Vienu dienu – 11. jūlijā – Daugavpils cietoksnis atkal būs tāds, kāds tas bija pirms vairāk nekā divsimt gadiem. Šeit rībēs bungas, dārdēs lielgabalu zalves, ielās maršēs Krievijas impērijas un Francijas armijas karavīri, bet pilsētas iedzīvotāji un viesi varēs ne tikai vērot notiekošo, bet arī paši kļūt par "dzīvās vēstures" daļu. Jau devīto reizi cietoksnī notiks Starptautiskais vēsturiskās rekonstrukcijas festivāls "Dinaburga 1812" – viens no vērienīgākajiem un atpazīstamākajiem vasaras notikumiem Daugavpilī.
Gadu gaitā festivāls ir kļuvis par Daugavpils vizītkarti. Tajā piedalās desmitiem vēsturiskās rekonstrukcijas klubu no dažādām valstīm, savukārt tūkstošiem skatītāju ir iespēja atgriezties pagātnē.
Daugavpils cietokšņa pārvaldnieks Artjoms Mahļins atzīmēja, ka interese par Napoleona I karu laikmetu nemazinās jau daudzus gadus.
"Šogad festivālu, kas veltīts 1812. gada jūlija notikumiem, rīkojam jau devīto reizi. Tieši šo notikumu dēļ tapa Dinaburgas cietoksnis. Mēs nevis vienkārši rekonstruējam kauju, bet cenšamies parādīt veselu laikmetu: kā cilvēki dzīvoja, strādāja, atpūtās un karoja. Mums ir svarīgi, lai ikviens, kurš šeit ierodas, justos nevis kā skatītājs, bet gan kā 19. gadsimta sākuma notikumu dalībnieks," sacīja Artjoms.
Četras dienas, kas iegāja vēsturē
Daugavpils cietokšņa vēsture ir cieši saistīta ar 1812. gada Tēvijas karu. Kad Napoleona armija iebruka Krievijas impērijā, Dinaburgas cietokšņa būvniecība vēl turpinājās – citadele nebija pabeigta. Un tomēr, neskatoties uz to, nelielajam garnizonam nācās stāties pretī daudzskaitlīgajai Francijas armijai.
"Cietoksnim uzbruka maršalu Makdonalda un Udino korpuss – aptuveni 32 tūkstoši karavīru. Garnizons bija ievērojami mazāks, taču spēja četras dienas noturēt aizsardzību. Vēl nepabeigtam cietoksnim tās bija īstas ugunskristības," pastāstīja Artjoms Mahļins.
Vēlāk aizstāvji bija spiesti atstāt nocietinājumus. Franču karaspēks nopostīja gandrīz visu, kas kopš 1810. gada divu gadu laikā bija uzbūvēts.
"Tas, ko redzam šodien, ir vēlākā perioda cietoksnis. Taču tieši 1812. gada jūlija notikumi noteica tā turpmāko likteni," uzsvēra pārvaldnieks.
Napoleons šeit nekad nav bijis
Viens no populārākajiem mītiem saistīts ar Francijas imperatoru. Daudzi tūristi ir pārliecināti, ka Napoleons personīgi apmeklējis Dinaburgu. Daži pat stāsta leģendas par viņa slepeno mīļoto. Taču vēsturiskie dokumenti liecina par pretējo.
"Nē, Napoleons nekad nav bijis Dinaburgā. Viņš atradās Viļņā savā štābā. Operāciju šeit vadīja maršali Makdonalds un Udino. Mēs balstāmies uz memuāriem, arhīvu dokumentiem un vēsturiskiem pētījumiem. Leģendas ir interesantas, taču arī patiesie notikumi nav mazāk aizraujoši," smaidot sacīja Artjoms Mahļins.
Vēsture nav tikai karš
Festivāla organizatori uzsver, ka pasākums nav veltīts tikai militārajiem notikumiem. Rekonstrukcijas laikā viesi varēs iepazīt arī 19. gadsimta sākuma ikdienas dzīvi.
Cietokšņa teritorijā darbosies vēstures gadatirgus, amatnieku darbnīcas, varēs sastapt tirgotājus, muzikantus, virsniekus, dāmas balles tērpos un pilsētniekus.
