Drošība, ceļi un uzņēmējdarbība: par ko Ministru kabinets vienojās izbraukuma sēdē Latgalē

Latvijas valdība rīkoja izbraukuma sēdi Latgalē, veltot to austrumu pierobežas drošības jautājumiem un reģiona turpmākai attīstībai. Sēde notika sestdien, 27. jūnijā, Nacionālo bruņoto spēku militārās bāzes "Lūznava" teritorijā. Uzmanības centrā sēdē bija ne tikai aizsardzības jautājumi, bet arī infrastruktūras, veselības aprūpes, izglītības un ekonomikas attīstība.

Šī bija slēgtā Ministru kabineta sēde, un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji par ministru apspriestajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem varēja uzzināt tikai preses konferencē. Sēde bija veltīta pašreizējās situācijas izvērtēšanai uz Latvijas austrumu robežas. Ministri sniedza ziņojumus par savu atbildības jomu un apsprieda pasākumu kopumu, kas vērsts uz valsts drošības stiprināšanu, pierobežas teritoriju noturības palielināšanu un apstākļu radīšanu Latgales ilgtermiņa attīstībai.

Īpaša uzmanība tika pievērsta dažādu valsts sistēmu gatavībai iespējamām krīzes situācijām un mūsdienu apdraudējumiem. Izglītības jomā tika apspriesti mehānismi, kas ļautu nodrošināt mācību procesa nepārtrauktību arī ārkārtas situācijās, krīzēs vai hibrīdapdraudējuma apstākļos. Tika izskatīti arī izglītības iestāžu drošības jautājumi un izglītības sistēmas gatavība darbam nestandarta apstākļos.

"Valdības izbraukuma sēde Latgalē -- lieliska iniciatīva. Mums jāatsakās no prakses visus lēmumus pieņemt tikai Rīgā. Ir biežāk jāstrādā reģionos, jātiekas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, zemniekiem un pašvaldību vadītājiem. Tieši uz vietas var patiesi izprast esošās problēmas, un ļoti bieži cilvēki paši piedāvā visefektīvākos risinājumus.

Izbraukuma sēdē piedalījās gandrīz visi ministri un pierobežas pašvaldību vadītāji. Intensīvā darba režīmā mēs izskatījām svarīgākos jautājumus, pieņēmām vairākus lēmumus un saskaņojām turpmāko rīcības plānu.

Aizsardzības ministrs Raimonds Melnis iepazīstināja ar pretdronu sistēmas izveides koncepciju visā pierobežā. Plānots, ka jau augustā tā sāks darboties kā pirmais aizsardzības līmenis, savukārt aviācija tiks izmantota kā otrais reaģēšanas līmenis.

Mēs arī vienojāmies par kopīga Latvijas un Ukrainas militārās produkcijas ražošanas uzņēmuma izvietošanu Latgales pierobežā. Tas ļaus piesaistīt investīcijas, radīt jaunas, labi apmaksātas darba vietas un stiprināt reģiona ekonomiku.

Kopā ar iekšlietu, ekonomikas, klimata un enerģētikas, kā arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru secinājām, ka līdzšinējā patvertņu izbūves programma nav sasniegusi izvirzītos mērķus. Tāpēc tiks izstrādāta jauna sistēma — vienota, vienkārša un bez liekas birokrātijas, kas atvieglos gan jaunu patvertņu būvniecību, gan jau esošo telpu pielāgošanu.

Izglītības ministre iepazīstināja ar skolu darbības modeli dažādos apdraudējuma līmeņos — dzeltenajā, oranžajā un sarkanajā. Šai sistēmai jābūt pilnībā gatavai līdz jaunā mācību gada sākumam 1. septembrī.

Ekonomikas ministrs ierosināja desmitkārt samazināt tūrisma nodevu pierobežas reģionu uzņēmējiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības atjaunošanos.

Tika prezentēta uzņēmējdarbības atbalsta papildu programma Latgalei divu miljonu eiro apmērā reģiona atbalsta likuma ietvaros.

