Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Rēzeknē kļuva ne tikai par noslēdzošo posmu viņa vizīšu ciklā pa visām Latvijas pašvaldībām, bet arī par sava veida kopsavilkumu sarunai par valsts austrumu reģiona nākotni. Uzmanības centrā bija robežas drošība, uzņēmējdarbības attīstība, darbaspēka trūkums, investīciju piesaiste un jauniešu loma valsts attīstībā. Neraugoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, valsts prezidents uzsvēra, ka tieši Latgalē viņš ir redzējis cilvēku vēlmi attīstīt savu novadu un veidot stipru Latviju.
10. jūlijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Rēzekni. Vizītes laikā viņš tikās ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadību, Rēzeknes un Latgales speciālo ekonomisko zonu pārstāvjiem, reģiona uzņēmējiem un Rēzeknes Pilsētas Jauniešu domes locekļiem, kā arī iepazinās ar vairāku vietējo uzņēmumu un kultūras iestāžu darbību.
Par 18 robežsargiem vairāk
Valsts robežsardzes koledžā Rēzeknē svinīgā ceremonijā diplomus par profesionālās izglītības iegūšanu saņēma 18 jaunie speciālisti, kuri jau tuvākajā laikā uzsāks dienestu uz Latvijas valsts robežas. Absolventus šajā nozīmīgajā dzīves brīdī personīgi sveikt bija ieradies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Uzrunājot absolventus, Valsts prezidents uzsvēra viņu izvēlētās profesijas īpašo nozīmi un atbildību, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
«Jūs uzsākat dienestu laikā, kad valsts drošība ir īpaši svarīga. Valsts robežas aizsardzība nav tikai profesionālo pienākumu izpilde – tas ir ieguldījums ikviena Latvijas iedzīvotāja un visas Eiropas drošībā,» uzsvēra Edgars Rinkēvičs.
Šobrīd situācija uz Latvijas austrumu robežas ir patiešām saspringta – nelegālās migrācijas plūsma atkal tuvojas rekordaugstam līmenim. Taču, neraugoties uz izaicinājumiem, jaunieši joprojām izvēlas robežsarga profesiju. Kāpēc?
«Pirmkārt tāpēc, ka vēlos aizsargāt savu valsti. Man ļoti svarīgs ir patriotisms, pienākuma apziņa un vēlme būt noderīgam Latvijai. Protams, mācības nav vieglas, jo šī profesija prasa nopietnu sagatavotību. Ir jābūt motivētam, disciplinētam un gatavam nepārtraukti mācīties.
Protams, riski pastāv. Taču ikviens, kurš izvēlas dienestu Valsts robežsardzē, to labi apzinās. Tieši tāpēc mēs tik nopietni gatavojamies – mūs apmāca rīkoties dažādās situācijās, lai zinātu, kā rīkoties un pēc iespējas samazinātu iespējamos apdraudējumus,» stāsta absolvents Juris Iesalnieks.
Juris Iesalnieks turpinās darbu Valsts robežsardzes koledžā. Savukārt viņa kursabiedre Ieva Laktiņa dienestu uzsāks Rīgā.
«Man vienmēr ir interesējis darbs, kas saistīts ar disciplīnu un dienestu. Vēlējos izvēlēties profesiju, kas ir tuva militārajai jomai, taču tieši dienests Valsts robežsardzē man šķita visinteresantākais. Šeit ir iespēja nepārtraukti attīstīties, pilnveidot sevi un stiprināt raksturu.
Manuprāt, ir ļoti svarīgi prast nodalīt darbu no privātās dzīves. Dienestā mēs visi esam vienlīdzīgi – nav nozīmes tam, vai esi vīrietis vai sieviete. Vispirms mēs esam Valsts robežsardzes darbinieki, un katrs pilda savus pienākumus. Savukārt ārpus darba ikvienam ir sava ģimene, draugi, hobiji un intereses. Tāpēc es neuzskatu, ka šī profesija kaut kādā veidā maina sievieti,» saka Ieva Laktiņa.
Vēl trīs jaunie speciālisti pēc studiju beigšanas papildinās Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes kolektīvu.