"Cietoksnis bija pilnvērtīga pilsēta. Šeit dzīvoja virsnieku ģimenes, strādāja amatnieki, ieradās tirgotāji, notika oficiālas pieņemšanas un auga bērni. Mēs vēlamies parādīt ne tikai karu, bet arī tā laika cilvēku dzīvi," pavēstīja A. Mahļins.
Tāpēc festivālā varēs redzēt desmitiem sadzīves ainu – ēdiena gatavošanu, kalēju darbu, tirgošanos, amatniekus un pat 19. gadsimta bērnu rotaļas.
Piedalīties var ikviens
Organizatori vēlas, lai izzustu robeža starp rekonstrukcijas dalībniekiem un skatītājiem.
"Angļu valodā vēsturisko rekonstrukciju bieži dēvē par Living History jeb Dzīvo vēsturi. Aicinām viesus uzvilkt vai papildināt savu tērpu vismaz ar kādu 19. gadsimta sākumam raksturīgu apģērba elementu. Tā var būt platmale, veste, kleita vai aksesuārs. Kad cilvēki iesaistās notiekošajā, veidojas īpaša gaisotne,» uzsvēra Artjoms Mahļins.
Pēc viņa teiktā, tieši skatītāju iesaiste rada sajūtu, ka norisinās īsts ceļojums laikā.
Eiropu joprojām aizrauj Napoleona laikmets
Lai gan pagājuši jau vairāk nekā divi gadsimti, Napoleona karu laikmets joprojām ir viena no populārākajām vēsturiskās rekonstrukcijas tēmām.
«Visas vasaras nedēļas nogales Eiropas rekonstrukcijas klubiem ir aizņemtas. Festivāli notiek Francijā, Vācijā, Beļģijā, Polijā, Čehijā un daudzās citās valstīs. Šis laikmets joprojām izraisa milzīgu interesi gan rekonstruktoru, gan tūristu vidū,» sacīja A. Mahļins.
Tiesa, šogad savas korekcijas ieviesa neparasti lielais karstums. Pēc organizatora teiktā, slavenās Vaterlo kaujas rekonstrukcija Beļģijā tika atcelta tieši ekstremāli augstās gaisa temperatūras dēļ.
Notikumiem bagāta diena
Kā ierasts, festivālam būs vairākas daļas. No rīta darbu sāks gadatirgus, bērnu izklaides zonas, interaktīvās aktivitātes un kafejnīcas.
Dienas centrālais notikums būs vērienīgā kaujas rekonstrukcija pie Nikolaja vārtiem. Tur risināsies kauju ainas ar kājnieku, kavalērijas, artilērijas un pirotehniķu piedalīšanos. Pēc kaujas dalībnieki ar klusuma brīdi godinās kritušo piemiņu.
Savukārt vakarā gaisotne pilnībā mainīsies.
Rotko muzeja pagalmā notiks ampīra laikmeta balle. Pirms tās ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties vēsturisko deju meistarklasēs, tādēļ pievienoties varēs arī tie, kuri līdz šim nekad nav dejojuši polonēzi vai kadriļu. Taču arī ar to svētki nebeigsies.
«Mēs cenšamies savienot pagātni ar tagadni. Pēc 19. gadsimta balles viesus gaidīs mūsdienīga diskotēka elektroniskās mūzikas pavadījumā. Vēlamies parādīt, ka cietoksnis ir vieta, kur vēsture turpina dzīvot, nevis ir tikai muzeja eksponāts,» teica Artjoms Mahļins.
Svētki, kas vieno paaudzes
Vēsturiskās rekonstrukcijas festivāls jau sen vairs nav pasākums tikai vēstures entuziastiem -- šurp ierodas veselas ģimenes. Kamēr pieaugušie vēro kauju rekonstrukcijas, bērni piedalās meistarklasēs, iepazīst pagājušo gadsimtu amatus un apgūst vēsturi nevis no mācību grāmatām, bet gan caur pašu pieredzi. Tieši tādēļ organizatori festivālu dēvē nevis par teātra izrādi, bet par ceļojumu laikā.
Vienu dienu Daugavpils cietoksnis atkal pārstās būt tikai arhitektūras piemineklis un pārvērtīsies par dzīvu 19. gadsimta pilsētu, kur pagātni varēs ne tikai ieraudzīt, bet arī sadzirdēt, sajust un izdzīvot kopā ar tiem, kuri to glabā jau devīto gadu pēc kārtas.
Komentāri