Krāslavas novads tika izveidots pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada 1. jūlijā. Novadā tika apvienots Krāslavas novads un Dagdas novads, kā arī trīs Aglonas novada pagasti. Tas nebija nekas jauns, jo arī tad, kad likvidēja pilsētciematu kā apdzīvotas vietas tipu, Dagda 1992. gadā kļuva par Krāslavas rajona pilsētu. No 2009. līdz 2021. gadam pilsēta bija Dagdas novada centrs, līdz 2021. gadā atkal tika iekļauta Krāslavas novadā, kura centrs ir Krāslava.
Liene Virza
Ne velti novadu apvienošanu saucu par Dagdas iekļaušanu Krāslavas novada sastāvā, jo daudzi bijušā Dagdas novada iedzīvotāji nav apmierināti ar novada pārvaldību, novadā notikušajām optimizācijām, kā rezultātā bijušā Dagdas novada teritorijas un iedzīvotāji palikuši pabērnu lomā.
Saņemot satraukuma pilnu vēstuli par to, ka pilsētnieki baidās, ka tiks slēgta pēdējā pasta nodaļa Dagdas apkārtnē, meklēju atbildes, vēršoties pie uzņēmuma „Latvijas pasts” pārstāvjiem. Turpinot sarunas ar novada iedzīvotājiem sociālajos tīklos, izrādījās, ka problēmu ir daudz, bet risinājumu –nav.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2023. gada sākumā Dagdā bija 1825 iedzīvotāji, Krāslavā -- 7123 un kopā Krāslavas novadā -- 20 521.
2024. gada sākumā Dagdā bija 1815 iedzīvotāji, Krāslavā -- 6961 un kopā Krāslavas novadā -- 20 064.
2025. gada sākumā Dagdā bija 1773 iedzīvotāji, Krāslavā -- 6797 un kopā Krāslavas novadā -- 19 505.
Jau iepriekš avīze “Latgales Laiks” rakstīja par skolu tīkla optimizēšanu un mazo skolu slēgšanu pierobežā. Tas skāris arī Krāslavas novada teritoriju -- pēdējo piecu gadu laikā Krāslavas novadā slēgta Indras pamatskola, Priežmalas pamatskola, Andrupenes pamatskola. Krāslavas Gr. Plāteru v.n. Poļu pamatskola, Robežnieku pamatskola. Robežniekos izveidota Krāslavas Varavīksnes vidusskolas Izglītības programmu realizācijas vieta. Reorganizācijas gaitā Krāslavas pamatskola pievienota Krāslavas ģimnāzijai.
Pēc PMLP datiem uz 2026. gada 1. janvāri Krāslavas novadā bija reģistrēti 20 265 iedzīvotāji. Novadā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence, un tas ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā pēc iedzīvotāju skaita. Novadā slēdz skolas, pasta nodaļas, veikalus, samazina pieejamos pakalpojumus klātienē. Ja Krāslavā pagaidām mazāk izjūt šo naudas taupīšanas režīmu, tad Dagdas pilsētas un novada iedzīvotāji ir izmisumā.
Krāslavas novada iedzīvotāja Ilga stāsta: “Ar katru teritoriālo reformu cilvēki attālinās no pakalpojumiem. Pamatvajadzības ir – ūdens, elektrība, sakari, bet citi pakalpojumi ir tikai Dagdā vai Krāslavā. Ja nav personīgā transporta, sabiedriskais transports ir problēma. Uz novada centru ir jābrauc ar diviem autobusiem. Lauku cilvēki pat īsti nezina, kādi pakalpojumi ir pieejami Krāslavā. Bet emocionāli vissāpīgāk ir tas, ka lauki paliek ar katru gadu tukšāki. Saprotams -- pierobeža, bet valdība neko nedara, lai lauki pavisam neiznīktu. Latvija beidzas jau Jēkabpilī.”
Krāslavas iedzīvotājs Ivans uzskata, ka novadu apvienošanās noritēja veiksmīgi: “Jāteic, ka iedzīvotāju skaits abās pilsētiņās tā rezultātā nepieauga, tāpat kā netika ieviesti pakalpojumi, kurus gribētos saņemt. Labi, ka vismaz manā dzimtajā pilsētā Dagdā beidzot ir sakārtotas galvenās ielas.”
