Aizvadītajās brīvdienās Augšdaugavas novada iedzīvotājiem un viesiem bija iespēja doties īstā gastronomiskā ceļojumā. Ikgadējo “Mājas kafejnīcu dienu” laikā savas durvis apmeklētājiem atvēra viesmīlīgi saimnieki, piedāvājot ne tikai pēc ģimenes receptēm gatavotus ēdienus, bet arī daudzveidīgu kultūras programmu.
11. un 12. jūlijā mājas kafejnīcas darbojās dažādās Augšdaugavas novada vietās – no Sventes un Demenes līdz Līksnai, Vabolei un Eglainei. Katrs dalībnieks bija sagatavojis savu īpašo ēdienkarti, kurā atspoguļojās vietējās tradīcijas, ģimenes receptes un saimnieku radošais skatījums uz mājas virtuvi.
Neraugoties uz lietaino laiku, pasākums pulcēja ļoti daudz apmeklētāju. Lietus nebiedēja gastronomisko piedzīvojumu cienītājus – gandrīz katrā mājas kafejnīcā abu dienu laikā valdīja rosība un patīkama atmosfēra. Apmeklētāji ieradās gan no Augšdaugavas novada un Daugavpils, gan arī no citiem Latvijas reģioniem – ģimenēm un draugu lokā.
Daudzi atzina, ka lietus pasākumam piešķīris īpašu noskaņu, bet saimnieku sirsnīgā uzņemšana, tikko gatavoto ēdienu aromāti un iespēja pavadīt laiku dabā padarīja šīs brīvdienas patiesi neaizmirstamas.
Viena no populārākajām pieturvietām šī gada maršrutā bija “Lavandu ferma” Sventē. Viesus tur cienāja ar ceptu lasi ar dārzeņiem un sēnēm, aromātisku laša zupu ar vēžiem, kā arī maigu “Pavlovas” desertu ar lavandu un svaigām ogām.
Ne mazāk viesmīlīgi apmeklētājus uzņēma mājas kafejnīca “Laimes Taure” Vaboles pagastā. Viesu galdā tika celta aukstā zupa, grilēta paipalu gaļa ar sezonas dārzeņiem, mājās cepta maize, deserts, pašu gatavots ābolu kvass un aromātiska zāļu tēja.
Par patīkamu pārsteigumu daudziem kļuva mājas kafejnīca “El Patio de Lorem” Daugavpilī, kur valdīja īsta spāņu noskaņa. Apmeklētāji varēja baudīt spāņu uzkodas – hamonu, olīvas, siltu čabatu ar tomātu mērci, divu veidu paelju un tradicionālo spāņu desertu.
Savukārt lauku virtuves cienītājus uzņēma mājas kafejnīca “Pavlovna” Demenes pagastā. Tieši šeit šoreiz viesojās arī šo rindu autore kopā ar ģimeni. Atrast kafejnīcu nebija grūti – par lielo apmeklētāju interesi liecināja gar ceļu novietoto automašīnu daudzums.
Daudzus viesus piesaistīja bagātīgā ēdienkarte un ļoti pieejamās cenas. Arī laika apstākļi todien lutināja – bija vēlme brīvdienu pavadīt dabā, un skaistā vieta ar mājīgo atmosfēru tam bija lieliski piemērota. Rezultātā izdevās īsts ģimenisks pikniks.
Starp nepārtraukto apmeklētāju plūsmu, kuri pasūtīja saimnieku gatavotos gardumus, izdevās aprunāties arī ar šīs mājas kafejnīcas organizatori Anitu Baranovsku.
Anitai “Mājas kafejnīcu dienas” kļuva ne tikai par iespēju pacienāt viesus ar pašas gatavotiem ēdieniem, bet arī par veidu, kā vienot cilvēkus, kuri dzīvo līdzās, taču ne vienmēr paspēj iepazīt viens otru. Demenē pie viena galda satikās kaimiņi, vietējie iedzīvotāji un viesi no dažādiem Latvijas novadiem. To, kuri vēlējās nobaudīt mājas gardumus, izrādījās daudz vairāk, nekā organizatori bija gaidījuši.
— Anita, pastāstiet, ar kādu ideju jūs veidojāt savu mājas kafejnīcu?
— Galvenais mērķis bija sapulcināt Demenes iedzīvotājus, kuri ar kaut ko nodarbojas un var dalīties sava darba rezultātos ar citiem. Kāds audzē dārzeņus, kāds gatavo ēdienus, kāds rada kaut ko savām rokām. Gribējās, lai cilvēki iepazīstas un lai mēs pamazām viens otru labāk iepazītu kā kaimiņi. Izdevās radīt ļoti siltu atmosfēru — tieši tādu mājīgumu mēs arī vēlējāmies panākt.
— Šodien jūs uzņemat viesus savā dārzā, vai tas šogad cieta laikapstākļu dēļ?
— Jā, tas ir mans dārzs, kas cieta pavasara salnu dēļ. Taču mēs tik un tā nolēmām to parādīt viesiem un radīt šeit svētkus. Dažkārt tieši šādi izaicinājumi padara pasākumu vēl īpašāku.
— Ar ko šodien cienājat savus viesus?
— Ēdienkartē mums ir ļoti daudz dažādu gardumu. No saldumiem — spinātu kūka ar zemenēm, medus kūka, pistāciju rulete, mājās gatavots zefīrs no svaigām ogām — upenēm un zemenēm. Tāpat piedāvājam mājās ceptu maizi, sierus un stādus.