Drošība joprojām ir galvenā prioritāte
Viena no galvenajām tēmām Valsts prezidenta tikšanās laikā ar Rēzeknes pašvaldības vadību bija valsts austrumu robežas drošība. Tāpat tika pārrunāti civilās aizsardzības jautājumi, pašvaldības budžeta situācija, uzņēmējdarbības vides attīstība, mājokļu pieejamība iedzīvotājiem, darbaspēka trūkums un izglītības programmu pilnveidošana.
Pēc Valsts prezidenta teiktā, simboliski ir tas, ka viņa vizīšu cikls pa visām Latvijas pašvaldībām noslēdzās tieši Rēzeknē.
Vienlaikus Edgars Rinkēvičs atzina, ka pierobežas iedzīvotāju satraukums par drošības situāciju ir pilnībā saprotams. Īpašas bažas rada bezpilota lidaparātu incidenti, kā arī kopumā saspringtā drošības situācija pie Eiropas Savienības austrumu robežas.
«Bezpilota lidaparātu incidenti ir notikuši ne tikai Latvijā. Līdzīgi gadījumi ir bijuši arī Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Tas nozīmē, ka šī problēma ir starptautiska rakstura.
Pēc katra šāda gadījuma mēs pilnveidojam reaģēšanas sistēmu, uzlabojam sadarbības procedūras starp atbildīgajām institūcijām, kā arī attīstām apdraudējumu konstatēšanas un izvērtēšanas mehānismus.
Tomēr nebūtu godīgi cilvēkiem apsolīt, ka šādi incidenti vairs nekad nenotiks. Kamēr turpinās Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, pilnībā izslēgt šādus riskus nav iespējams.
Valdības un visu atbildīgo dienestu uzdevums ir maksimāli samazināt šo draudu iespējamību un nodrošināt pēc iespējas efektīvāku rīcību,» uzsvēra Valsts prezidents.
Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka pilnībā novērst visus riskus nav iespējams, taču valstij ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai tos mazinātu. Kā vienu no prioritātēm viņš minēja Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras pabeigšanu, tās aprīkošanu ar mūsdienīgiem tehniskās uzraudzības līdzekļiem, kā arī Valsts robežsardzes stiprināšanu – gan nodrošinot papildu finansējumu, gan piesaistot nepieciešamos cilvēkresursus.
Uzņēmējdarbība pielāgojas jaunajiem apstākļiem
Atsevišķa Valsts prezidenta vizītes daļa bija veltīta tikšanās ar Rēzeknes un Latgales speciālo ekonomisko zonu pārstāvjiem, kā arī reģiona uzņēmējiem.
Sarunas laikā tika apspriesta viena no aktuālākajām Latgales problēmām – kvalificēta darbaspēka trūkums, grūtības piesaistīt jaunas investīcijas, kā arī Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu ietekme uz pierobežas reģiona ekonomiku.
Tika pārrunāts arī jautājums par gaidāmajām darba vietu samazināšanām. Tuvākajā laikā tikai Daugavpilī un Augšdaugavas novadā darbu varētu zaudēt aptuveni tūkstotis cilvēku. Plānota Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāles slēgšana, kā arī gaidāmas darbinieku skaita izmaiņas uzņēmumos LDz Cargo un Concentrix.
Uzņēmēji uzsvēra, ka šādā situācijā īpaši svarīgi ir ne tikai saglabāt esošās darba vietas, bet arī radīt jaunus attīstības iespēju virzienus, veicināt investīciju piesaisti un nodrošināt cilvēkiem iespēju pārkvalificēties atbilstoši mainīgā darba tirgus vajadzībām.
«Es ļoti labi saprotu uzņēmēju un reģiona iedzīvotāju satraukumu. Vienlaikus mēs saskaramies ar zināmu paradoksu: no vienas puses, ir cilvēki, kuri meklē darbu, bet no otras puses – gandrīz visi darba devēji saka, ka viņiem trūkst darbinieku. Trūkst gan kvalificētu speciālistu, gan arī darbinieku bez augstas kvalifikācijas.