Dagdas iedzīvotājs Juris baidās, ka tiks slēgti autobusi reisi. Pārdzīvo par reisu Dagda–Rīga, kas atiet pl. 3.45 no Dagdas AO un jau pl. 8.15 ir Rīgas SAO. Šo autobusu izmanto gan studenti, gan novada iedzīvotāji, lai galvaspilsētā saņemtu pakalpojumus, visbiežāk – medicīniskos.
Ezernieku iedzīvotāja Regīna uztraucas par reorganizācijām, kas arvien vairāk attālina pensionārus no ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem: “Kādreiz kādu laiku mācījos Ezernieku vidusskolā, tad Ezernieki, tāpat kā Dagda, bija Krāslavas novada sastāvā. Tajā laikā, ciemojoties pie tēva, izbaudīju Dagdas novada priekšrocības, līdz atkal nonācu Krāslavas novada "apskāvienos". Varu sevi saukt par bijušo rīdzinieci kas tagad dzīvo Ezerniekos. Viss ir likvidēts, drīz pasta nodaļas būs tikai lielākajās Latvijas pilsētās. Ezernieki arvien bijuši gan Krāslavas novada, gan rajona nomale. Nav arī tiešas autobusu satiksmes, jābrauc ar pārsēšanos. Tādēļ, ja ļoti vajag uz pilsētu, braucu uz Rēzekni. Agrāk Ezerniekos bija pasta nodaļa, avīžu kiosks, tagad palikuši vien tā pamati. Vidusskolas vietā -- pamatskola. Es strādāju attālināti, pensiju un algu saņemu bankas kontā, iepērkos internetā un pirkumus saņemu ar kurjeru vai pakomātā Dagdā. Protams, man labāk patiktu, ja atkal būtu Dagdas novads, jo visi pakalpojumi bija tuvumā, turklāt pašvaldības darbs bija digitalizēts, efektīvs, laba mājas lapa, kur bieži ieskatījos. Nejutos kā nomales iedzīvotāja, jo centrs bija tikai 12 km attālumā. Man būtu svarīgi, lai Ezerniekos uzstādītu pakomātu, to varētu izdarīt „Latvijas pasts”, ja reiz likvidēja vietējās pasta nodaļas, kā arī bankomātu, jo tuvākais atrodas Dagdā. Reiz sabiedēju šoferi ar „Mobilly” lietotnē pirktu biļeti, jo man nebija 1 eiro”.
Precīzus iedzīvotāju skaita datus par 2000. gada sākumu, kas atbilstu pašreizējā Krāslavas novada administratīvajām robežām (pēc 2021. gada reformas), ir grūti iegūt, jo novads tika izveidots 2001. gadā. Tomēr Krāslavas rajonā 2000. gada sākumā dzīvoja 33 967 cilvēki, un iedzīvotāju skaits kopš tā laika ir samazinājies par trešdaļu..
Saskaņā ar Oficiālās statistikas portāla datiem par līdzīgu teritoriālo iedalījumu:
2000. gada sākumā Krāslavas rajonā bija pāri par 33 000 iedzīvotāju;
2001. gadā tika izveidots sākotnējais Krāslavas novads .
2025. gads:
1. Krāslava 6796
2. Dagda 1773
3. Indra 444
4. Augstkalne 372
5. Ezernieki 335
6. Andrupene 258
7. Izvalta 251
8. Robežnieki 246
9. Andzeļi 222
10. Asūne 221
Skaidrs, ka iedzīvotāju skaits sarūk, tomēr arī tiem, kas izvēlas palikt, ir nepieciešami pakalpojumi. Ja skatām šo jautājumu no drošības aspekta, tad Latgale, Krāslavas novads, ir Eiropas Savienības ārējā robeža un ir ļoti svarīgi rūpēties par to, lai novads neizmirst, pierobeža nepaliek tukša un pakalpojumi ir pieejami ne tikai lielajās pilsētās, kad Aizsardzības ministrijas iezīmētā buferzona pārvēršas par neapdzīvotu un tukšu joslu pierobežā.
