Apmaksāta informācija
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
Daugavpils valstpilsētas pašvaldības deputāte Līvija Jankovska iezīmēja, ka digitalizācija būtiski maina arī pašvaldību darbu un iedzīvotāju ikdienu. "Digitalizācija nenozīmē tikai darbu ar datoru. Tas nozīmē nepārtraukti mācīties un meklēt veidus, kā atvieglot cilvēkiem ikdienu," norādīja Jankovska, pieminot arī valsts un pašvaldību pakalpojumu digitalizāciju, kas ļauj iedzīvotājiem ietaupīt laiku un pakalpojumus saņemt daudz ērtāk nekā iepriekš.
Digitālās prasmes kļūst par konkurētspējas pamatu
Viena no būtiskākajām konferences tēmām bija pieaugušo izglītība digitālajā laikmetā un darba devēju loma darbinieku profesionālajā attīstībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta projekta vadītāja Oksana Soročina uzsvēra, ka uzņēmumu attīstība arvien ciešāk saistīta ar darbinieku digitālajām kompetencēm.
"Darbinieks, kurš vienu un to pašu uzdevumu spēj izpildīt ātrāk un efektīvāk, dod ieguvumu visam uzņēmumam," viņa norādīja.
Soročina atzina, ka sākotnēji cilvēki bieži pret mācībām izturas skeptiski, taču praktiskās nodarbības būtiski maina attieksmi pret digitālajām prasmēm un drošību internetā.
"Sākumā daudzi domā — atkal kārtējās mācības. Bet, kad sākam runāt par sociālajiem tīkliem, datu drošību, mākslīgā intelekta radītu saturu un atbildību digitālajā vidē, cilvēki sāk paskatīties uz saviem paradumiem pavisam citādi," stāstīja Soročina.
Par digitalizācijas praktisko nozīmi ikdienas darbā runāja arī uzņēmuma LATINSOFT mācību centra vadītāja Olga Arhipova, kura projektā piedalījās gan kā pasniedzēja, gan kā dalībniece. Viņa atzina, ka uzņēmēji arvien biežāk meklē veidus, kā tehnoloģijas izmantot darba procesu atvieglošanai.
"Mākslīgā intelekta attīstība dod ļoti daudz iespēju. Ar digitālo asistentu palīdzību var ātrāk sagatavot dokumentāciju, apkopot datus un organizēt darbu. Ir svarīgi saprast, kā šos rīkus izmantot gudri," viņa sacīja.
Kiberdrošība — risks ikvienam
Ne mazāk aktuāla konferencē bija kiberdrošības tēma. Par aktuālajiem draudiem digitālajā vidē un uzņēmumu drošību diskutēja Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV eksperts Gints Mālkalnietis.
"Kiberdrošība ir lieta, kas skar visus, un zināšanas par to ir nepārtraukti jāatjauno. Mūsdienās apdraudēti ir ne tikai lieli uzņēmumi, bet arī mazie biznesi un privātpersonas," sacīja eksperts.
Pēc viņa teiktā, arvien biežāk krāpnieki izmanto sociālo inženieriju, viltus reklāmas un mākslīgā intelekta radītu saturu, lai iegūtu piekļuvi cilvēku datiem vai finanšu līdzekļiem.
"Pat nelielam uzņēmumam ir grāmatvedības sistēmas, sarakstes ar klientiem un finanšu dati. Tas viss var kļūt par kiberuzbrukuma mērķi," skaidroja Mālkalnietis.
Eksperti vairākkārt uzsvēra, ka digitālā drošība sākas ar ikdienas paradumiem — spēju kritiski izvērtēt informāciju, atpazīt krāpniecības mēģinājumus un droši izmantot digitālos rīkus.
Savukārt Latgales plānošanas reģiona pārstāvis Andris Ondzuls konferencē pievērsās digitālās transformācijas izaicinājumiem uzņēmējdarbībā. Viņš moderēja diskusiju par tehnoloģiju ieviešanu, uzņēmumu pielāgošanos digitālajai videi un jaunu biznesa modeļu attīstību.
No apmācībām līdz reāliem rezultātiem
Konference vienlaikus iezīmēja arī noslēgumu Daugavpils Universitātes projektam "Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem".
Projekta ietvaros notika apmācības digitālajā mārketingā, kiberdrošībā, programmēšanas pamatos, mākslīgā intelekta izmantošanā, līderībā un citās jomās, kas uzņēmējiem kļūst arvien aktuālākas. Daļa nodarbību tika organizētas attālināti, ļaujot dalībniekiem mācīties elastīgi un apvienot apmācības ar ikdienas darbu.
"Digitālās prasmes nav tikai datoru lietošana. Tā ir arī kritiskā domāšana, spēja atpazīt riskus un droši strādāt digitālajā vidē," akcentēja projekta vadītāja Alise Griķe, uzsverot, ka projekta mērķis bija palīdzēt uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem attīstīt digitālās prasmes un pielāgoties mūsdienu darba videi. Sākotnēji projektā bija plānots iesaistīt 110 komersantus, un šis mērķis ir veiksmīgi sasniegts. Kopumā projekta aktivitātēs piedalījās ap 900 dalībnieku no vairāk nekā 140 uzņēmumiem.
Konferencē nozīmīga vieta bija arī pašu dalībnieku pieredzes stāstiem.
Projekta dalībnieks Igors Pankins atzina, ka vislielāko iespaidu uz viņu atstājušas diskusijas par kiberdrošību un mākslīgo intelektu.
"Mēs arvien vairāk izmantojam mākslīgo intelektu, bet ne vienmēr saprotam, kā tas darbojas. Tagad arī krāpniecības mēģinājumi kļūst daudz profesionālāki un pārliecinošāki," viņš sacīja, piebilstot, ka projekta mācības palīdzējušas attīstīt arī prezentēšanas prasmes un lielāku pārliecību par sevi.
Savukārt Ilze Onzule konferencē dalījās pieredzē par projektā apgūtajām prasmēm digitālā satura veidošanā un laikmetīgajā fotogrāfijā.
Onzule atzina, ka nodarbībās īpaši vērtīga bijusi iespēja paskatīties uz fotogrāfiju ne tikai tehniski, bet arī kā uz mūsdienīgu komunikācijas un digitālā satura rīku.
"Tas nebija tikai par to, kā nofotografēt. Mēs runājām arī par laikmetīgās fotogrāfijas izmantošanu, vizuālo saturu un to, kā digitālajā vidē pasniegt informāciju kvalitatīvi un mūsdienīgi," viņa sacīja.
Viņa uzsvēra, ka nozīmīga bijusi arī iespēja mācīties no nozares profesionāļiem ar starptautisku pieredzi, kā arī satikt citus radošo jomu pārstāvjus un pašnodarbinātos.
Digitālā transformācija nav tikai tehnoloģiju ieviešana. Izšķiroša nozīme ir cilvēku zināšanām, spējai pielāgoties un gatavībai izmantot jaunās iespējas. Tieši tas nākotnē noteiks gan uzņēmumu konkurētspēju, gan reģiona attīstību un drošību.
Publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta "Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem" ietvaros. Par saturu atbild Daugavpils Universitāte un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
Komentāri