Tieslietu ministrs deviņu dienu laikā sagatavoja nepieciešamos likumdošanas risinājumus un normatīvo aktu projektus, kas jau jūlijā ļaus izmaksāt kompensācijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām par bezpilota lidaparātu nodarītajiem zaudējumiem.

Tāpat mēs uzmanīgi uzklausījām visu pierobežas pašvaldību pārstāvju konstruktīvos priekšlikumus," valdības sēdi komentēja Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Pēc tam gandrīz visi ministri sniedza pārskatu par soļiem, kas jau tiek īstenoti vai vēl tiks veikti, lai uzlabotu situāciju reģionā gan drošības, gan attīstības jomā.

"Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību arī iespējamu apdraudējumu apstākļos. Mēs izstrādājam skaidrus rīcības algoritmus skolām, profesionālās izglītības iestādēm un augstskolām atkarībā no apdraudējuma līmeņa — dzeltenā, oranžā vai sarkanā.

Pie oranžā apdraudējuma līmeņa viens no iespējamiem risinājumiem būs kombinētais mācību modelis, kas apvienos klātienes un attālinātās mācības. Reāla apdraudējuma gadījumā lēmumi par pāreju uz šādu modeli vai mācību procesa pagaidu pārtraukšanu būs jāpieņem pašvaldību līmenī sadarbībā ar civilās aizsardzības komisijām.

Vizītes laikā Maltas vidusskolā pārliecinājāmies, ka vēl jāatrisina virkne jautājumu. Runa nav tikai par drošu telpu un patvertņu izveidi, bet arī par skolu nodrošināšanu ar dzeramā ūdens, pārtikas un medikamentu rezervēm, kā arī visu nepieciešamo gadījumam, ja bērniem un pedagogiem patvertnēs nāktos uzturēties vairākas stundas vai pat ilgāk.

Līdz 1. septembrim Izglītības un zinātnes ministrija plāno sagatavot skaidrus noteikumus un rīcības kārtību, kas ļaus nodrošināt mācību procesa nepārtrauktību jebkurā krīzes situācijā, " paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.

Nākamais uzstājās ekonomikas ministrs Viktors Valainis: "Viens no svarīgākajiem lēmumiem bija atbalsta mehānisma izveide, kas ļaus kompensēt līdz 90% no bezpilota lidaparātu nodarītajiem zaudējumiem. Tas attieksies gan uz uzņēmējiem, gan uz pierobežas teritoriju iedzīvotājiem. Šādam instrumentam jākļūst par papildu drošības garantiju investīcijām un uzņēmējdarbībai Latgalē un visā Latvijā.

Lielu uzmanību pievērsām arī Latgales ekonomiskajam potenciālam. Šobrīd reģionam ir ievērojami dabas resursi un iespējas attīstīt pārstrādes rūpniecību. Pēc mūsu aplēsēm jau tuvākajos gados šeit varētu tikt īstenoti investīciju projekti vairāk nekā 500 miljonu eiro vērtībā, bet viens no lielajiem projektiem aptuveni 300 miljonu eiro apmērā tiks uzsākts jau šogad.

Atsevišķs lēmumu kopums attiecas uz tūrisma nozari, kas pēdējā laikā saskārusies ar nopietnām grūtībām. Papildu jau apstiprinātajam valsts atbalstam Ekonomikas ministrija tuvāko divu nedēļu laikā iesniegs valdībai papildu pasākumu paketi, kas paredzēs mērķētu atbalstu tūrisma uzņēmumiem, lai kompensētu tiem radušos zaudējumus.

Turklāt tuvākajā laikā plānots pārskatīt būvnormatīvus, kas attiecas uz patvertņu izbūvi un aprīkošanu, tādējādi paaugstinot gan iedzīvotāju, gan infrastruktūras objektu drošības līmeni."

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis pastāstīja par ministrijas izstrādātajiem pasākumiem pierobežas un visas valsts aizsardzības stiprināšanai: "Šodien Latgales iedzīvotāji var justies droši. Latvijas valsts robeža tiek droši apsargāta, un Nacionālie bruņotie spēki konsekventi stiprina savas spējas. Mēs bijām stipri, esam stipri un kļūsim vēl stiprāki.

