Mūsdienās bērns ar telefonu rokās ir ierasta aina. Viņš mostas kopā ar viedtālruni, dodas ar to uz skolu, pilda mājasdarbus, sazinās ar draugiem, skatās video, spēlē spēles, meklē informāciju, bet vakarā aizmieg, noliekot ierīci blakus gultai. Paaudzei, kas uzaugusi digitālajā laikmetā, internets vairs nav tikai izklaide – tas ir kļuvis par ikdienas daļu. Taču līdz ar jaunajām iespējām radušās arī jaunas problēmas, par kurām arvien biežāk runā psihologi, pedagogi un ārsti.
Vēl pirms divdesmit gadiem vecāki uztraucās, ka bērni pārāk ilgi uzturas ārā. Šodien pieaugušie sūdzas par pretējo – bērnu gandrīz nav iespējams „atraut” no telefona. Ģimenes vakariņas paiet klusumā, jo katrs skatās sava viedtālruņa ekrānā. Klātienes saziņu arvien biežāk aizstāj sarakste, bet brīvo laiku – bezgalīga īsu video plūsma.
Saskaņā ar dažādiem pētījumiem mūsdienu pusaudži internetā pavada vairākas stundas dienā. Turklāt runa nav tikai par izklaidi. Ar viedtālruņa palīdzību notiek mācīšanās, mājasdarbu pildīšana, informācijas meklēšana, saziņa ar klasesbiedriem un skolotājiem, bankas pakalpojumu izmantošana, iepirkšanās un pat pirmie mēģinājumi nopelnīt naudu. Telefons ir kļuvis par universālu rīku, bez kura daudzi vairs nespēj iedomāties savu ikdienu.
Tieši tāpēc šodien jautājums vairs neskan tā, kā pirms dažiem gadiem. Ja agrāk pieaugušie jautāja: «Kāpēc bērni tik daudz sēž telefonā?», tad tagad speciālisti uzdod citu jautājumu: vai bērni prot droši izmantot digitālo vidi?
Internets – nepieciešamība vai atkarība?
Šai tēmai veltīts jaunais televīzijas cikls «Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši», ko 30. jūnijā sāka demonstrēt televīzijas kanālā LRT+. Projekta autori nolēma nesteigties ar secinājumiem par jauniešiem, bet vispirms uzklausīt viņus pašus.
Ielu intervijās pusaudžiem tika piedāvāts iedomāties situāciju, ka internets pazudīs uz piecām dienām. Atbildes izrādījās negaidītas.
Daži atzina, ka piedzīvotu īstu stresu, jo gandrīz visa viņu dzīve ir saistīta ar internetu. Saziņa ar draugiem, sociālie tīkli, ziņas un mācības – tas viss šodien ir cieši saistīts ar telefonu.
Citi savukārt teica, ka šāda «pauze» varētu nākt par labu. Būtu laiks palasīt grāmatas, satikt draugus, nodarboties ar sportu vai vienkārši atpūsties no nepārtrauktās informācijas plūsmas.
Ne mazāk zīmīgas bija atbildes uz jautājumu par to, cik daudz laika jaunieši pavada ar viedtālruni. Daudzi godīgi atzina, ka telefonu izmanto piecas, septiņas, astoņas, bet dažkārt pat deviņas stundas dienā. Vienlaikus lielākā daļa uzsvēra, ka ievērojama daļa šī laika tiek veltīta nevis izklaidei, bet mācībām, darbam, informācijas meklēšanai un saziņai.
Kāpēc speciālisti ceļ trauksmi?
Psiholoģe konsultante, Daugavpils Universitātes docente Tatjana Uzole atzīmēja, ka digitālā vide pati par sevi nav problēma. Tā jau sen ir kļuvusi par mūsdienu dzīves sastāvdaļu, un no tās atteikties nav iespējams. Bīstamība rodas brīdī, kad cilvēks zaudē kontroli pār tehnoloģiju lietošanu.
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā sevi pārbaudīt, pēc speciālistes domām, ir situācija, kad telefons nejauši paliek mājās. Ja cilvēks mierīgi turpina savas ikdienas gaitas, tas ir normāli. Taču, ja rodas spēcīga trauksme, vēlme nekavējoties atgriezties pēc ierīces vai sajūta, ka bez tās nav iespējams iztikt pat dažas stundas, tas jau ir iemesls aizdomāties.
Psiholoģe uzsver, ka izšķirošais nav stundu skaits, kas pavadīts pie ekrāna. Daudz svarīgākas ir sekas. Ja pusaudzis sācis sliktāk gulēt, kļūst aizkaitināts, ja rokās nav telefona, zaudē interesi par klātienes saziņu, viņam ir grūtības koncentrēties vai pastāvīgi gribas pārbaudīt paziņojumus, tas var liecināt par atkarības veidošanos.
Sociālie tīkli ietekmē pašvērtējumu
Vēl viena problēma, uz kuru norāda speciālisti, ir sociālo tīklu ietekme uz bērnu un pusaudžu psihisko veselību. Ik dienu viņi redz simtiem fotogrāfiju ar laimīgiem cilvēkiem, ceļojumiem, dārgiem pirkumiem un citu panākumiem. Taču gandrīz neviens nerāda savas problēmas vai neveiksmes. Rezultātā rodas iespaids, ka citiem dzīve ir interesantāka un veiksmīgāka. Šāda pastāvīga salīdzināšana pakāpeniski pazemina pašvērtējumu un pastiprina trauksmi.
