Pieaugot diskusijām par vēlēšanu drošību, valsts procesu digitalizāciju un iespējamiem kiberdraudiem uzticēšanās vēlēšanu sistēmai kļūst par vienu no svarīgākajiem jautājumiem sabiedrībā. Īpaši aktīvi šī tēma tiek apspriesta, ņemot vērā elektronisko balsu skaitīšanas rīku izmantošanas iepriekšējo pieredzi un pieaugošo informatīvo spiedienu sociālajos tīklos.
Par to, kā Latvijā tiks organizēts balsošanas process, kāpēc valsts pagaidām nav gatava pilnvērtīgām elektroniskām vēlēšanām, kā tiek nodrošināta digitālo sistēmu aizsardzība un kāpēc galvenais drauds demokrātijai nav tehnoloģijas, bet gan dezinformācija, pastāstīja tobrīd vēl Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.
— Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem šobrīd ir balsu skaitīšanas sistēmas drošība un aizsardzība pret iespējamiem kiberuzbrukumiem. Cik aizsargāts ir vēlēšanu process?
— Pirmām kārtām ir svarīgi paskaidrot: Latvijā nebūs elektroniskās balsošanas un elektroniskās vēlēšanu zīmju skaitīšanas tādā izpratnē, kā to dažkārt iedomājas cilvēki. Šajās vēlēšanās zīmes skaitīs manuāli vēlēšanu komisiju locekļi. Faktiski mēs atgriežamies pie modeļa, kas Latvijā tika izmantots vēl kopš 90. gadiem.
Iepriekš tika izmantota sistēma, kurā vēlēšanu zīmes tika skenētas un rezultātu apstrādes process daļēji notika automātiski. Taču tagad pieņemts lēmums no šādas prakses atteikties. Vēlēšanu zīmes tiks fiziski pārskaitītas ar rokām tieši iecirkņos, pēc tam rezultāti tiks ievadīti centralizētajā sistēmā.
Tas ir ļoti svarīgs moments, jo sabiedrībai reizēm rodas iespaids, ka runa ir par pilnīgu pāreju uz digitālām vēlēšanām. Tā nav. Galvenais vēlēšanu elements — papīra vēlēšanu zīme — tiek saglabāts. Katru šo zīmi iespējams pārbaudīt, pārskaitīt un saglabāt arhīvā.
— Kāda loma tad ir digitālajām sistēmām?
— Digitālie rīki tiek izmantoti kā palīgsistēma vēlēšanu nodrošināšanai. Galvenā funkcija ir elektroniskais vēlētāju reģistrs.
Daudzi atceras, ka agrāk, ierodoties balsot, pasēs tika likts zīmogs, lai cilvēks nevarētu balsot atkārtoti citā iecirknī. Šodien šo funkciju pilda elektroniskā sistēma. Kad cilvēks ierodas iecirknī ar ID karti vai pasi, sistēma pārbauda, vai viņš jau iepriekš nav nobalsojis.
Tas ir īpaši svarīgi Saeimas vēlēšanās, kad cilvēks drīkst balsot ne tikai savā dzīvesvietā. Piemēram, Latgales iedzīvotājs var atrasties Kurzemē un nobalsot tur par sava vēlēšanu apgabala sarakstu. Tieši tāpēc ir nepieciešams vienots elektroniskais reģistrs.
Vienlaikus jāsaprot: pati sistēma neskaita balsis un nenosaka vēlēšanu rezultātus. Tā tikai nodrošina korektu vēlētāju reģistrācijas procesu un palīdz ātrāk apstrādāt informāciju.
— Kā tiek nodrošināta šīs sistēmas aizsardzība pret ārēju iejaukšanos?
— Tās ir valsts sistēmas un Latvijā jau pastāv. Pašlaik notiek darbs pie to pielāgošanas un papildu aizsardzības tieši vēlēšanu vajadzībām.