Viens no nozīmīgajiem soļiem ir pretdronu sistēmas attīstīšana un pretgaisa aizsardzības stiprināšana. Šie risinājumi ļaus padarīt mūsu gaisa telpu drošāku. Vienlaikus reģionā tiek pastiprināta Nacionālo bruņoto spēku un NATO sabiedroto klātbūtne. Militārās vienības izvietotas Lūznavā, Daugavpilī, Alūksnē un Sēlijas poligonā, bet Kanādas kontingenta klātbūtne kalpo kā papildu drošības garants.

Turpinās arī aizsardzības vajadzībām nepieciešamās infrastruktūras izveide. Zemes atsavināšanas process notiek sadarbībā ar pašvaldībām un zemes īpašniekiem. Visi zemes īpašnieki saņem nepieciešamo informāciju, un lēmumi tiek pieņemti likumā noteiktajā kārtībā.

Es saprotu, ka pierobežas iedzīvotājiem var rasties jautājumi un bažas. Tomēr vislabākā atbilde uz tiem ir valsts reālā rīcība: mēs stiprinām aizsardzību, palielinām militāro potenciālu un kopā ar sabiedrotajiem esam gatavi nodrošināt Latvijas drošību.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī jauniešu sagatavošanai. Jau tuvākajā laikā Latgalē darbu sāks Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola, kur jaunieši varēs apgūt līderības, militārās sagatavotības prasmes un zināšanas, kas noderēs gan dienestā, gan civilajā dzīvē."

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava uzsvēra, ka aktīvs darbs jāturpina arī uz valsts robežas: "Vēlos pateikties Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par to, ka tik īsā laikā izdevās pāriet no diskusijām pie praktiskiem risinājumiem pretdronu spēju stiprināšanai. Nākamais posms ir paplašināt sadarbību ar iekšlietu sistēmas dienestiem, lai izveidotu efektīvu bezpilota lidaparātu pārtveršanas sistēmu, kas spētu aizsargāt Latvijas gaisa telpu no dažādiem apdraudējumiem.

Viens no valdības prioritārajiem uzdevumiem ir arī civilās aizsardzības sistēmas attīstība. Mēs plānojam sakārtot esošās patvertnes un izbūvēt jaunas vietās, kur to pašlaik trūkst. Lai paātrinātu šo darbu, jau ir uzsākta Iekšlietu ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas sadarbība, kas ļaus ātrāk īstenot nepieciešamos risinājumus paredzētā finansējuma ietvaros.

Ne mazāk svarīgs joprojām ir valsts robežas apsardzības jautājums. Šobrīd robežsargi Latgalē ik dienu veic milzīgu darbu, atvairot Baltkrievijas režīma īstenotos koordinētos hibrīduzbrukumus, kas saistīti ar nelegālo migrāciju. Tāpēc nākamajā Ministru kabineta sēdē tiks izskatīts jautājums par pastiprināta robežapsardzības režīma pagarināšanu līdz decembrim. Tas ļaus arī turpmāk piesaistīt papildu Valsts policijas un citu dienestu spēkus Latvijas drošības nodrošināšanai, " sacīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava.

Par kompensācijām pastāstīja tieslietu ministrs Edvards Smiltēns: "Tieslietu ministrija ir pabeigusi darbu pie nepieciešamajiem tiesiskajiem grozījumiem, kas Latvijas iedzīvotājiem sniegs papildu drošības sajūtu – militāra incidenta gadījumā valsts varēs kompensēt nodarītos zaudējumus.

Šim nolūkam paātrinātā kārtībā tika veikti grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, bet Ministru kabinets apstiprināja kompensāciju piešķiršanas kārtību. Mums izdevās vienoties par mehānismu, ko iespējams ieviest nekavējoties, koncentrējoties uz lauksaimniecībai, nekustamajam īpašumam un mantai nodarītajiem zaudējumiem.