No Krāslavas līdz Dagdai ir 35 km, no Krāslavas līdz, piemēram, Šķaunei, gandrīz 72 km. Vai tas ir samērīgs attālums pensionāram, lai dotos saņemt ikdienas pakalpojumus? Runājot ar uzņēmuma „Latvijas pasts” (LP) pārstāvjiem, uzdevu šo pašu jautājumu, jo, ja agrāk pastnieks saņēma preses izdevumus Dagdā un piegādāja tos novada teritorijā, tad tagad viņam ir jādodas uz Krāslavu un tikai tad jāpiegādā pakalpojums klientiem. Tas būtiski palielina laiku, kas jāpavada ceļā, kā arī laika periodu, kurā klients saņem savu pakalpojumu – vēstuli, avīzi, žurnālu u.c. Mēs vairs nevaram runāt par rīta kafijas tasi un avīzi, drīzāk tas būs launags ar avīzi rokās. „Latvijas pasta” pārstāvji minēja, ka pirms diviem gadiem Latvijā bija apmēram 150 pasta piegādes punkti, kuros pastnieki sāka ikdienas darbu. Šobrīd palikuši apmēram 60 piegādes punkti, matemātika “parāda”, ka tas ir izdevīgāk, nākotnē LP vēlas atstāt 50--55 punktus. LP ir lētāk, ja pastnieks nobrauc papildu 20--40 km, nekā uzturēt mazas piegādes vietas. Dagdas iedzīvotājiem nav jāuztraucas, Dagdā nav plānotas izmaiņas, turpinās darboties klientu apkalpošanas punkts. Tagad LP atrodas pašvaldības telpās, kuras ir kompaktākas un lētākas uzturēšanā, bet piemērotas klientu apkalpošanai. Latvijā šobrīd ir 154 „Latvijas pasta” nodaļas, no tām apmēram puse ir klientu apkalpošanas punkti, otra puse – klientu centri. Izmaiņas skar visu Latviju, piemēram, Daugavpils piegādes punktā bija 28 pastnieki, tagad palikuši 19, un tie apkalpo gan Daugavpili, gan Augšdaugavas novadu.
Lai saņemt pakas un sūtījumus, aktīvi tiek attīstīti dažādi pakomātu tīkli. „Unisend” pakomāti ir „Lietuvas pasta” serviss, „Omniva” – „Igaunijas pasts” un Latvijai ir „Latvijas pasta” pakomāti. Cita lieta, vai visi iedzīvotāji ir spējīgi pasūtīt preces internetvietnēs un māk saņemt pakas pakomātā.
LP nodrošina 440 pakomātu atrašanās vietas, no tām 37 ir reģionos, arī pierobežā, kur noteiktā teritorijā nav cita piegādes pakalpojuma sniedzēja. Krāslavas novada, Dagdas apkārtnes iedzīvotājus uztrauc, ka visi pakalpojumi ir desmitiem kilometru attālumā, ja nav sava auto, tad, lai aizbrauktu pēc pārtikas, jāieplāno veselas dienas brauciens ar pārsēšanos. Pašvaldība nevar ietekmēt vai uzturēt uzņēmējdarbību, bet par to beidzot sāk runāt Eiropas Parlamentā.
Piemēram, sarunā Strasbūrā šī gada februārī Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs teica, ka tiek domāts par ES ārējās robežas reģioniem un to attīstību un atbalstu. Žurnālistu vidū izvērsās asas diskusijas, vai vajadzētu palīdzēt uzņēmējiem, šajā gadījumā -- veikalu īpašniekiem, uzturēt veikalus lauku teritorijā, ja tas nav rentabli. Ušakovs uzsvēra, ka ir jāiegulda nauda pierobežas reģionos, pat ja sķiet, ka iedzīvotāju skaits nav liels, vai uzņēmējdarbība finansiāli nav izdevīga.
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs:
“Ja mēs uzskatām, ka panāksim lielāku drošību, ja 100 km pierobeža būs absolūti tukša, bez neviena cilvēka, tā arī ir pieeja. Bet Eiropas pieredze liecina, ka ir atsevišķas situācijas, kad ir jādod nauda. Un, ticiet man, Eiropa spēj nodedzināt naudu tādos projektos, ka labāk veikalniekiem iedot.”
Tiek meklēti veidi, kā atbalstīt reģionu un izveidot programmas, kas varētu finansiāli ietekmēt uzņēmēju vēlmi palikt pierobežā, kā piemērs varētu būt atbalsts mazo veikalu īpašniekiem, kā arī dotācija transportlīdzekļa degvielai pierobežas reģiona iedzīvotājiem. Mērķis – pierobežas iedzīvotājiem saņemt pakalpojumus tādā pašā līmenī kā citur Latvijā. Kā tas noritēs, redzēsim nākotnē. Pagaidām gan redzu tikai kārtējo slēgto mazpilsētas veikalu, likvidēto uzņēmumu un ģimenes, kas vēlas pārcelties uz dzīvi tuvāk lielajām pilsētām.
Komentāri