Divpadsmitais Sarunu festivāls LAMPA arī šogad apliecināja savu nozīmi kā viena no lielākajām demokrātiskas diskusijas platformām Latvijā. Divu dienu garumā Cēsīs pulcējās aptuveni 27 000 apmeklētāju, kuri piedalījās vairāk nekā 400 pasākumos, klausījās vairāk nekā 1400 runātāju un kopīgi meklēja atbildes uz šī gada centrālo jautājumu – "Par ko nedrīkst nerunāt?" Festivāla programma aptvēra plašu tēmu loku – no drošības, ekonomikas un tehnoloģijām līdz izglītībai, veselībai, kultūrai un sabiedrības saliedētībai.
Festivāla būtība vienmēr ir bijusi veicināt cieņpilnu dialogu un mudināt sabiedrību nebaidīties uzdot sarežģītus jautājumus. Šogad īpaša uzmanība tika pievērsta mentālajai veselībai, vientulībai, neredzamām diagnozēm un sociālajai iekļaušanai. Līdzās diskusijām notika arī dažādas praktiskas aktivitātes – veselības pārbaudes, radošās darbnīcas un citas iniciatīvas.
Ne mazāk svarīga festivāla daļa ir brīvprātīgie, bez kuru darba tik apjomīga pasākuma norise nebūtu iespējama. Ik gadu LAMPA pulcē vairāk nekā simts brīvprātīgo, kuri palīdz organizatoriem, koordinē apmeklētāju plūsmu un rūpējas par veiksmīgu festivāla norisi. Arī šogad viņu vidū bija jaunieši no nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons"". Organizācija jau vairāk nekā 25 gadus iestājas par cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, piekļūstamību un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Jauniešu iesaiste festivāla darbā apliecināja, ka LAMPA nav tikai vieta sarunām par iekļaušanu, bet arī vide, kurā šīs vērtības tiek īstenotas praksē.
Festivāla nozīme sniedzas daudz tālāk par divām jūlija dienām Cēsīs. Tas ir notikums, kas iedrošina domāt, uzdot jautājumus un turpināt sarunas arī pēc festivāla noslēguma. Jo tikai runājot iespējams rast risinājumus, stiprināt sabiedrības saliedētību un veidot vidi, kurā ikviena balss tiek sadzirdēta.
Sarunu festivāls LAMPA gadu gaitā ir kļuvis par vietu, kur satiekas dažādu jomu profesionāļi, uzņēmēji, politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un ikviens interesents. Tā nav tikai iespēja uzklausīt ekspertus – festivāla būtība ir iesaiste. Diskusijas, darbnīcas, performances un citas aktivitātes mudina apmeklētājus ne tikai klausīties, bet arī uzdot jautājumus, dalīties pieredzē un iesaistīties sarunās par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.
Šogad vairāk nekā 300 organizāciju 66 norises vietās veidoja daudzveidīgu programmu, kurā tika runāts par mākslīgā intelekta ietekmi, demokrātijas nākotni, uzņēmējdarbību, reģionu attīstību, klimata pārmaiņām un cilvēku labbūtību. Liela uzmanība tika pievērsta arī mentālajai veselībai, vientulībai, neredzamām diagnozēm un citām tēmām, par kurām sabiedrībā joprojām nereti ir grūti runāt. Tieši šādas sarunas vislabāk atspoguļoja festivāla galveno ideju – par būtisko nedrīkst klusēt.
Līdzās diskusijām festivāla apmeklētāji varēja iesaistīties dažādās aktivitātēs – darbojās miniLAMPA bērniem un ģimenēm, "Laiks lasīt" telts, Brīvbode, veselības un labbūtības zonas, kā arī citas interaktīvas norises, kas radīja vidi ne tikai sarunām, bet arī kopīgai pieredzes apmaiņai. LAMPĀ nodarbi varēja atrast gan bērni, gan pieaugušie, gan seniori – ikviens varēja izvēlēties savām interesēm atbilstošu aktivitāti.
Tradicionāli lielu interesi izraisīja arī Politiķu disko un festivāla noslēguma pasākums "Politiķu cepiens", kas jau kļuvis par neatņemamu LAMPAS sastāvdaļu. Par to viedokļi dalījās – vieniem joki šķita nepiedienīgi un aizskaroši, citi bija sajūsmā. Mani īpaši iepriecināja jauniešu lielā atsaucība un viņu interese par politiku. Bija patīkami redzēt, ka viņi nebaidās paust savu viedokli un spēj to darīt argumentēti un cieņpilni.
Šī gada festivālā piedalījos divējādā lomā. Četras dienas strādāju kā brīvprātīgā, un šajā laikā izdevās sajust īstu komandas, draudzības un kopības garu. Vienlaikus pārstāvēju arī "Latgales Laiku" diskusijā "Kad visi pazīst visus. Objektivitātes izaicinājumi reģionālajos medijos". Kopā ar kolēģiem diskutējām par izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras reģionālie žurnālisti – kā saglabāt objektivitāti, ja jāveido ziņa par cilvēku, kuru pazīsti personīgi vai kurš ir tavs kaimiņš. Diskusijas dalībnieki dalījās pieredzē, kā izturēt sabiedrības spiedienu, saglabāt profesionālo neatkarību un nepieļaut, ka emocijas ietekmē žurnālista darbu. Man tā bija unikāla iespēja iepazīt festivālu no dažādiem skatpunktiem, un varu droši teikt – katrs no tiem bija vērtīgs.
Pasākuma laikā satiku arī cilvēkus no Daugavpils. Arī viņiem uzdevu šī gada LAMPAS galveno jautājumu – par ko nedrīkst nerunāt?