Protams, ir arī sātīgi ēdieni: zupa ar bebra astēm, gaileņu zupa, aļņa gaļas kupāti ar kartupeļiem un sezonas dārzeņiem. Vēl tiek gatavots pildīts kabacis ar mežacūkas gaļu. Vēlējāmies parādīt, cik daudzveidīgus ēdienus iespējams radīt no vietējiem produktiem un dabas veltēm.
— Kāpēc izvēlējāties tieši šādu ēdienkarti?
— Mūsu tēma bija “Pusdienas mežā”. Tāpēc centāmies visu sasaistīt ar dabu un tās veltēm. Gailenes, mežacūkas gaļa, ēdieni no meža produktiem — tas viss atspoguļo to, ko mums sniedz apkārtējā daba. Savukārt saldos ēdienus centāmies veidot košos toņos, lai arī tie iederētos kopējā pasākuma noskaņā.
— Vai gaidījāt, ka būs tik daudz viesu?
— Godīgi sakot, es mazliet uztraucos. Ļoti daudzi cilvēki iepriekš zvanīja, un es pat bažījos, vai visiem pietiks vietas un kur cilvēki varēs apsēsties. Taču tad notika pats patīkamākais — kaimiņi sāka palīdzēt. Kāds atnesa soliņus no mājām, kāds pledus, vēl kāds citas nepieciešamās lietas. Rezultātā vietas pietika visiem.
— Sanāk, ka galvenā ideja — sapulcināt cilvēkus — patiešām īstenojās?
— Jā, tieši tā. Gribējās, lai viss būtu vienkārši, mājīgi un ģimeniskā atmosfērā. Protams, atbrauca daudz viesu arī no citām vietām, bet ar kaimiņiem mēs noteikti vēl pēc pasākuma atsevišķi satiksimies un mierīgi kopā pasēdēsim.
— Vai lietainais laiks neatturēja apmeklētājus?
— Nē, gluži otrādi — cilvēki atnāca, neskatoties uz iespējamo lietu. Bija ļoti patīkami redzēt, ka laikapstākļi nekļuva par šķērsli. Kad apkārt ir laba atmosfēra, garšīgs ēdiens un sirsnīga komunikācija, nekāds lietus netraucē.
— Jūs bieži organizējat dažādus pasākumus. Kas vēl šovasar ir iecerēts?
— Tā kā es strādāju Medumos, nākamais lielais pasākums tur notiks 23. augustā — tie būs Dārza svētki. Viss būs saistīts ar dārzkopību: izstādes, tikšanās un dažādas aktivitātes tiem, kuri audzē augus un interesējas par šo tēmu.
Pie mums atbrauks arī tomātu izstāde, kas iepriekš notika pilsētā. Būs dārzkopji, mazdārziņu saimnieki un cilvēki, kuri vēlas uzzināt ko jaunu. Plānojam arī lekcijas par fermentēšanu un vēl daudz citu aktivitāšu.
Tikmēr bērni ar lielu prieku glaudīja mazo kaziņu, kamēr vecāki iegādājās medu, sieru un citus vietējo saimnieku sarūpētos gardumus. Turpat netālu reizi stundā notika arī skaņu meditācijas.
Arī citās vietās apmeklētājus gaidīja interesanti piedzīvojumi. Vēsturi burtiski varēja izgaršot mājas kafejnīcā “Pie Vecā Stendera”, kas bija iekārtota Stendera muzeja teritorijā. Viesiem tika piedāvāti ēdieni pēc senām receptēm, tradicionālais zirņu smeķis ar kūpinājumiem, mājas ceptie gardumi, vecticībnieku virtuves ēdieni un vietējie dzērieni.
Lielu interesi izraisīja arī mājas kafejnīca “Pie koprades galda” Līksnā. Organizatori bija sagatavojuši daudzveidīgu ēdienkarti — skābeņu zupu ar paipalu oliņām, plovu no ugunskura katla, gaļas ēdienus ar štovētiem kāpostiem, grilētu paipalu, mājas desertus un īpašus gardumus bērniem.
Apmeklētāju netrūka arī mājas kafejnīcā “Pie Saules takas”, kur viesus cienāja ar uz ugunskura vārītu frikadeļu zupu, gaļas ēdieniem ar jaunajiem kartupeļiem, pankūkām ar biezpiena pildījumu un kafijas krēmu ar rabarberu ķīseli.
Tomēr “Mājas kafejnīcu dienas” nebija tikai par ēdienu. Gandrīz katrā norises vietā apmeklētājus gaidīja ekskursijas, radošās darbnīcas, koncerti, deju kolektīvu priekšnesumi, saimniecību apskates, tikšanās ar vietējiem meistariem un iespēja tuvāk iepazīt novada tradīcijas un cilvēkus.
Šis projekts vēlreiz apliecināja, ka gastronomiskais tūrisms vispirms ir stāsts par cilvēkiem. Tieši pateicoties saimnieku entuziasmam, kuri atver savu māju durvis, dalās ar ģimenes receptēm un dzīvesstāstiem, “Mājas kafejnīcu dienas” jau vairākus gadus ir viens no sirsnīgākajiem vasaras notikumiem Latvijā.
Daudziem viesiem šīs brīvdienas kļuva ne tikai par iespēju nobaudīt gardus ēdienus, bet arī par īstu ceļojumu pa Augšdaugavas novadu — vietu, kur aiz katra ēdiena slēpjas savs stāsts, bet aiz katra galda sastopama patiesa latgaliešu viesmīlība.
Komentāri