„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā,
„Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils valstspilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2026. gada 16. jūnijs
Otrdiena
Justīne, Juta
+12.7 °C
daļēji mākoņains

Daugavpilī aicina apvienot kaimiņus un veidot apkaimju kopienas

Daugavpilī ir 25 apkaimes. Dažas ir blīvi apdzīvotas un labi zināmas visiem pilsētniekiem, citas – mazākas un klusākas. Taču katrai ir sava vēsture, savas īpatnības un cilvēki, kas tur dzīvo. Iedzīvotājiem un viņu lomai pilsētvides attīstībā ir veltīta Daugavpils apkaimju kopienu veidošanas rokasgrāmata „Apkaimes esam mēs”, ko sagatavojusi sabiedriskā organizācija „Cita Daugavpils”.

Izdevuma prezentācija notika Latgales Centrālajā bibliotēkā. Grāmatas autori cer, ka tā būs labs palīgs ikvienam, kurš vēlas savu apkaimi padarīt ērtāku, draudzīgāku un aktīvāku.

Organizācijas vadītāja Inga Belousa teica, ka tā nav vienkārši grāmata, bet vairāku gadu praktiska darba rezultāts, sadarbojoties ar dažādu pilsētas apkaimju iedzīvotājiem.

„Tas ir unikāls gadījums, kad sabiedriskā organizācija ir sagatavojusi materiālu tieši pilsētas iedzīvotājiem. Rokasgrāmatā apkopota mūsu darba pieredze, tiek stāstīts par Daugavpils apkaimēm, par to, kā veidojas kaimiņu kopienas, kāpēc ir svarīgi pazīt cilvēkus, kuri dzīvo blakus, un kā iedzīvotāji var sadarboties ar pašvaldību,” pastāstīja Inga Belousa.

Darbs pie vietējo kopienu attīstības notiek jau trešo gadu. Katru gadu maijā organizācija rīko Apkaimju mēnesi, kura laikā notiek iedzīvotāju tikšanās, diskusijas, ekskursijas un dažādi pasākumi. Jaunā rokasgrāmata ir uzkrātās pieredzes apkopojums, kurā iekļautas vērtīgākās idejas un praktiski ieteikumi.

Izdevumā var atrast informāciju par pilsētas apkaimēm, padomus vietējo kopienu veidošanai, veiksmīgu iniciatīvu piemērus, kā arī dažādus rīkus un spēļu metodikas, kas palīdz iesaistīt iedzīvotājus sabiedriskajā dzīvē.

Inga Belousa uzskata, ka daudzi kļūdaini domā, ka apkaimju attīstība sākas ar lieliem projektiem vai finansējumu. Patiesībā viss ir daudz vienkāršāk: „Pirmais solis ir iepazīšanās ar saviem kaimiņiem. Ir ļoti svarīgi saprast, kas dzīvo līdzās, kurš ir gatavs iesaistīties apkaimes dzīvē un kam nav vienaldzīgs notiekošais. Bieži vien tieši šādās pazīšanās rodas idejas kopīgiem pasākumiem, pagalmu labiekārtošanai vai ikdienas jautājumu risināšanai.”

Taču kopienas veidošana nenozīmē tikai svētku, talku vai pagalmu tikšanos organizēšanu. Organizācijas vadītāja uzsvēra, ka mūsdienās kaimiņu attiecībām ir arī praktiska nozīme: „Mēs dzīvojam pierobežas reģionā, un pēdējos gados visi saprot, cik svarīga ir drošības sajūta un savstarpējs atbalsts. Kad cilvēki pazīst savus kaimiņus, viņi var cits citam palīdzēt, dalīties ar svarīgu informāciju, lūgt padomu vai vienkārši būt pārliecināti, ka blakus ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. Tāpēc vietējās kopienas pašlaik kļūst īpaši nozīmīgas.”

Atbildot uz jautājumu, cik aktīvi ir Daugavpils iedzīvotāji, Inga Belousa norādīja, ka viennozīmīgas atbildes nav: „Pilsētā dzīvo ļoti dažādi cilvēki. Ir tādi, kuri aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē un jau veido kopienas savā apkaimē. Ir arī tādi, kuri pagaidām tikai vēro no malas. Taču svarīgi saprast, ka apkaimes esam mēs paši. Un tieši iedzīvotāji var ietekmēt to, kāda būs vieta, kur viņi dzīvo.”

Pēc I. Belousas teiktā, lai izveidotu aktīvu kopienu, nav nepieciešams sapulcināt desmitiem cilvēku. Dažkārt pietiek ar diviem vai trim uzņēmīgiem iedzīvotājiem. Var izveidot kopīgu saziņas grupu, iepazīties, uzaicināt kaimiņus uz tikšanos un pārrunāt jautājumus, kas cilvēkus satrauc visvairāk. Galvenais ir atrast domubiedrus un sākt rīkoties.

Grāmatas autori uzsver, ka universālas receptes visām apkaimēm nav. Katrai apkaimei ir savas vajadzības, savi aktīvisti un savas idejas. Tāpēc rokasgrāmatā apkopoti nevis gatavi risinājumi, bet praktiski ieteikumi, kurus iespējams pielāgot konkrētai situācijai.

Grāmatā iekļautas arī organizācijas izstrādātās spēles un metodikas, kas palīdz iedzīvotājiem labāk iepazīt savu apkaimi, tās resursus un attīstības iespējas.

Autori uzskata, ka ir svarīgi, lai cilvēki justos atbildīgi ne tikai par savu dzīvokli vai māju, bet arī par apkārtējo teritoriju.

„Mēs vēlamies, lai iedzīvotāji uztvertu apkaimi kā kopīgu telpu, kas ir atkarīga no katra no mums. Kad cilvēki pazīst cits citu un ir gatavi sadarboties, rajons kļūst sakoptāks, drošāks un ērtāks dzīvošanai,” ir pārliecināta Inga Belousa.

Rokasgrāmata „Apkaimes esam mēs” ir domāta ne tikai sabiedriskajiem aktīvistiem, bet arī visiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri vēlas labāk iepazīt savus kaimiņus, iesaistīties apkaimes dzīvē un kopā rūpēties par to, lai Daugavpils kļūtu draudzīgāka un ērtāka dzīvošanai.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.