Inga Belousa
Biedrība “Zaļā brīvība” un biedrība "Cita Daugavpils"
"Par ko nedrīkst nerunāt? Par to, ka nevalstiskās organizācijas mūsu reģionā ir ļoti nozīmīgs sadarbības partneris. Iesaistot NVO, mēs varam kļūt stiprāki un drošāki, jo tās palīdz aktivizēt kopienas, iesaistīt aktīvus cilvēkus, kuriem var būt būtiska loma arī civilajā aizsardzībā.
LAMPĀ esmu piedalījusies gandrīz katru gadu kopš tās pirmsākumiem. Man ir bijusi iespēja gan organizēt pasākumus, gan veidot divu dienu telti ar astoņām diskusijām, gan būt brīvprātīgajai, gan arī runātājai un ekspertei. Pirmie divi vai trīs festivāli bija pavisam citādi – apmeklētāju bija mazāk, un valdīja spēcīga kopienas sajūta. Tagad LAMPA ir izaugusi par vienu no grandiozākajiem vasaras notikumiem – ir daudz cilvēku, laba atmosfēra un lieliska iespēja satikt jaunus domubiedrus.
Šogad biedrība "Zaļā brīvība" festivālā īstenoja pētījumu par atkritumu šķirošanas paradumiem. Vērojām, vai cilvēki zina, kurā konteinerī izmest dažāda veida atkritumus un vai pārtikas atliekas tiek šķirotas pareizi. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādāsim vadlīnijas pārtikas atkritumu samazināšanai lielos pasākumos, piemēram, tādos kā LAMPA"
Maija Upeniece (publicitātes foto)
Latvijas Sabiedriskā medija Latgales redakcijas ziņu un latgaliskā satura producente
"Nedrīkst nerunāt par to, vai latgaliešu valoda ir vajadzīga pirmsvēlēšanu debatēs. Par to ir jārunā, un mēs to arī darām. Viedokļi dalās, un skaidras atbildes pagaidām nav. Secinājums ir viens – diskusija jāturpina. Vieni uzskata, ka latgaliešu valodai debatēs noteikti ir jābūt, citi ieņem vidus pozīciju, tomēr, lai ikviens saprastu un informācija sasniegtu visus, tai jābūt saprotamai. Medijiem vienmēr rodas jautājums – vai izvēlēties runāt latgaliski vai literārajā latviešu valodā, lai saturs būtu saprotams visiem.
Latgalē nedrīkst nerunāt par drošību, par latgaliešu identitāti, par reģiona un Latvijas kopīgajām vērtībām, kā arī par cilvēka līdzatbildību kopīgās drošības veidošanā.
LAMPAI iepriekš sekoju līdzi attālināti un skatījos diskusijas, bet šogad pirmo reizi pati vadīju diskusiju klātienē"
Jorens Dobkevičs
Biedrības "New East" direktors
"Nedrīkst nerunāt par to, kas sāp. Latgalē sāp tas, kas nav izrunāts. LAMPA pierāda, ka ir daudzas tēmas, kas sāp, un tā dod iespēju kopīgi meklēt atbildes uz jautājumiem un diskutēt. Patiesībā ir labi, ka mums ir vairāki jautājumi, kas sāp, jo tieši dažādi viedokļi un problēmas veicina diskusiju.
Šogad biju iesaistīts izrādes "Latviešu valodas stundas" organizēšanā. Tā bija vienīgā izrāde festivālā krievu valodā. Tās stāsts ir par dekolonizāciju, imperiālismu un piederību, kas atklāta caur latviešu valodas eksāmenu un viena cilvēka personīgo pieredzi"
Darja Mikucka
Trenere, festivāla apmeklētāja
"Festivālā esmu pirmo reizi. Nedrīkst nerunāt par to, ka krievvalodīgie nav tas pats, kas krievi. Ja cilvēki reģionā, Latgalē, nerunā latviski, tas nenozīmē, ka viņiem patīk Krievijas politika, tās prezidents vai notiekošais valstī. Ir izveidojusies situācija, ka bērnudārzā vai skolā nav apgūta pietiekami laba latviešu valoda. Cilvēki jūtas vainīgi, ja reizēm runā nepareizi vai pieļauj kļūdas, un izjūt vainas sajūtu arī par to, kas notiek Krievijā"
Valērija Linkeviča
Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes vadītājas vietniece, festivāla apmeklētāja
"Jārunā par to, ka mēs esam vienoti. Šajā ģeopolitiskajā situācijā mēs esam kopā neatkarīgi no tā, kurā reģionā dzīvojam. Katram no mums ir sava specifika, bet mēs visi esam šeit, mēs esam Latvija. Šogad LAMPĀ biju pirmo reizi un ļoti dinamiski saplānoju savu programmu, lai paspētu piedalīties dažādās diskusijās. Izvēlējos sev tuvākās tēmas – bērni, sports un jaunieši, jo ar šīm jomām strādāju ikdienā"
Edīte Janene
Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes galvenā jaunatnes lietu speciāliste, festivāla apmeklētāja
"Apmeklējot festivālu, secinājām, ka nedrīkst nerunāt par to, kas notiek reģionos. Jā, reģioni atšķiras, bet mēs tik un tā esam vienoti, un mūs nedrīkst dalīt."
Milāna Loča
Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes organizatore, festivāla apmeklētāja
"Nedrīkst nerunāt par reģioniem un situāciju dažādās nozarēs reģionos, tostarp par jaunatni un sportu. Par reģioniem nevajadzētu runāt tikai negatīvā kontekstā, kā bieži izskan nievājoši komentāri par Austrumlatvijas pierobežu, bet vairāk stāstīt par to, kas mums ir labs un kāpēc pie mums ir vērts braukt."
Komentāri