Kompensācijas apmērs būs līdz 90% no nodarītajiem zaudējumiem. Mēs arī maksimāli samazinājām birokrātiskās procedūras – iesniegums jāiesniedz trīs darba dienu laikā, bet atbildīgajām institūcijām lēmums jāpieņem viena mēneša laikā. Šāda kārtība ļaus operatīvi sniegt palīdzību cilvēkiem ārkārtas situācijās.

Vēlos pateikties visām ministrijām un speciālistiem, kuri piedalījās šo risinājumu sagatavošanā. Pateicoties kopīgajam darbam, izdevās ļoti īsā laikā saskaņot mehānismu, kas kļūs par nozīmīgu Latvijas civilās aizsardzības sistēmas elementu."

Par savas atbildības jomas plāniem pastāstīja arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars: "Austrumu robežas stiprināšana joprojām ir viena no valdības galvenajām prioritātēm. Šodien mēs papildinājām pierobežas attīstības rīcības plānu, palielinot visu ministriju paredzēto kopējo finansējumu no vairāk nekā 640 miljoniem līdz 680 miljoniem eiro. Turklāt mums izdevās papildu novirzīt 2 miljonus eiro augstas gatavības programmām, lai atbalstītu uzņēmējdarbību un ekonomisko attīstību austrumu pierobežas teritorijās.

Mēs labi apzināmies, ka Latgale saskaras ar nopietniem demogrāfiskiem un sociālekonomiskiem izaicinājumiem. Pēdējo gadu laikā reģions ir zaudējis ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citas valsts daļas, ienākumu līmenis šeit joprojām ir zemāks par Latvijas vidējo, bet bezdarba līmenis – gandrīz divreiz augstāks. Tāpēc drošības stiprināšana nav iespējama bez reģiona ekonomikas stiprināšanas.

Kopā ar Iekšlietu ministriju strādājam arī pie birokrātisko procedūru samazināšanas, kas saistītas ar patvertņu būvniecību un aprīkošanu, lai pašvaldības varētu ātrāk īstenot nepieciešamos projektus. Taču galvenā prioritāte joprojām ir investīciju piesaiste, jaunu darba vietu radīšana un ekonomikas izaugsmes veicināšana.

Tāpēc tuvāko trīs nedēļu laikā tiks sasaukta speciāla Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde, kurā izskatīsim papildu atbalsta pasākumus Latgalei, tostarp iespēju maksimāli novirzīt valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļus projektiem, kas spēj ātri radīt ekonomisko efektu, palielināt nodarbinātību un iedzīvotāju ienākumus. Spēcīga ekonomika ir stipras un drošas Latvijas pamats."

Preses konferenci noslēdza satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis: "Šodien Ministru kabinets izvērtēja valsts autoceļu situāciju austrumu pierobežā. Analīze parādīja, ka, salīdzinot ar valsts vidējiem rādītājiem, Latgales ceļi ir sliktākā stāvoklī. Tas attiecas gan uz reģionālajiem, gan vietējiem autoceļiem, tādēļ, nosakot turpmākās prioritātes, šai problēmai būs jāpievērš papildu uzmanība.

Lai gan austrumu pierobežas autoceļiem novirzītā finansējuma īpatsvars joprojām ir ievērojams — šogad tas veido 47%, bet nākamgad pieaugs līdz 54% —, jāatzīst, ka kopējais finansējuma apjoms joprojām nav pietiekams, lai atrisinātu visas gadu gaitā uzkrātās problēmas.

Šodien šo jautājumu apspriedām ar pašvaldību vadītājiem un VAS "Latvijas valsts ceļi" reģionālās struktūrvienības pārstāvjiem. Pēc šo tikšanos rezultātiem būs iespējams pārskatīt prioritāro ceļu projektu sarakstu, ņemot vērā pašreizējo situāciju un reģiona aktuālākās vajadzības.

Vienlaikus Satiksmes ministrijā uzskata, ka ilgtermiņā nepieciešams nodrošināt stabilu Ceļu fonda finansējuma pieaugumu. Tas ļaus ne tikai pakāpeniski uzlabot autoceļu tīkla stāvokli, bet, pirmkārt, apturēt tā turpmāku pasliktināšanos, kas šobrīd ir viens no galvenajiem uzdevumiem," norādīja satiksmes ministrs.