Ļoti svarīgs posms ir tā sauktā sistēmas “iesaldēšana”. Pēc noteikta laika sistēmas kods vairs netiek mainīts, un speciālisti iegūst iespēju veikt pilnu testēšanu, auditu un drošības pārbaudi. Tas tiek darīts savlaicīgi — vairākus mēnešus pirms vēlēšanām.
Procesā ir iesaistīti digitālās drošības speciālisti, valsts dienesti un profesionāļi, kuri atbild tieši par sistēmu tehnisko noturību. Šeit īpaši svarīgi uzsvērt: runa nav par politisku ietekmi, bet gan par profesionāļu darbu.
Mūsdienās visi valsts pakalpojumi vairāk vai mazāk izmanto digitālos rīkus. Mēs lietojam internetbankas, elektroniskos parakstus, valsts portālus. Tāpēc pats digitālo risinājumu izmantošanas fakts automātiski nebūtu jāuztver kā apdraudējums.
— Pēc iepriekšējām vēlēšanām sabiedrība daudz kritizēja un pauda neuzticēšanos digitālajiem risinājumiem. Cik ļoti tas sarežģī situāciju?
— Nenoliedzami, tas ietekmē sabiedrības uztveri. Īpaši sociālo tīklu laikmetā, kur ļoti ātri izplatās visdažādākās notikumu versijas — nereti bez jebkādiem pierādījumiem.
Diemžēl šodien mēs dzīvojam situācijā, kad jebkurš cilvēks internetā var uzrakstīt jebko, paliekot anonīms. Cilvēki lasa emocionālus ierakstus, baumas, apsūdzības, un tas viss vairo neuzticēšanos.
Taču ir svarīgi saprast: digitālo rīku esamība pati par sevi nenozīmē iespēju manipulēt ar rezultātiem. Latvijā saglabājas fiziska vēlēšanu kontrole. Ir papīra vēlēšanu zīmes, ir vēlēšanu komisijas, ir novērotāji, ir iespēja balsis pārskaitīt.
Manuprāt, galvenā atbilde neuzticēšanās mazināšanai ir caurspīdīgums un sabiedrības iesaiste. Jebkurš pilsonis var kļūt par vēlēšanu novērotāju un redzēt klātienē, kā tiek organizēts process.
— Daži iedzīvotāji ir pārliecināti, ka vēlēšanu rezultātus var “pielabot”. Ko jūs atbildētu šādiem cilvēkiem?
— Vispirms -- svarīgi ir tas, ka cilvēkiem, kuri pauž šādus uzskatus, ir iespēja kļūt par novērotājiem vēlēšanu iecirkņos. Tas ir atklāts process.
Mēs labi zinām, kā tiek veidoti vēlēšanu iecirkņi un vēlēšanu komisijas. Tie ir pašvaldību lēmumi, iesaistot komisijās dažādu politisko partiju pārstāvjus. Tas tiek darīts tieši tāpēc, lai nodrošinātu vēlēšanu procesa sabiedrisko kontroli.
Turklāt pastāv novērotāju institūts, kas darbojas paralēli komisijām tieši iecirkņos.
Vienlaikus jāatzīst: šodien mēs bieži saskaramies ar ļoti bezatbildīgiem viedokļiem un paziņojumiem. Man nav universālas receptes, kā to mainīt, jo sociālajos tīklos var izplatīt jebkādus apgalvojumus bez pierādījumiem un bez atbildības.
Un es piekrītu: galvenais faktors ir sabiedrības izpratne un izglītošana par demokrātiskajiem procesiem un pilsoņu līdzdalību. Pretējā gadījumā mēs saskaramies tikai ar negatīvismu, kuram nav pamata, bet kas rada informatīvu troksni.
Mēs dzīvojam īpašā laikā, kad cilvēki bieži izsakās anonīmi un neatbild par saviem vārdiem. Tas veido noteiktu vidi publiskajā telpā.
No mana skatpunkta vienīgais veids, kā mainīt situāciju, ir augstāks lietotāju identifikācijas līmenis internetā, lai būtu iespējams skaidri saprast, kas un ko saka. Taču pašlaik šis jautājums vēl nav atrisināts.
