Šogad Latvijā notiks Saeimas – mūsu valsts augstākās likumdošanas institūcijas -- vēlēšanas, kuru rezultāti noteiks valsts turpmāko attīstību. Politiskās partijas varēja iesniegt kandidātu sarakstus līdz 5. jūlijam.
15. Saeimas vēlēšanās startēs 14 politiskie spēki – gan partijas, kas valsti vadījušas jau vairākus gadu desmitus, gan arī jaunizveidotas politiskās apvienības.
Latgalē kandidātus izvirzījušas visas 14 partijas. Uz 12 deputātu vietām no reģiona pretendē 180 kandidāti. Pirms četriem gadiem vēlēšanās piedalījās 19 partijas un toreiz uz 13 deputātu vietām no Latgales kandidēja 264 cilvēki.
Pašlaik Latgales vēlēšanu apgabalā kandidē 109 vīrieši un 71 sieviete. Augstākā izglītība ir gandrīz 82% kandidātu, bet diviem kandidātiem ir tikai pamatizglītība. Lielākā daļa jeb 70% kandidātu ir latvieši.
No 180 kandidātiem 32 kā dzīvesvietu norādījuši Daugavpili, 22 kandidāti ir no Rēzeknes un Rēzeknes novada. Ir arī citu Latvijas reģionu pārstāvji – no Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, kā arī Ādažu, Gulbenes, Bauskas, Ķekavas, Madonas, Mārupes, Ogres, Salaspils un Tukuma novada.
Iepazīstināsim lasītājus ar partijām un sarakstu līderiem.
Pirmā kandidātu sarakstu iesniedza Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Latgales saraksta līderis ir rēzeknietis Edmunds Teirumnieks. Partijas programmā izceļami trīs galvenie virzieni: latviešu identitātes un nacionālas valsts stiprināšana; drošība un stingra migrācijas politika; ģimeņu atbalsts un tautsaimniecības attīstība.
Nākamā ir jauna politiskā partija "Austošā Saule Latvijai". Tās līdere Latgalē ir rīdziniece Aiva Zālīte. Partijas programma daudzējādā ziņā ir līdzīga Nacionālās apvienības piedāvājumam. Trīs galvenās prioritātes ir nacionālās identitātes stiprināšana un imigrācijas ierobežošana; Latvijas ģimeņu atbalsts un dzimstības veicināšana; valsts drošība un stipra valsts.
Trešā kandidātu sarakstu iesniedza partija "Stabilitātei!". Ar pirmo numuru Latgalē kandidē rīdziniece Nataļja Marčenko-Jodko. Galvenās prioritātes darbam Saeimā: ārpolitikas kursa maiņa un ekonomisko attiecību atjaunošana ar Krieviju un Baltkrieviju; valsts pārvaldes reforma un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību paplašināšana; ekonomisks un sociāls atbalsts iedzīvotājiem.
Tālāk seko partija "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ". Latgales saraksta līderis ir bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Partijas galvenās prioritātes: ekonomikas izaugsme un nodokļu samazināšana; ģimeņu un tradicionālo vērtību atbalsts; stipra valsts, drošība un efektīva pārvaldība.
Tālāk seko "PROGRESĪVIE". Ar pirmo numuru Latgales sarakstā kandidē Leila Rasima no Rēzeknes novada. Partijas galvenie mērķi: ekonomikas attīstība un enerģētiskā neatkarība; dzīves dārdzības mazināšana un sociālās aizsardzības stiprināšana; demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzība.
Savu sarakstu iesniedzis arī "Saskaņas centrs". Šoreiz Latgales saraksta līderis ir jūrmalnieks Aivars Smans. Trīs galvenie partijas mērķi: sociālais taisnīgums un cilvēku aizsardzība; ekonomikas attīstība un spēcīga valsts loma; demokrātija, reģionālā attīstība un drošība.
Savu kandidātu sarakstu iesniegusi arī viena no vecākajām Latvijas politiskajām partijām "Jaunā VIENOTĪBA". Tāpat kā iepriekš, Latgales saraksta līderis ir Rihards Kozlovskis no Mārupes novada. Partijas trīs galvenās prioritātes: stipra un droša Latvija Eiropā un NATO; ekonomikas izaugsme un moderna, konkurētspējīga tautsaimniecība; sociālā labklājība un spēcīgas valsts institūcijas.
Uz vietām Saeimā pretendē arī "JKP Jaunā konservatīvā partija". Latgales saraksta līderis ir rīdzinieks Pēteris Aglonietis. Partijas trīs galvenie mērķi: droša un stipra Latvija; ekonomikas izaugsme un reģionu attīstība; stipra valsts un iedzīvotāju labklājība.
Vēlēšanās piedalīsies arī partiju apvienība "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija". Latgales sarakstā ar pirmo numuru kandidē Juris Viļums no Krāslavas novada. Partijas trīs galvenās prioritātes ir valsts drošības stiprināšana; ekonomikas izaugsme un labklājības celšana; spēcīgi reģioni un kvalitatīvi valsts pakalpojumi.
Politikā atgriezies arī Gobzema vārds, lai gan viņš pats kandidātu sarakstos nav atrodams. Toties Saeimas vēlēšanās piedalīsies "Gobzema saraksts". Latgalē ar pirmo numuru kandidē vēl viens Krāslavas novada pārstāvis – Raimonds Nipers. Par trim galvenajām prioritātēm partija izvirza stipru un drošu Latviju; atbalstu ģimenēm un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu; ekonomisko brīvību.
