Daugavpilī noticis viens no nozīmīgākajiem notikumiem Eiropas purva bruņurupuču aizsardzībā. Rugeļu mitrājos, ārpus īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabā izlaisti desmit Eiropas purva bruņurupuči. Pirmo reizi Latvijas vēsturē iepriekš izaudzēti un dzīvei savvaļā sagatavoti bruņurupuči atgriezās vēsturiskajā biotopā.
Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš uzsver, ka šis ir ļoti nozīmīgs notikums Latvijas dabas aizsardzībā. "Šodien ir noticis ļoti rets pasākums Latvijā. Faktiski tā ir otrā vieta, kur Latvijā tika izlaisti atjaunoti bruņurupuči. Mēs atjaunojām vecās populācijas, kuras arī cilvēka ietekmes dēļ samazinājās, vispār uzzuda. Bruņurupuči pazuda no tās vietas."
Viņš skaidro, ka šoreiz bruņurupuču sagatavošana bijusi citāda nekā ierasts. Parasti dzīvniekus audzē un izlaiž dabā, bet šajā gadījumā galvenais uzdevums bija tos sagatavot patstāvīgai dzīvei savvaļā. Tāpēc Mihails Pupiņš mazos bruņurupučus dēvē par "nindzām". "Viņš piedzimst ļoti maziņš, lielumā kā viens vai divi eiro. Viņš ir mīkstiņš, viņš ir maziņš. Kad viņš šķiļas ārā, viņš ir bēbītis – ar tievām kājiņām, mazām ķepiņām. Viņam jāiet tālu līdz ūdenim, un pa ceļam ir daudz risku – plēsēji, invazīvās sugas, tie visi ir draudi. Bet jo viņš ir lielāks, jo viņš ir stiprāks."
Pašlaik dabā tiek izlaista pirmās paaudzes pirmā ģenerācija. Lai bruņurupuči spētu ne tikai izdzīvot, bet arī nākotnē vairoties, bija nepieciešams sagatavot piemērotu dzīves vidi. Starptautisko projektu koordinatore Jolanta Uzuliņa norāda, ka Daugavpils mitrāji ir īpaši nozīmīgi. "Daugavpils ir slavena ar mitrājiem, jo gan pilsētas centrā, gan arī Rugeļos ir diezgan plaši mitrāji. Kā mēs zinām, mitrāji ir ļoti svarīga ekosistēma ne tikai Daugavpilī, Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, jo mitrāju ilgtspējīga saglabāšana ir ļoti svarīga dabai kopumā."
Viņa uzsver, ka projekta "UrbUmbrella" pamatā ir zinātniski pētījumi. "Projekts ir ļoti unikāls ar to, ka visas aktivitātes projektā ir zinātniski pamatotas. Pie pētniecības ir strādājuši pieci starptautiski Eiropā zināmi pētnieki, un viņi veica pētījumus, uz kuru pamata visas aktivitātes šeit dabā notika. Projekts sākās 2025. gadā, un tā nogalē šeit sākās infrastruktūras aktivitātes, kas bija dabas imitācijas aktivitātes. Šī vieta bija kļuvusi tik mežonīga, ka tā vairs nebija piemērota vietējo sugu populācijai. Tika imitēti pavasara plūdi, ugunsgrēki, bebru postījumu radītās aktivitātes un citi dabiskie procesi. Tika sakopta teritorija, tīrīti krasti, atbrīvoti no niedrēm un dūņām, lai sagatavotu vidi nepieciešamajā stāvoklī Eiropas purva bruņurupuča izlaišanai, kas arī šodien notika."
Lielāko daļu laika Eiropas purva bruņurupucis Latvijā tika uzskatīts par izzudušu sugu. Tomēr pirms aptuveni 40 gadiem Daugavpils centrā tika atrasta šīs sugas mātīte, kas vēlāk izdēja 12 olas un deva cerību populācijas atjaunošanai. Balstoties uz līdzšinējiem pētījumiem, speciālisti lēš, ka Latvijā pašlaik varētu dzīvot aptuveni 150 Eiropas purva bruņurupuču. "Mēs esam Eiropas ziemeļos, robežā. Tālāk uz ziemeļiem viņiem ir pārāk auksti, tāpēc bruņurupuči izdzīvoja tikai nelielās populācijās. Latvijā ir zināmi aptuveni 75 punkti, kur bruņurupuči ir redzēti. Dažās vietās bija redzami daži īpatņi, bet dažās vietās tika atrasti arī mazuļi," stāsta Mihails Pupiņš.
Ar bruņurupuču izlaišanu projekts "UrbUmbrella" nebeidzas. Viens no tā galvenajiem uzdevumiem ir cīņa ar invazīvajām sugām, kas ir viens no būtiskākajiem vietējo sugu apdraudējumiem. Tuvākajā laikā pie Latgales zoodārza plānots uzsākt Antiinvazīvo sugu centra būvniecību. Tajā paredzēts turēt invazīvās sugas, kā arī nodrošināt iespēju iedzīvotājiem nodot invazīvos dzīvniekus, kurus vairs nav iespējams turēt mājas apstākļos.
Komentāri