Šobrīd sociālie tīkli joprojām ir anonīma vide. Un pat tad, ja kādu sauc noteiktā vārdā, tas vēl negarantē, ka tas patiešām ir šis cilvēks. Šādos apstākļos pastāv arī ārējas iejaukšanās riski.
Tāpēc mums nav citas izvēles, kā nepārtraukti strādāt pie uzticēšanās stiprināšanas demokrātiskajiem procesiem.
— Cik nopietni valsts vērtē ārējas iejaukšanās risku vēlēšanās?
— Mums uz situāciju jāskatās reālistiski. Diemžēl kaimiņos atrodas agresorvalstis, un mēs nevaram izslēgt mēģinājumus ietekmēt vēlēšanas. Tāpēc gatavība iespējamām provokācijām joprojām ir aktuāla.
Taču vēlēšanas Latvijā notiks jebkuros apstākļos — tas ir demokrātijas pamats. Tam pastāv skaidri mehānismi, kas nodrošina cilvēkiem iespēju paust savu gribu.
Šajā procesā piedalās gan pašvaldības, gan vēlēšanu komisijas, gan iecirkņu komisijas. Mūsu mērķis nav sarežģīt procesu, bet gan padarīt to ērtāku vēlētājiem un ar digitālo rīku palīdzību atvieglot komisiju darbu .
Vienlaikus svarīgi uzsvērt: neviens nav atcēlis tradicionālo balsošanu iecirkņos, un mums jābūt gataviem dažādām situācijām.
— Kas notiks, ja vēlēšanu dienā radīsies tehniskas problēmas?
— Šādi scenāriji ir paredzēti jau iepriekš. Ja sistēma īslaicīgi nav pieejama vai nav iespējams uzreiz pārbaudīt vēlētāja datus, pastāv rezerves procedūras.
Šādā gadījumā balss tik un tā tiek pieņemta. Vēlēšanu zīme tiek ievietota speciālā aploksnē ar laika atzīmi. Pēc sistēmas darbības atjaunošanas tiek veikta papildu pārbaude.
Jā, tas var palēnināt rezultātu apstrādi, taču neietekmēs cilvēka tiesības nobalsot.
Svarīgi saprast: vēlēšanas ir organizētas tā, lai pat tehnisku traucējumu gadījumā process neapstātos.
— Sabiedrībā periodiski tiek aktualizēts jautājums par interneta balsošanas ieviešanu pēc Igaunijas parauga. Vai tas nākotnē ir iespējams?
— Šobrīd Latvija neplāno ieviest pilnvērtīgu interneta balsošanu.
Igaunija patiešām ir unikāls piemērs, taču pat tur joprojām turpinās diskusijas par šādas sistēmas drošību. Galvenā problēma — iespēja garantēt, ka balss ir nodota tieši tā, kā vēlētājs gribējis, bez ārēja spiediena un iejaukšanās.
Latvijai ir ļoti svarīgi saglabāt iespēju fiziski pārbaudīt rezultātus, izmantojot papīra vēlēšanu zīmes.
Tāpēc pagaidām mūsu pozīcija paliek nemainīga: balsošanai jānotiek vēlēšanu iecirkņos.
— Kādi secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz vēlēšanu organizēšanas agrāko pieredzi?
— Viens no galvenajiem secinājumiem — sabiedrībai nepieciešama maksimāli skaidra un savlaicīga komunikācija. Cilvēkiem ir jāsaprot, kā tiek organizēts process, kas notiek tehnisku sarežģījumu gadījumā un kāpēc tiek pieņemti konkrēti lēmumi.
Pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija tam pievērš daudz lielāku uzmanību. Jaunais komisijas vadītājs labi pārzina sistēmu no iekšienes un saprot, cik svarīga ir atklāta komunikācija ar sabiedrību.
Uzticēšanos vēlēšanām veido ne tikai tehnoloģijas, bet arī caurspīdīgums, atbildība un valsts gatavība godīgi runāt ar cilvēkiem.
— Paldies par sarunu.
Komentāri