Vēl viena Saeimas vēlēšanu debitante ir partija "Mēs mainām noteikumus". Latgales saraksta līderis ir Ādažu novada pārstāvis Ainars Mielavs. Partija izvirza trīs galvenos mērķus darbam Saeimā: demogrāfiskā atdzimšana un ģimeņu stiprināšana; valsts pārvaldes aparāta samazināšana un ekonomiskās brīvības veicināšana; sistēmiska politiskā un institucionālā reforma, kā arī drošības stiprināšana.
Tāpat kā daudzus iepriekšējos gadus, vēlēšanās piedalīsies arī Zaļo un Zemnieku savienība. Kā jau bija gaidāms, Latgales saraksta līderis ir Rēzeknes novada iedzīvotājs Kaspars Melnis. Partijas galvenās prioritātes: ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju labklājības paaugstināšana; sociālā drošība un cilvēkkapitāla attīstība; efektīva valsts, drošība un ilgtspējīga pārvaldība.
Savus kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos iesniegusi arī politiskā apvienība "SUVERĒNĀ VARA /APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI". Latgalē ar pirmo numuru kandidē rīdzinieks Vjačeslavs Stepaņenko. Partijas galvenie mērķi: demogrāfijas un ģimenes politikas stiprināšana; ekonomiskās suverenitātes veicināšana un dzīves dārdzības mazināšana; radikāla valsts pārvaldes reforma.
Pēdējā kandidātu sarakstu iesniedza partija "Latvijas attīstībai". Latgales saraksta līderis ir Līvānu novada pārstāvis Andris Vaivods. Partijas galvenās prioritātes darbam Saeimā: stipra un droša Latvija Eiropas Savienībā un NATO; strauji augoša, inovatīva ekonomika; izglītība, zināšanas un cilvēkkapitāls kā valsts attīstības pamats.
Apkopojot partiju programmas, redzams, ka arī šajās vēlēšanās politiskās dienaskārtības centrā joprojām ir valsts drošība, dzīves dārdzības pieaugums, nodokļu politika un demogrāfiskā situācija.
Daļa politisko spēku uzsvaru liek uz valsts aizsardzības spēju stiprināšanu un sadarbības turpināšanu ar NATO un Eiropas Savienības sabiedrotajiem. Citas partijas piedāvā samazināt nodokļu slogu, pārskatīt tarifus un paplašināt sociālās garantijas. Atsevišķa uzmanība tiek pievērsta reģionu, īpaši Latgales, attīstībai, kur joprojām aktuālas ir iedzīvotāju aizplūšanas, darba vietu trūkuma un ierobežotas pakalpojumu pieejamības problēmas.
Pirmdien, 6. jūlijā, Saeimā izlozēti oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi rīkoja Centrālā vēlēšanu komisija, numurus izlozēja sarakstu pārstāvji sarakstu reģistrēšanas secībā.
Ar 1. numuru vēlēšanās startēs "SUVERĒNĀ VARA/APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI", ar 2. numuru – "Mēs mainām noteikumus", ar 3. numuru – apvienība "Saskaņas Centrs", ar 4. numuru – Zaļo un Zemnieku savienība, ar 5. numuru – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", ar 6. numuru – "Gobzema saraksts", ar 7. numuru – "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija", ar 8. numuru – "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ", ar 9. numuru – "Jaunā VIENOTĪBA", ar 10. numuru – "JKP Jaunā konservatīvā partija", ar 11. numuru – "Latvijas attīstībai", ar 12. numuru – "Austošā Saule Latvijai", ar 13. numuru – partija "Stabilitātei!", bet ar 14. numuru – "PROGRESĪVIE".
Tieši ar šiem numuriem politiskās partijas būs norādītas Saeimas vēlēšanu balsošanas zīmēs.
Eksperti un sabiedriskās organizācijas – un mēs tām pilnībā piekrītam – uzsver vienkāršu patiesību: dalība vēlēšanās nav tikai formalitāte, bet gan iespēja ietekmēt valsts turpmāko attīstību. Ja cilvēks neierodas balsot, viņa vietā faktiski lemj citi. Rezultātā vara tiek veidota bez tās sabiedrības daļas līdzdalības, kas nav izmantojusi savas balsstiesības.
Svarīga ir arī vēlētāju aktivitāte. Jo lielāka ir vēlētāju līdzdalība, jo precīzāk vēlēšanu rezultāti atspoguļo sabiedrības vairākuma viedokli. Tas ir īpaši nozīmīgi mazākās pilsētās un novados, kur katra balss var būt izšķiroša deputātu mandātu sadalē.
Balsošana ir vienkāršākais un likumīgākais veids, kā paust savu viedokli. Tā vietā, lai tikai diskutētu vai paliktu malā, cilvēki var tieši ietekmēt lēmumus par nodokļiem, izglītību, veselības aprūpi, drošību un reģionu attīstību.
2026. gada 3. oktobra 15. Saeimas vēlēšanas, tāpat kā jebkuras parlamenta vēlēšanas, noteiks, kuri politiķi tuvākajos gados pieņems valstij svarīgus lēmumus. Tāpēc vēlēšanu rezultāti ir nozīmīgi ne tikai paši par sevi, bet arī tādēļ, ka tie ietekmēs ikdienas dzīvi – no cenām un algām līdz ceļu kvalitātei un ārstu pieejamībai. Vienkārši sakot, piedalīšanās vēlēšanās ir iespēja pašiem noteikt, kādā virzienā attīstīsies Latvija, nevis atstāt šo izvēli citu ziņā.
Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās!
Komentāri