Daugavpils cietoksnis jau sen kļuvis par vienu no galvenajām mūsu pilsētas vizītkartēm. Katru gadu to apmeklē tūkstošiem tūristu, kurus piesaista unikālā arhitektūra, muzeji un bagātais vēsturiskais mantojums. Taču starp akmens bastioniem un senajām kazarmām ir vieta, ko īpaši iecienījuši gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi — Daugavpils cietokšņa jeb Komandanta dārzs. Un jau šodien, 4. jūnijā, tas pēc restaurācijas atkal aicina ciemos viesus.
Šis zaļais stūrītis ir kļuvis par lielisku atpūtas vietu, kur vēsture harmoniski saplūst ar dabu. Šeit var pastaigāties pa ēnainām alejām, baudīt klusumu, atpūsties no pilsētas steigas un vienlaikus pieskarties fortifikācijas kompleksa, kas ir viens no lielākajiem Ziemeļeiropā, pagātnei.
Dārzs atrodas pašā cietokšņa sirdī un ir vēsturiskā ansambļa daļa. To ieskauj senie nocietinājumi, kas atgādina par 19. gadsimta notikumiem, kad cietoksnim bija svarīga stratēģiskā loma Krievijas impērijas aizsardzības sistēmā.
Mūsdienās dārzam ir pavisam cita funkcija -- tas ir kļuvis par satikšanos, pastaigu un atpūtas vietu. Šeit atpūšas ģimenes ar bērniem, sporto aktīva dzīvesveida cienītāji, laiku pavada studenti un tūristi. Īpaši gleznains dārzs ir pavasarī un vasarā, kad zaļie apstādījumi rada miera un mājīguma gaisotni.
“Komandanta dārzs ir viens no senākajiem publiskajiem parkiem Daugavpilī. To sāka veidot 19. gadsimta vidū bijušā Daugavpils cietokšņa parādes laukuma vietā. Tieši šeit notika militārās skates, ierindas mācības, parāžu mēģinājumi, bet imperatoru vizīšu laikā tika pieņemtas karaspēka vienības.
Laika gaitā tika nolemts pakāpeniski apzaļumot šo teritoriju. Pirmie koki tika iestādīti ap laukumu. Diemžēl agrīnākie stādījumi līdz mūsdienām nav saglabājušies, taču parks turpināja attīstīties un iegūt mums ierasto veidolu. Nenoliedzami, vislielākā vērtība ir liepu alejas, kas ieskauj dārzu pa perimetru. Daudzu koku vecums ir no 100 līdz 140 gadiem. Savā ilgajā mūžā tie vairākkārt tikuši kopti un apzāģēti, tomēr joprojām ir spēcīgi un majestātiski pagātnes liecinieki.
Vietās, kur vecos kokus vairs nebija iespējams saglabāt, mēs iestādījām jaunas liepas, lai atjaunotu vēsturisko aleju un saglabātu dārza sākotnējo izskatu. Savukārt koki parka centrālajā daļā lielākoties tika stādīti pirms vai pēc Otrā pasaules kara,” pastāstīja Daugavpils cietokšņa pārvaldnieks Artjoms Mahļins.
A. Mahļins norādīja, ka dārzs sāka aktīvi attīstīties pēc strūklakas izbūves. Jāpiebilst, ka vairums pilsētas iedzīvotāju un viesu vēl nav redzējuši to darbojamies, šo skaistumu līdz šim bija iespēja vērot tikai tiem, kuri piedalījās Cietokšņa dārza atjaunošanā.
“Mūsdienu strūklaka tika uzstādīta 1912. gadā. Taču vēl pirms tās šajā vietā atradās cita strūklaka, kas bija veidota kā ūdens baseinu kompozīcija. Interesanti, ka jau toreiz kompozīciju rotāja lauvas galvas, no kurām plūda ūdens.
Jauno strūklaku izbūvēja gadā, kad tika svinēta uzvaras pār Napoleonu simtgade. Toreiz tika nolemts labiekārtot gan teritoriju pie cietokšņa katedrāles, gan pilsētas centrālo dārzu. Būvniecībā tika izmantots granīts un norakstīti artilērijas lielgabali, kas atradās cietokšņa noliktavās.
Diemžēl mums nav zināms ne projekta autors, ne inženieri, kuri strādāja pie tā izveides. Tomēr vēstures avoti apliecina, ka strūklaka uzcelta tieši par godu 1912. gada jubilejas svinībām.
Diemžēl sākotnējā veidolā šī strūklaka nav saglabājusies. Jau dažus gadus pēc uzstādīšanas tā tika nopietni sabojāta. Pirmā pasaules kara laikā tika zaudēti dekoratīvie elementi, tostarp rotājumi Krievijas impērijas divgalvainā ērgļa veidolā. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena vēsturiskā strūklakas fotogrāfija, turklāt diezgan sliktā kvalitātē. Tāpēc ilgu laiku pastāvēja dažādi pieņēmumi par to, kā tieši darbojās ūdens padeves sistēma,” turpina Artjoms Mahļins.
