18. maijā Preiļu novadu apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tā bija pirmā valsts vadītāja vizīte Preiļos, kas sākās ar pozitīvām emocijām un, tostarp, iepazīšanos ar robotiem. Tomēr visas dienas garumā galvenie bija jautājumi, kas saistīti ar Latgales iedzīvotāju drošību, kuri jau zina, ko nozīmē gaisa telpas apdraudējums.
«Viņiem nav jāgaida lēmumi no Briseles»
Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizīte Latgalē notika trauksmainā laikā. Debesis virs reģiona nav mierīgas. Un daudzi jau satrūkstas, izdzirdot troksni. Arī 19. maijā Rēzeknes, Rēzeknes novada, Ludzas, Krāslavas un Preiļu novada iedzīvotāji mobilajos telefonos saņēma brīdinājumu par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā. Runa ir par droniem, kas mūsu reģiona iedzīvotāju dzīvi pārvērš murgā. Tāpēc tieši šis jautājums kļuva par vienu no aktuālākajiem sarunā ar valsts vadītāju.
“Šodien speciālistiem ir uzdots izveidot jaunu pretdronu sistēmu,” paziņoja Edgars Rinkēvičs, “jā, mums ir ieroči pret šādiem objektiem, taču tie atpaliek no jaunajiem modernajiem droniem. Un tā nav tikai mūsu valsts problēma.
Daudzi man jautā, kas būs pēc kara Ukrainā? Uz šo jautājumu šodien neviens jums nespēs atbildēt. Mēs dzirdam ļoti daudz pretrunīgas informācijas par to, ka “Krievija neuzbruks, tās ekonomika ir slikta” utt. Ļoti daudz trokšņa. Ļoti daudz informācijas, un ir ļoti grūti tajā visā orientēties un saprast, kur ir patiesība un kam būtu jāpievērš uzmanība. Taču draudi Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, protams, pastāv.
Jāsaka godīgi — šodien mēs nevaram izslēgt nevienu scenāriju, pēc kura varētu attīstīties situācija. Sākot ar Krievijas provokācijām līdz pat vissliktākajam variantam. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka NATO 5. pants nedarbojas. Taču tā nav taisnība. Latvijā jau atrodas NATO valstu karaspēks, kam ir atļauts pieņemt lēmumus patstāvīgi, nevis gaidīt tos no Briseles. Tāpēc, ja kaut kas notiks, viņi reaģēs ātri. Arī tas ir mūsu drošības elements.
Tomēr kopumā drošība sākas ar to, kā mēs izvērtējam konkrēto situāciju. Kā mēs uz to reaģējam. Jā, ir situācijas, kad valsts nevarēs pilnībā nodrošināt drošību. Taču, ja tev ir māja un tajā ir pagrabs, tad sākumā tas var kļūt par tavu patvērumu, un tu arī spēsi ātri reaģēt uz notikušo.”
«Ja redzēsiet robotu, kas skraida pa Rīgas pili, ziniet: vai nu man to uzdāvināja, vai arī es pats to saliku»
Vizītes laikā Preiļos valsts vadītājs nevarēja pabraukt garām Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijai. Un tas nav pārsteidzoši, jo šajā mācību iestādē atrodas robotikas komandas “štābs”, kas šajā jomā ir līdere Latvijā un pasaulē. Šiem jauniešiem šobrīd valstī nav līdzvērtīgu konkurentu. Un viņu roboti, kas tiek radīti pedagoga Jura Erta vadībā, ir neuzvarami. Lai gan gadās arī zaudējumi.
“Ļoti priecē tas, ka Latvijā ir tik talantīgi bērni, kuri ar augstajām tehnoloģijām ir uz “tu”. Enerģiski, gudri, aizrāvušies ar savu iemīļoto nodarbi,” vēlāk sacīja Edgars Rinkēvičs un piebilda: “pēc šīs nodarbības apmeklējuma man ir ļoti pozitīvas emocijas. Tas ir kaut kas neizskaidrojams -- ko tādu redzēju pirmo reizi. Tāpēc, ja jūs kādreiz redzēsiet pa Rīgas pils teritoriju pārvietojamies robotu, tad ziniet — vai nu man to uzdāvināja, vai arī es pats to saliku,” E. Rinkēvičs smejoties piebilda.
“Man ļoti patīk tas, ko šodien dara Preiļu ģimnāzijā. Gan ķīmijas, gan bioloģijas un robotikas klasēs es redzēju, kā pedagogi cenšas, lai šie priekšmeti būtu interesanti, bet arī ievieš mācību procesā kaut ko jaunu.
Mēs zinām, cik strauji pašlaik attīstās robotika. Un mēs ļoti daudz runājam par droniem. Faktiski roboti šobrīd mūsu bruņotajos spēkos tiek izmantoti arvien biežāk un efektīvāk. Un jaunieši, kuri šodien nodarbojas tostarp ar robotiku un kuri vēlāk, iespējams, kļūs par inženieriem, ar savām prasmēm jau būs konkurētspējīgi pasaules darba tirgū. Un šeit es „noņemu cepuri” preilēniešu priekšā. Šis, iespējams, ir vispozitīvākais šīs vizītes brīdis. Tas ir fantastiski! Uzskatu, ka arī citās valsts skolās mācību procesā būtu jāiekļauj kaut kas līdzīgs. Starp citu, meitenes darbā ar robotiem neatpaliek no puišiem. Es šodien redzēju, kā skolnieces robots uzvarēja viņas klasesbiedra robotu,” sacīja E. Rinkēvičs.