Pēc sēdes Ministru kabinets pieņēma vairākus konkrētus lēmumus. Tostarp tika apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz mehānismu bezpilota lidaparātu nodarīto zaudējumu kompensēšanai. Šāds risinājums ir paredzēts, lai aizsargātu iedzīvotājus un uzņēmumus gadījumos, ja notiek šādi incidenti.

Izbraukuma sēdē piedalījās Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novada, kā arī Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības vadītāji. Pašvaldību pārstāvji iepazīstināja valdības locekļus ar aktuālākajām problēmām savās teritorijās, tostarp infrastruktūras attīstības, valsts pakalpojumu pieejamības, uzņēmējdarbības atbalsta un iedzīvotāju drošības jautājumos.

Tikšanās noslēgumā dalībnieki uzsvēra valsts un pašvaldību sadarbības nozīmi. Valdībā norāda, ka turpmāka rīcības koordinācija ļaus pieņemt lēmumus, kas maksimāli ņem vērā austrumu pierobežas specifiku, kā arī stiprināt Latgales drošību, noturību un konkurētspēju.

Izbraukuma sēde apliecināja, ka valsts austrumu reģionu attīstības jautājumi joprojām ir viena no valsts politikas prioritātēm. Ņemot vērā pastāvošos drošības izaicinājumus, valdība plāno turpināt darbu pie pierobežas infrastruktūras stiprināšanas, ekonomikas atbalsta un Latgales iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas.

Andrejs Elksniņš, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs
Ministru kabineta izbraukuma sēdē Rēzeknes novadā bija iespēja atklātā dialogā ar valdību vēlreiz aktualizēt problēmas, ar kurām Latgale saskaras ik dienu. Reģionam šobrīd vajadzīgi nevis vienreizēji atbalsta pasākumi, bet gan sistēmiski risinājumi, kas ļaus mazināt ekonomisko atpalicību, samazināt iedzīvotāju aizplūšanu un radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai attīstībai.
Sēdē es uzsvēru nepieciešamību pēc iespējas drīzāk mainīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu. Pašvaldībām pastāvīgi tiek deleģētas jaunas funkcijas, taču to izpildei paredzētais finansējums joprojām ir nepietiekams. Tāpat Latgalei jāpiešķir likumā nostiprinātais pierobežas reģiona statuss, līdz ar to nodrošinot īpašus attīstības instrumentus un piekļuvi papildu finansējumam, tostarp no Eiropas Savienības fondiem.
Atsevišķa uzmanība tika pievērsta ekonomikai. Tieši jaunu darba vietu radīšana, rūpniecības attīstība un uzņēmējdarbības atbalsts var būtiski mainīt situāciju reģionā. Tam nepieciešami nodokļu stimuli, uzņēmumiem pieejamāki energoresursi, loģistikas izmaksu kompensēšana un aktīva valsts politika investoru piesaistē tieši Latgalei. Bez spēcīgas ekonomikas nav iespējams apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, skolu slēgšanu un jauniešu aizplūšanu.
Ne mazāk svarīgi ir veselības aprūpes, izglītības, transporta un drošības jautājumi. Latgalē ir izteikts medicīnas speciālistu un pedagogu trūkums, nepieciešama transporta infrastruktūras attīstība un lielu valsts projektu īstenošana, kas radītu jaunas darba vietas un uzlabotu reģiona iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī Grīvas cietuma slēgšanas sekām, kā rezultāta tiks zaudētas aptuveni 400 darba vietas, kā arī nepieciešamībai piedāvāt reģionam reālus kompensējošus risinājumus.
Galvenais tikšanās rezultāts ir tas, ka Latgales problēmas tika uzklausītas visaugstākajā līmenī. Tagad ir svarīgi, lai izskanējušie priekšlikumi pārtaptu praktiskā darbībā un tiktu atspoguļoti konkrētos valdības lēmumos, jo tieši no tā būs atkarīga reģiona turpmākā attīstība un tā iedzīvotāju dzīves kvalitāte.