Ir skaidrs, ka izglītības sistēma ne vienmēr spēj pietiekami ātri reaģēt uz darba tirgus vajadzībām. Dažus jautājumus, kurus uzņēmēji aktualizēja tikšanās laikā, es noteikti nogādāšu Rīgā, tostarp Izglītības ministrijai.
Šajā vizītē es ierados ne tik daudz runāt, cik klausīties. Man bija svarīgi dzirdēt pašu uzņēmēju un reģionu pārstāvju idejas un pieredzi.
Mēs jau esam sākuši īstenot vairākus praktiskus risinājumus. Piemēram, veiksmīgi ir sākusi darboties reģionu atbalsta programma ALTUM. Lielā mērā tā radās pēc manām vizītēm Latvijas reģionos. Secinājām, ka mazajiem uzņēmumiem bieži vien trūka tieši salīdzinoši neliela apjoma aizdevumu – līdz 70 tūkstošiem eiro. Tagad šis atbalsta instruments jau darbojas.
Vienlaikus esmu pārliecināts, ka situāciju nav iespējams mainīt ar kādu brīnumlīdzekli, vienkārši izstrādājot plānus Rīgas kabinetos. Tieši tāpēc sākotnējo Austrumu pierobežas attīstības plāna versiju es aicināju pārskatīt un pilnveidot. Pēc vizītēm reģionos dokuments tika būtiski precizēts, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju reālās vajadzības.
Ieslodzījuma vietas slēgšana nozīmē, ka daļa darbinieku patiešām paliks bez līdzšinējās darba vietas. Protams, daļa no viņiem varēs turpināt darbu ieslodzījuma vietu sistēmā, taču tas nebūs iespējams visiem.
Vienlaikus šobrīd reģiona uzņēmumi saskaras ar nopietnu darbaspēka trūkumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas efektīvāk organizēt cilvēku pārkvalifikāciju un palīdzēt viņiem pāriet uz citām nozarēm.
Mēs bieži dzirdam priekšlikumus pārskatīt sociālo pabalstu sistēmu. Tas nav vienkāršs jautājums, un to nav iespējams atrisināt ātri. Taču šobrīd valstij mazāk jānodarbojas ar jaunu stratēģiju rakstīšanu un vairāk jāpalīdz tiem uzņēmumiem, kuri jau strādā, attīstās un rada darba vietas.
Ļoti daudz risinājumu ir atrodami tepat reģionā, nevis tikai gaidāmi no Rīgas,» intervijā laikrakstam “Latgales Laiks” sacīja Valsts prezidents.
Pēc prezidenta teiktā, tieši Latgales uzņēmumi visvairāk izjūt ģeopolitiskās krīzes sekas.
Ir mainījušies loģistikas maršruti, pieaugušas ražošanas izmaksas, un daļa uzņēmumu saskārusies ar pieprasījuma samazināšanos pēc savas produkcijas. Papildu nenoteiktības faktors ir arī bezpilota lidaparātu incidenti, kas ietekmē potenciālo investoru priekšstatu par reģiona drošību un attīstības iespējām.
Neraugoties uz izaicinājumiem, Edgars Rinkēvičs augstu novērtēja vietējo uzņēmēju spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Pēc Valsts prezidenta teiktā, turpmāka Latgales attīstība nav iespējama bez kompleksa risinājuma jautājumiem, kas saistīti ar darba tirgu, mājokļu pieejamību un speciālistu sagatavošanu.
Jauniešiem jāiesaistās lēmumu pieņemšanā
Vēl viena nozīmīga Valsts prezidenta vizītes daļa bija tikšanās ar Rēzeknes Pilsētas Jauniešu domes pārstāvjiem, kas notika Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā “Zeimuļs”.
Sarunas laikā tika pārrunāti aizvadītā gada rezultāti, kad Rēzekne bija Latvijas Jauniešu galvaspilsēta, kā arī jauniešu iespējas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, pašvaldības attīstībā un demokrātijas procesos.
Valsts prezidents uzsvēra, ka tieši aktīvi un iesaistīti jaunieši veidos gan Rēzeknes, gan visas Latvijas nākotni. Tāpēc ir būtiski radīt apstākļus, kuros jaunie cilvēki var īstenot savas idejas un attīstīties, paliekot savā dzimtajā reģionā.
Komentāri