Daugavpils Universitātes vecā korpusa laukumā notika Zemessardzes 3. Latgales brigādes 34. kājnieku bataljona komandiera maiņas svinīgā ceremonija. Bataljona vadību pārņēma majors Eduards Kurpnieks, amatā nomainot majoru Valēriju Baranovski, kurš bataljonu vadīja kopš 2023. gada.
Svinīgajā ceremonijā piedalījās Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs, Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Pēteris Suveizda, karavīri un zemessargi, pašvaldību pārstāvji, kā arī bataljona sadarbības partneri un aicinātie viesi.
Jaunais komandieris ar starptautisku pieredzi
Majoram Eduardam Kurpniekam iecelšana jaunajā amatā ir vēl viens nozīmīgs posms gandrīz trīsdesmit gadus ilgajā militārajā karjerā. Dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos viņš sāka 1998. gadā. Šajā laikā virsnieks dienējis dažādās vienībās un ieņēmis vairākus amatus, tostarp Zemessardzes 34. kājnieku bataljonā, Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonā un Zemessardzes 31. aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljonā.
Īpaša vieta viņa dienesta biogrāfijā ir starptautiskajai pieredzei. No 2021. līdz 2024. gadam majors Kurpnieks pildīja štāba virsnieka pienākumus NATO štābā Polijā, pēc tam turpināja dienestu Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamentā.
Militāro izglītību viņš ieguvis Baltijas Aizsardzības koledžā, regulāri papildinot zināšanas un pilnveidojot kvalifikāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs. Turklāt virsnieks ieguvis maģistra grādu ekonomikā un menedžmentā Čehijas Aizsardzības universitātē. Par priekšzīmīgu dienestu majors Eduards Kurpnieks apbalvots ar daudziem Zemessardzes, Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas apbalvojumiem.
«Jaunā komandiera galvenais uzdevums ir konsekventi turpināt jau iesākto darbu. Nekādas būtiskas pārmaiņas nav plānotas – bataljonam ir skaidri noteikti uzdevumi valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, personāla sagatavošanā un vienības attīstībā.
Tuvākajos plānos ir bataljona infrastruktūras attīstība, tostarp objektu izbūve, kas tiks izmantoti Valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācībai un bataljona personāla ikdienas vajadzībām. Ne mazāk svarīgs virziens ir cieša sadarbība ar valsts institūcijām, Valsts robežsardzi un pašvaldībām, jo drošības jautājumus iespējams risināt tikai kopīgiem spēkiem.
Esmu pārliecināts, ka Zemessardzes 34. kājnieku bataljonam ir jākļūst lielākam. Daugavpils ir liela pilsēta, un mēs aicinām tās iedzīvotājus pievienoties Zemessardzei. Tā ir iespēja ikvienam dot savu ieguldījumu valsts aizsardzībā un apliecināt, ka Latvijas drošība ir mūsu kopīga atbildība.
Zemessardze vienmēr ir bijusi un joprojām ir sabiedrības daļa. Mūsu rindās dien cilvēki ar visdažādākajām profesijām un dažāda vecuma, un tieši tas padara organizāciju stiprāku. Jo vairāk iedzīvotāju iesaistīsies valsts aizsardzības stiprināšanā, jo drošāka būs Latvija,» mediju pārstāvjiem sacīja Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs.
Pateicība par paveikto darbu
Amatu atstājušais bataljona komandieris majors Valērijs Baranovskis pateicās zemessargiem, karavīriem, civilajiem darbiniekiem un bataljona sadarbības partneriem par kopīgi paveikto darbu un ieguldījumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.
Viņa vadībā bataljons aktīvi piedalījās personāla sagatavošanā, kopīgajās mācībās un pasākumos, kas vērsti uz vienības kaujas gatavības paaugstināšanu. Turpmāk virsnieks turpinās savu profesionālo izaugsmi Baltijas Aizsardzības koledžā Igaunijā, kur apgūs vecāko virsnieku studiju kursu.
«Tagad man sākas jauns dienesta posms. Tuvākajā laikā došos uz Tartu, kur Baltijas Aizsardzības koledžā apgūšu desmit mēnešu kvalifikācijas paaugstināšanas kursu. Tas ir nozīmīgs profesionālās izaugsmes posms, kas pavērs jaunas iespējas turpmākajam dienestam. Par to, kur turpināšu dienestu pēc mācībām, pagaidām vēl ir pāragri runāt – armijā virsnieks dien tur, kur viņa pieredze ir visvairāk nepieciešama.
Atskatoties uz bataljona komandēšanas gadiem, varu teikt, ka mums ir izdevies paveikt ļoti daudz. Esam guvuši vērtīgu pieredzi, taču mūsdienu tehnoloģijas un karadarbības raksturs nepārtraukti mainās. To īpaši spilgti parāda karš Ukrainā. Tāpēc novēlu savai vienībai un jaunajam komandierim ne tikai saglabāt jau sasniegto sagatavotības līmeni, bet arī attīstīt jaunas spējas, kas nepieciešamas mūsdienu kara apstākļos.
