Maijs Latgalei ir kļuvis par baiļu mēnesi, ieviešot pārmaiņas ierastajā dzīves ritmā. Pēdējo pāris nedēļu laikā no Krievijas arvien biežāk pie mums ielido Ukrainas droni, kā rezultātā tiek atceltas mācības skolās un bērnudārzos, notiek izmaiņas darbā un ikdienas dzīvē, jo nākas pielāgoties jaunajai realitātei ar brīdinājumiem par gaisa telpas apdraudējumu. Ar to pēdējā laikā saskaras Rēzeknes, Rēzeknes novada, Krāslavas, Ludzas un Balvu novada iedzīvotāji. Savukārt pagājušajā ceturtdienā, 21. maijā, šādu brīdinājumu saņēma arī Daugavpils un Augšdaugavas novada iedzīvotāji.
21. maijs sākās kā parasta diena. Pieaugušie steidzās uz darbu, bērni — uz skolām un bērnudārziem. Pensionāri mierīgi pastaigājās pa pilsētas ielām saulainajā rītā. Taču situācija strauji mainījās pl. 11.27 -- šajā brīdī mobilajos telefonos atskanēja trauksmes signāls un tika saņemts brīdinājums par iespējamu Daugavpils un Augšdaugavas novada gaisa telpas apdraudējumu.
Daudzi daugavpilieši vēlāk atzina, ka sākumā viņus pārņēma šausmas, kuras gan ātri nomainīja tāda kā vienaldzība: “Rēzeknē trauksmes ir visu laiku, bet viss beidzas labi,” sacīja Daugavpils iedzīvotāji. Tajā pašā laikā patiesas bailes piedzīvoja vecāki, kuru bērni atradās skolās un bērnudārzos. Pedagogi nepārtraukti saņēma satraukto vecāku zvanus. Daži skolēni zvanīja vecākiem raudot un teica, ka viņiem ir bail.
Ir jāatzīmē, ka daudzi skolotāji un audzinātāji rīkojās profesionāli. Varu pastāstīt par savu situāciju — pirmās klases skolēni, kurā mācās mans dēls, bija devušies ekskursijā uz Rēzekni. Skolotāja visu organizēja tik profesionāli un nevainojami, ka ne vecāki, ne bērni īsti pat nenobijās — viss tika kontrolēts. Pedagoģe pastāvīgi informēja par situāciju. Bērni sākumā mierīgi darbojās muzejā, bet pēc tam, kad Rēzeknē apdraudējums tika atcelti, spēlējās laukumā, gaidot, kad apdraudējums tiks atcelts arī Daugavpilī, lai varētu droši doties mājās. Un es kā mamma no sirds pateicos sava dēla skolotājai, kura neapjuka un palīdzēja mums visiem šo situāciju pārdzīvot salīdzinoši mierīgi.
Taču kopumā vēl ir, pie kā strādāt. Pēc Daugavpils iedzīvotāju stāstītā, ne visi pedagogi rīkojās tikpat profesionāli.
Un, protams, neiztika arī bez viltus ziņām. Kur nu bez tām?! Strauji sāka izplatīties baumas, ka drons ielidojis Daugavpilī un eksplodējis Jaunajā Forštatē, trāpot vai nu piecstāvu mājai vai skolas ēkai. Un daudzi, pat necenšoties loģiski izvērtēt situāciju, šai informācijai noticēja. Pamēģiniet to iztēloties — Daugavpils nav nemaz tik liela pilsēta, tāpēc, ja kas tāds patiešām būtu noticis, mēs dzirdētu sprādzienu un redzētu melnu dūmu mutuļus no jebkura mikrorajona.
Bet kas tad patiesībā todien notika bijušajā 16. vidusskolā? Viss izrādījās pavisam vienkārši. Kāds skolēns bija atnesis līdzi ķīmisku vielu. To uzzinājusi, skolotāja ziņoja policijai. Šādiem gadījumiem ir izstrādāts īpašs rīcības algoritms: incidenta vietā līdz ar policiju ierodas arī ugunsdzēsēji glābēji un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Tas arī viss.
Un lai mani tagad “nomētā ar čībām” dažas “supermammas”, bet es pilnībā atbalstu likumu, kas ļauj skolas administrācijai pārmeklēt skolēnu somas, jo pēdējā laikā dažu skolēnu prāts ir pārpilns dažādām idejām un somā var būt gan asi priekšmeti, gan ķīmiskas vielas.
Kas attiecas uz dronu, tad, pēc Daugavpils mēra Andreja Elksniņa teiktā, gaisa telpā virs Daugavpils tā nebija: “Saņēmām paziņojumus, un tajā pašā mirklī tika sasaukta civilās aizsardzības sapulce, kurā pieņēmām virkni lēmumu attiecībā uz pilsētas un Augšdaugavas novada iedzīvotāju drošību. Atcēlām visus tajā dienā paredzētos pasākumus, reaģējām uz izglītības iestāžu ziņojumiem. Mēs ievērojam rekomendācijas, ko sniedz Krīzes vadības centrs. Runa ir par visām darbībām, tostarp divu sienu principu, netuvošanos logiem, neatrašanos uz ielas utt. Taču, runājot par dronu — 21. maijā tā nebija gaisā ne virs Daugavpils, ne virs Augšdaugavas novada. Drons ielidoja Dagdas teritorijā Krāslavas novadā. Taču pēc tā kustības trajektorijas un ātruma noteiktā brīdī drona virziens bija vērsts uz Daugavpili un Augšdaugavas novadu, tāpēc dienesti rīkojās preventīvi. Tas tika darīts, lai gadījumā, ja drons tomēr ielidotu pie mums, visa pilsētas infrastruktūra un visi iedzīvotāji būtu tam gatavi.”