Ne mazāk nopietna problēma ir arī tā sauktais garām palaistās iespējas sindroms – bailes palaist garām svarīgu ziņu, ierakstu vai jaunumu. Tieši tāpēc daudzi pusaudži gandrīz nekad nešķiras no viedtālruņa, pat naktī.
Mākslīgais intelekts kļuvis par ierastu palīgu
Vēl viena jaunās paaudzes īpatnība ir aktīva mākslīgā intelekta izmantošana.
Programmas filmēšanas laikā jaunieši stāstīja, ka neironu tīklu rīki palīdz viņiem meklēt informāciju, pildīt mājasdarbus, veidot prezentācijas, rakstīt tekstus, apstrādāt fotogrāfijas un veikt daudzus citus uzdevumus.
Vienlaikus lielākā daļa apzinās, ka mākslīgā intelekta sniegtās atbildes ir jāpārbauda. Tas liecina, ka mūsdienu digitālā pratība ietver ne tikai prasmi izmantot tehnoloģijas, bet arī spēju kritiski izvērtēt informāciju.
Ar aizliegumiem problēmu neatrisināt
Jautājums par to, vai bērniem būtu jāierobežo piekļuve sociālajiem tīkliem, šobrīd tiek apspriests daudzās valstīs. Dažās valstīs piekļuve jau ir ierobežota, turklāt tas noteikts ar likumu. Latvijas Republikas Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa atzīmē, ka digitālā vide patiešām rada zināmus riskus bērnu psihiskajai veselībai. Tomēr vienkārši aizliegumi problēmu neatrisina. Pēc viņas teiktā, daudz svarīgāk ir iemācīt bērnam droši lietot internetu, izskaidrot digitālās drošības noteikumus un palīdzēt izveidot veselīgus tehnoloģiju lietošanas paradumus.
Īpaša loma šajā procesā ir vecākiem. Tieši viņiem ne tikai jānosaka saprātīgi ierobežojumi, bet arī jāinteresējas par to, ko bērns dara internetā, jāapspriež redzētais un ar savu piemēru jāparāda, ka dzīve neaprobežojas tikai ar telefona ekrānu.
Ne tikai riski, bet arī jaunas iespējas
Tomēr būtu nepareizi digitālo vidi uztvert tikai kā problēmu. Mūsdienu pusaudžiem internets nav tikai sociālie tīkli, spēles un īsie video – tā ir arī vide mācībām, radošumam, pašizpausmei un pirmajiem profesionālajiem soļiem.
Šodien bērns dažu minūšu laikā var atrast izglītojošu kursu, noskatīties sarežģītas tēmas skaidrojumu, apgūt svešvalodu, iepazīt programmēšanu, video montāžu, dizainu, fotografēšanu vai uzņēmējdarbību. Tas, kas agrāk bija pieejams tikai specializētās skolās, pulciņos vai maksas nodarbībās, tagad bieži vien ir sasniedzams turpat telefonā.
Daudziem jauniešiem internets kļūst arī par iespēju izmēģināt spēkus praktiskā darbā. Pusaudži veido saturu, raksta blogus, montē video, izstrādā dizainu, pārdod pašu gatavotus izstrādājumus, palīdz uzturēt sociālos tīklus, apgūst mākslīgā intelekta rīkus, mācās popularizēt savas idejas un pat sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā.
Protams, tas prasa pieaugušo uzraudzību, drošības noteikumu izpratni un saprātīgu attieksmi pret naudu, reklāmu un personas datiem. Taču pats fakts ir būtisks – digitālā vide var būt ne tikai drauds, bet arī platforma izaugsmei.
Tādējādi galvenais jautājums nav, vai tehnoloģijas ir labas vai sliktas. Viss ir atkarīgs no tā, kā bērns tās izmanto. Telefons var kļūt gan par atkarības un trauksmes avotu, gan par mācību, attīstības un pirmo patstāvīgo sasniegumu instrumentu.
Saruna, kas attiecas uz ikvienu
Projekta «Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši» autori uzsver, ka viņu mērķis nav biedēt vecākus vai pārmest pusaudžiem pārmērīgu aizraušanos ar viedierīcēm. Gluži pretēji – viņi aicina sākt godīgu sarunu par to, kā pasaule ir mainījusies un kā pieaugušajiem un bērniem iemācīties tajā dzīvot kopā.
Pirmais raidījums ēterā tika demonstrēts 30. jūnijā. Turpmākajos raidījumos skatītājiem tiks piedāvātas sarunas par kiberdrošību, digitālo atkarību, sociālo tīklu ietekmi uz psihisko veselību, nākotnes profesijām, mākslīgo intelektu un vecāku un bērnu attiecībām digitālajā laikmetā.
Šodien kļūst skaidrs – galvenais jautājums vairs nav, cik stundas bērns pavada telefonā. Daudz svarīgāk ir saprast, kā panākt, lai tehnoloģijas arī turpmāk būtu noderīgs instruments, nevis sāktu vadīt cilvēka dzīvi.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu “Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” saturu atbild SIA "Mediastrims".
Komentāri