Tomēr visvairāk vēlos novēlēt, lai visas zināšanas, prasmes un iemaņas, ko apgūst mūsu karavīri, nekad nebūtu jāizmanto reālā karadarbībā. Patiesi ceru, ka virs mūsu valsts vienmēr būs mierīgas debesis un Latvijas iedzīvotāju ģimenes dzīvos drošībā.
Eduardu Kurpnieku pazīstu jau daudzus gadus. Mēs gandrīz vienlaikus sākām savu militāro karjeru Daugavpilī, bet vēlāk mūsu profesionālie ceļi šķīrās – es turpināju dienestu bataljonā, savukārt viņš guva plašu pieredzi citās vienībās. Viņš labi pārzina reģionu, cilvēkus un dienesta specifiku šeit. Esmu pārliecināts, ka viņa vadībā Zemessardzes 34. kājnieku bataljons turpinās attīstīties un kļūs vēl spēcīgāks,» sacīja Valērijs Baranovskis.
Attīstība un pēctecība
Zemessardzē uzsver, ka komandiera maiņa nav tikai personāla lēmums, bet gan daļa no pārdomātas Nacionālo bruņoto spēku attīstības sistēmas. Šādas rotācijas dod virsniekiem iespēju iegūt jaunu pieredzi, bet vienībām – izmantot jaunu skatījumu uz dienesta organizēšanu un personāla sagatavošanu.
34. kājnieku bataljonam, kam ir nozīmīga loma Latgales drošības sistēmā, jaunā komandiera iecelšana nozīmē pēctecības saglabāšanu un vienības turpmāku attīstību. Dienesta pieredze NATO, zināšanas operatīvās plānošanas jomā un ilggadēja darbība dažādās Nacionālo bruņoto spēku struktūrās ļauj cerēt, ka majora Eduarda Kurpnieka vadībā bataljons turpinās stiprināt savas spējas un kaujas gatavību, lai sekmīgi pildītu Latvijas aizsardzības uzdevumus.
„Mūsu galvenais uzdevums paliek nemainīgs – pildīt karavīra zvērestu un aizsargāt valsti.
Runājot par prioritātēm, pirmajā vietā ir vienības kaujas gatavības uzturēšana un paaugstināšana. Otrs svarīgs virziens ir mūsdienu karadarbības tendenču ieviešana – bezpilota lidaparātu izmantošanas spēju attīstīšana un pretdronu aizsardzības pilnveidošana, ņemot vērā Ukrainas kara pieredzi.
Ne mazāk būtisks uzdevums ir sadarbības stiprināšana ar NATO spēkiem, kā arī sadarbības attīstīšana ar pašvaldībām un citām valsts institūcijām. Ņemot vērā mūsdienu apdraudējumus gan militārajā, gan civilajā jomā, šāda sadarbība šobrīd ir īpaši svarīga.
Protams, izaicinājumi pastāv, un nevar teikt, ka to nav. Taču varu apliecināt – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir skaidri rīcības plāni, un mēs darbosimies saskaņā ar tiem. Ja situācija prasīs, pieņemsim lēmumus atbilstoši apstākļiem.
Turpinās arī militārās infrastruktūras attīstība. Poligonā “Meža Mackeviči” jau notiek modernizācijas darbi, savukārt Daugavpilī tuvākajos gados paredzēta militārās bāzes paplašināšana. Šo projektu ietvaros tiks izbūvēta jauna kazarma un ēdnīca, kas uzlabos dienesta apstākļus un vienlaikus radīs jaunas darba vietas Daugavpils iedzīvotājiem,” norādīja jaunais 34. kājnieku bataljona komandieris majors Eduards Kurpnieks.
Drošības un militāro spēju attīstības jautājumi Latvijai pēdējos gados ir kļuvuši īpaši nozīmīgi. To galvenokārt noteikusi mainīgā situācija Eiropas drošības telpā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Kā valsts, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvija īpašu uzmanību pievērš savas aizsardzības spēju stiprināšanai un gatavībai iespējamām krīzes situācijām.
Īpaša loma šajā sistēmā ir Zemessardzei – Nacionālo bruņoto spēku brīvprātīgajai militārajai organizācijai. Tieši reģionos izvietotās Zemessardzes vienības kļūst par būtisku valsts aizsardzības sistēmas elementu, apvienojot profesionālos karavīrus un iedzīvotājus, kuri ir gatavi sniegt savu ieguldījumu valsts aizsardzībā.
Latgalei, kas atrodas Latvijas austrumu pierobežā, šie jautājumi ir īpaši svarīgi. Valērija Baranovska komandēšanas laikā bataljons būtiski stiprināja savu kaujas gatavību, paplašināja sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latgales pašvaldībām un NATO sabiedrotajiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta personāla sagatavošanai, infrastruktūras attīstībai un mūsdienu karadarbības elementu integrācijai, tostarp bezpilota tehnoloģiju izmantošanai.
Šodien jaunajam komandierim uzticēts sarežģīts un atbildīgs uzdevums – turpināt iesākto kursu, attīstot un stiprinot 34. kājnieku bataljona spējas, kā arī nodrošinot tā gatavību pildīt uzdevumus Latvijas aizsardzībai.
Komentāri