Taču līdz ar to nepatikšanas ar droniem nebeidzās. Krāslavas novadā sestdienas rītā, 23. maijā, bezpilota lidaparāts iekrita Dridža ezerā un eksplodēja, saduroties ar ūdeni. Cietušo nav, ziņoja Valsts policija.
Par notikušo informēja makšķernieks, kurš atradās netālu. Notikuma vietā tika atrastas drona atlūzas. Meklēšanas operācijā iesaistījās policija, glābēji un Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Vēlāk militāristi paziņoja, ka aparāts sadalījies daudzās sīkās daļās un meklēšana ir pabeigta.
Drona tips un izcelsme pagaidām nav zināma — atrastie fragmenti nosūtīti ekspertīzei. Par notikušo sākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma X nodaļu – noziegumi pret valsti.
NBS atzīmēja, ka sensori nav konstatējuši drona ielidošanu Latvijas teritorijā, tādēļ netika izsūtīts arī šūnapraides brīdinājums iedzīvotājiem.
Krīzes vadības centrs sadarbībā ar dienestiem un nozaru ministrijām ir izstrādājis “Rīcības vadlīnijas agrīnās brīdināšanas paziņojuma (šūnu apraides) laikā valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrībai”, ņemot vērā incidentus ar bezpilota lidaparātu apdraudējumu austrumu pierobežas teritorijā.
Atsevišķa vadlīniju sadaļa veltīta drošības noteikumiem cilvēkiem, kuri iespējamā apdraudējuma laikā atrodas ārpus telpām.
Iedzīvotājiem ieteikts maksimāli ierobežot ārtelpās pavadīto laiku, atrodoties tajās tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams neatliekamu darba pienākumu veikšanai vai tuvākās patvēruma vietas sasniegšanai.
Tāpat ieteicams jau iepriekš pievērst uzmanību vietām, kur iespējams ātri patverties: ēkām, pazemes būvēm vai citām konstrukcijām, kas spēj nodrošināt aizsardzību.
Īpaši uzsvērta nepieciešamība izvairīties no klajiem laukiem un atklātām vietām, kur nav pieejams neviens dabisks vai mākslīgs aizsegs un persona ir viegli pamanāma no gaisa.
Vadlīnijās ieteikts neuzturēties paaugstinātas bīstamības objektu tiešā tuvumā, jo īpaši izvairoties no naftas produktu rezervuāriem, maģistrālajiem gāzes vadiem vai ķīmisko vielu uzglabāšanas vietām, kas incidenta gadījumā var radīt papildu sprādziena vai piesārņojuma riskus. Ieteikts pastiprināti novērot gaisa telpu un apkārtni, bet, vizuāli pamanot vai dzirdot aizdomīgu lidaparātu, nekavējoties evakuēties drošā vidē vai aizsegā.
Īpaši tiek uzsvērts: netuvoties nokritušiem objektiem (droniem) vai to atliekām, saglabājot drošu distanci un informējot par atradumu glābšanas dienestus, zvanot uz tālruni 112.
No 23. maija Latvijas Nacionālie bruņotie spēki iedzīvotāju apziņošanai izmanto divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus!
Dzeltenais brīdinājums – informējošs paziņojums, kas neprasa tūlītēju iedzīvotāju rīcību, bet aicina būt informētiem par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.
Oranžais brīdinājums – paziņojums par konstatētu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, kas paredz tūlītēju iedzīvotāju rīcību atbilstoši sniegtajām instrukcijām. Oranžais brīdinājums norāda, ka Latvijas gaisa telpā ir apdraudējums, tāpēc jādodas telpās un jāievēro divu sienu princips. Tāpat jāseko oficiālajiem paziņojumiem. Ja pie šāda brīdinājuma tiek pamanīts zemu lidojošs vai aizdomīgs objekts, tam nevajag tuvoties, bet jāzvana 112.
Varas iestādes iesaka savlaicīgi iepazīties ar rīcības noteikumiem vietnē Sargs.lv un 112.lv.
Pēdējā laikā izplatās arī baumas, īpaši no Krievijas puses. Patiesībā Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, nav devusi Ukrainai tiesības izmantot savu gaisa telpu. Turklāt piecās Latvijas militārajās bāzēs neatrodas Ukrainas karavīri, lai no mūsu teritorijas palaistu dronus. Tas viss ir pilnīgas muļķības un dezinformācija no Krievijas puses. Par to tika runāts arī NATO Militārās komitejas preses sanāksmēs Briselē.
“Attiecībā uz Krievijas draudiem -- tas ir standarta Krievijas triks. Viņi nepārtraukti apgalvo, ka NATO kaut ko dara uzbrukuma veidā, bet mēs visi zinām, un jūs varat izlasīt līgumu, ka NATO ir aizsardzības alianse. Mēs neesam drauds Krievijai, un viņi zina, ka mēs neesam drauds Krievijai. Ja viņi domātu, ka mēs esam drauds Krievijai, viņi nebūtu iztukšojuši Ļeņingradas militāro apgabalu, lai iebruktu Ukrainā,” teica NATO spēku komandieris Eiropā ASV ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs.
Komentāri