Katram no mums kādreiz ir jādomā par savām nākotnes gaitām. Kāds par to sāk domāt, absolvējot 12. klasi, kāds – agrāk vai vēlāk, bet daļai cilvēku tas ir izaicinājums visas dzīves garumā. Sportisti ir vieni no tiem, kuriem līdztekus sportiskajiem sasniegumiem jāspēj laikus domāt arī par savu nākotni pēc profesionālās karjeras noslēguma. Lai palīdzētu rast atbildes uz šiem jautājumiem, Daugavpilī tika organizēta īpaša darbnīca sportistiem.
Darbnīcas pasniedzēja, Lietuvas Nacionālās olimpiskās komitejas starptautisko regulējumu direktore Vaida Mačianskiene uzsver, ka sportistiem ir svarīgi apzināties – viņu identitāte neaprobežojas tikai ar sasniegumiem sportā. "Atlēti domā par savu nākotni, un ir ļoti patīkami redzēt, ka viņi saprot – viņi nav tikai atlēti. Sportistiem ir ļoti daudz prasmju un kompetenču, kuras viņi iegūst treniņu procesā un sacensībās. Tas viss būs nepieciešams nākotnē, kad viņi noslēgs sporta karjeru."
Arī Daugavpils pašvaldības Augsto sasniegumu sporta attīstības nodaļas vadītāja Anastasija Grigorjeva norāda, ka mūsdienās ar labiem rezultātiem vien vairs nepietiek. "Būt sportistam ar rezultātiem mūsdienās, diemžēl, jau ir par maz. Savas aktīvās sporta karjeras laikā ir ļoti svarīgi attīstīties visās jomās – gan kā sportistam, gan kā cilvēkam, gan arī domāt par savu karjeru pēc sporta. Tas ir ļoti svarīgi, un par to jādomā jau aktīvās karjeras laikā," norāda Anastasija.
Darbnīcā dalībnieki iepazina savas stiprās un vājās puses, analizēja prasmes un intereses, kā arī apguva praktiskas zināšanas, kuras noderēs darba tirgū. Viens no uzdevumiem bija arī CV sagatavošana. Grieķu–romiešu cīkstonis Aleksandrs Jurkjans atzīst, ka darbnīca likusi paskatīties uz nākotni citām acīm: "Es ieguvu zināšanas, pirmām kārtām, par to, kā jāraksta CV. Tas bija ļoti interesanti. Dzīve pēc sporta nebeidza – vienmēr var izdomāt kaut ko jaunu un atrast sevi."
Savukārt Latvijas hokejists Artūrs Kulda uzskata, ka nepārtraukta mācīšanās ir viens no panākumu priekšnoteikumiem. "Tas ir ļoti svarīgi – katru dienu mācīties kaut ko jaunu. Protams, daži no mums to ar sajūsmu dara pēc profesionālā sporta. Šodien un vakar es ļoti daudz uzzināju, un gaidu brīdi, kad šo informāciju izmantošu, lai iegūtu jaunu darbavietu vai līgumu, vai padarītu savu un citu sportistu dzīvi labāku."
Neatkarīgi no vecuma vai sportiskās pieredzes dalībnieki atzina, ka galvenā atziņa pēc darbnīcas ir pavisam vienkārša – nekad nav par vēlu mācīties, pilnveidoties un meklēt jaunus ceļus. "Nekad nav par vēlu mācīties, pētīt sevi, un tas nav kaut kāda noteikta dzīves posma jautājums. Mēs mācāmies visu dzīvi, nekad nav par vēlu attīstīties un meklēt to, kas tev patiešām patīk. Arī prioritātes un vērtības laika gaitā var mainīties, un tas ir normāli," uzsver Anastasija Grigorjeva.
Vaida Mačianskiene dalījās arī ar stāstu par olimpieti, kurš pēc profesionālā sporta atradis jaunu dzīves aicinājumu. "Man ir viens stāsts par olimpieti – 3x3 basketbola bronzas medaļnieku. Viņš piedalījās šajā darbnīcā, pēc kuras teica, ka varētu kļūt par mentoru un dalīties savā sportista pieredzē ar bērniem skolā. Viņš sāka tieši skolā, bet tagad ir sertificēts mentors, pievienojies lielam uzņēmumam un palīdz citiem olimpiešiem domāt par savu nākotni. Viņš vairs nav aktīvs sportists, bet ir veiksmīgi mainījis savu karjeru."
Lai arī profesionālā sportista karjera kādreiz noslēdzas, pieredze, disciplīna un prasmes, kas iegūtas sportā, paliek uz visu mūžu. Tieši tādēļ arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai sportisti laikus domātu par savu nākotni un apzinātos, ka arī pēc sporta iespējams atrast jaunu ceļu, kurā izmantot gadu gaitā uzkrāto pieredzi.
Komentāri