Robotu pasaule aizrāva arī Edgaru Rinkēviču. Juris Erts pastāstīja “Latgales Laikam”, ka valsts vadītājs par lielu prieku jaunajiem robotu pavēlniekiem nemaz negribēja doties prom un nebūtu aizgājis, ja vien viņam nebūtu paredzēta tikšanās ar Preiļu slimnīcas kolektīvu.
Jāpiebilst, ka Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas skolotājs Juris Erts 2025. gadā kļuva par balvas “Latvijas Gada skolotājs” laureātu nominācijā “Tehnoloģiju skolotājs”.
«Bet cilvēkiem kabatā nav tādas naudas…»
Preiļu slimnīca bija vēl viena Latvijas prezidenta pietura. Uz medicīnas iestādes ceturto stāvu viņš devās pa kāpnēm, kategoriski atsakoties no lifta. Šīs ārstniecības iestādes apmeklējumam bija vairāki iemesli. Viens no tiem — reformas, kuru ietvaros nelielās novadu slimnīcas pašlaik cenšas izdzīvot.
Apmeklējot Preiļu slimnīcu, Edgars Rinkēvičs vairāk klausījās nekā runāja. Situācija novadu slimnīcās, tāpat kā visā Latvijas veselības aprūpes sistēmā, nav vienkārša. Un Latgales iedzīvotāju jautājumi par medicīnas pakalpojumu pieejamību izskan arvien skaļāk.
“Sāksim ar to, ka nav normāli, ka slimnīcas faktiski savā starpā konkurē par vienu vai otru speciālistu,” sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, “man saka, ka valstī trūkst speciālistu. Tajā pašā laikā Veselības ministrijas padomnieki man stāsta, piemēram, ka anesteziologa darbs Uzņemšanas nodaļā netiek apmaksāts, un šis speciālists ir spiests skraidīt pa citām nodaļām, lai nopelnītu. Man šāda sistēma nav saprotama, tāpēc es par to jautāju Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvjiem. Iespējams, viņiem tam ir kāds skaidrojums. Taču citiem skaidrības šajā jautājumā nav.
Pirmkārt, mums ir lielās valsts slimnīcas, piemēram, Rīgā. Mums ir reģionālās slimnīcas. Taču ir arī tādas slimnīcas kā Preiļos, kurām trūkst kvotu, lai medicīniskā palīdzība būtu pieejama lielākajai daļai iedzīvotāju. Turklāt daudziem cilvēkiem nav iespējas vērsties pēc palīdzības jebkurā dienā un samaksāt par vienu vai otru medicīnisko izmeklējumu. Viņiem kabatā nav tādas naudas.
Otrkārt, mēs ļoti daudz runājam par neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstību valstī. Es zinu, ka veselības ministrs ir iesniedzis priekšlikumus izmaiņām slimnīcu tīklā. Taču neatkarīgi no tā neatliekamās palīdzības nodaļām jādarbojas ne tikai pierobežā.
Pagājušajā nedēļā es tikos ar Valsts kontroles (VK) pārstāvjiem. VK ir pabeigusi revīziju veselības nozarē, militārajā medicīnā un civilo krīžu pārvaldības sistēmā. Un man jāpiekrīt valsts kontroliera secinājumiem, ka sagatavošanās process atrodas sākuma stadijā. Diemžēl par šīm lietām mēs bieži domājam tikai teorētiski. Domājam — ja kaut kas arī būs, tad līdz 2039. gadam visu sakārtosim. Bet ir jau 2026. gads, un šie jautājumi jārisina jau šodien. Mums jākustas ātrāk, un katram no mums jāsaprot, ka mierīgie laiki ir beigušies. Pie mums lido droni.
Tāpēc šodien ir svarīgi saprast, kur un kādos novados ir slimnīcas. Ko darīt ar visām uzņemšanas nodaļām. Gan veselības ministram, gan aizsardzības ministram jau tagad jābūt gataviem krīzes situācijai, nevis tad, kad pie mums kaut kas var notikt un mēs teiksim — mums ir gads krīzes atrisināšanai. Mums šī gada nav.”
Atšķirībā no citām ārstniecības iestādēm Preiļu slimnīca jau pirms vairāk nekā desmit gadiem sāka attīstīt noteiktus virzienus savā darbībā. Viens no tiem ir rehabilitācija. Jāatzīst, ka šis solis ir attaisnojies. Pašlaik Preiļu slimnīcas Rehabilitācijas nodaļa ir viena no labākajām reģionā.
Dienas stacionāra attīstība, kura ietvaros darbojas arī operāciju bloks, ir vēl viens šīs ārstniecības iestādes darbības virziens. Jau tagad šeit tiek veiktas plecu un ceļu locītavu artroskopiskās operācijas. Tāpat tiek veikta priekšējo krustenisko saišu rekonstrukcija, kā arī locītavu bojājumu un cīpslu plīsumu ārstēšana.
Savukārt Dzemdību nodaļas liktenis jau ir izlemts. Diemžēl tā tiks slēgta, taču Ginekoloģijas nodaļa paliks.
Mediķi aktualizēja arī citu jautājumu — sociāli medicīnisko problēmu. Proti, slimnīcas arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad smagi slimam pacientam pēc ārstēšanās stacionārā nav, kur doties. Radinieki no viņa atsakās, bet cilvēks, lai gan viņam ir mājoklis, vairs nespēj pats par sevi parūpēties. Šādu pacientu nosūtīšana uz pansionātiem varētu būt viens no šīs problēmas risinājumiem. Taču… pansionātu Latvijā nav daudz un pakalpojuma augstās izmaksas ne visiem ir pa kabatai. Tādējādi šādam pacientam atliek cerēt vienīgi uz pašvaldības un valsts palīdzību.
Komentāri