Par laimi, dārza renovācijas laikā šī problēma tika atrisināta un tagad ūdens atkal plūst no lauvu mutēm tāpat kā pirms vairāk nekā simts gadiem.
“Restaurācijas laikā speciālisti pilnībā izjauca konstrukciju un izdarīja svarīgu atklājumu. Iekšpusē tika atrasti oriģinālie ūdensapgādes sistēmas elementi un caurulītes, kas pievadīja ūdeni dekoratīvajām lauvu galvām. Kļuva skaidrs, ka laika gaitā un temperatūras svārstību ietekmē komunikācijas bija iznīcinātas. Visi bojātie elementi tika nomainīti, bet ūdensapgādes sistēma atjaunota, balstoties uz vēsturiskajiem datiem. Pateicoties tam, šodien strūklaka darbojas tieši tā, kā to bija iecerējuši tās būvnieki pirms vairāk nekā simts gadiem.
Var teikt, ka mums izdevās atjaunot šī pieminekļa vēsturisko veidolu. Tagad apmeklētāji var skatīt gandrīz tādu pašu strūklaku, kādu to redzēja cietokšņa iedzīvotāji 20. gadsimta sākumā,” pastāstīja pārvaldnieks.
Pēdējos gados cietokšņa teritorija aktīvi attīstās kā tūrisma un kultūras centrs. Šeit notiek festivāli, izstādes, vēsturiskās rekonstrukcijas un izglītojoši pasākumi. Daudzu pasākumu laikā dārzā atpūšas apmeklētāji, tiek rīkotas dažādas aktivitātes brīvā dabā.
Tomēr vēl ir daudz darāmā, tostarp Komandanta dārzā, jo šī projekta ietvaros neizdevās atjaunot visus tā elementus.
“Pašreizējā projekta ietvaros nebija iespējams restaurēt koka lapeni -- arī tā ir nozīmīgs Komandanta dārza vēsturiskais objekts. Lapene šeit uzcelta 19. gadsimta beigās un sen kļuvusi par dārza vēsturiskā veidola daļu. Tomēr no tās atjaunošanas idejas mēs neesam atteikušies. Lapenes restaurācija ir izdalīta atsevišķā darbu posmā, un, pateicoties ietaupījumiem pilsētas budžetā, ir izdevies paredzēt finansējumu tās atjaunošanai.
Pašlaik notiek nepieciešamās sagatavošanās procedūras. Ceram tuvākajā laikā noslēgt līgumu ar būvuzņēmēju un uzsākt restaurāciju. Mēs ceram, ka jau pavisam drīz vēsturiskā lapene tiks atjaunota un atkal kļūs par Komandanta dārza rotu,” apliecināja Artjoms.
Īpašu šarmu dārzam piešķir tā atrašanās vieta. Tikai nedaudzas Eiropas pilsētas var lepoties ar to, ka zaļā zona atrodas tik labi saglabātā un tik vērienīgā cietoksnī. Tieši tāpēc pastaiga dārzā ļauj ne tikai baudīt dabu, bet arī izstaigāt vēstures lappuses.
“Tas nav vienkārši parks. Tā ir pilsētas un cietokšņa vēstures daļa, vieta, kur savijas militārā pagātne, arhitektūras mantojums un mūsdienu pilsētas dzīve. Kad visi darbi būs pabeigti, Komandanta dārzs kļūs par vēl pievilcīgāku vietu pastaigām, atpūtai un Daugavpils cietokšņa vēstures iepazīšanai,” uzsvēra Artjoms Mahļins.
Plašais restaurācijas un labiekārtošanas projekts, ko finansē Eiropas Savienība un pašvaldības budžets un kura kopējās izmaksas pārsniedz 1,2 miljonus eiro, tuvojas noslēgumam. Atgādinām, ka būvdarbi objektā tika uzsākti 2024. gada septembrī.
Būvnieki pilnībā demontēja veco, bojāto asfaltu un padomju laika žogus. To vietā tika izbūvētas jaunas pazemes komunikācijas — ūdensvads, kanalizācija un elektrotīkli. Dārzā tika veikta saudzīga dendroloģiskā tīrīšana — nozāģēti tikai sausie un bīstamie koki. Saglabātie simtgadīgie koki tika sakopti, kā arī iestādīti jauni kociņi, lai atjaunotu vēsturiskās alejas.
Parkā ir ierīkots jauns, mājīgs dārza apgaismojums, bet perimetrā — mūsdienīgs energoefektīvs apgaismojums. Uzstādīti jauni soliņi, ierīkoti celiņi un atpūtas zonas. Oficiāli Komandanta dārzs tiks atklāts pilsētas svētku priekšvakarā, proti, šodien, 4. jūnijā.
Daugavpils cietoksnis turpina mainīties un attīstīties, saglabājot savu nozīmi kā svarīgs reģiona kultūras centrs. Savukārt dārzs cietokšņa teritorijā joprojām ir tā zaļā sirds — vieta, kur pagātne sastopas ar tagadni un vēsture kļūst par pilsētnieku ikdienas daļu. Un tas ir lieliski.
Komentāri