Ilūkstē atkal skanēja dziesmas, virpuļoja deju soļi un atdzīvojās senās tradīcijas — pilsēta uzņēma jubilejas, jau desmitos pēc kārtas Sēlijas tautas mākslas svētkus „Sēlija rotā”. Simboliski, ka pēc desmit gadiem šis vērienīgais kultūras notikums atgriezās tieši vietā, kur 2013. gadā aizsākās tā tradīcija.
Toreiz pirmais lielais kopkoncerts Ilūkstes estrādē kļuva par nozīmīgu notikumu visam reģionam. Tieši 2013. gadā Sēlija pirmo reizi sevi pieteica kā atsevišķs kultūrvēsturiskais novads XXV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, un tās kolektīvi svētku gājienā devās zem Sēlijas sarkanbaltsarkanā karoga.
Gadiem ejot, tradīcija ne tikai saglabājusies, bet kļuvusi vēl spēcīgāka. Šoreiz Ilūkste pulcēja vairāk nekā 30 kolektīvus no Aizkraukles, Jēkabpils un Augšdaugavas novadiem — uz galvenās skatuves uzstājās 24 deju kolektīvi un 10 kori. Kopumā visas dienas garumā pilsētu piepildīja 34 amatiermākslas kolektīvu priekšnesumi, amatnieku darbs, nevalstisko organizāciju aktivitātes un svētku noskaņa, kas vienoja gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus.
Jubilejas svētku galvenais vadmotīvs bija sauklis „Mēs atkal esam zirgā”. Tie nav tikai koncerta nosaukuma vārdi — tas ir Sēlijas cilvēku rakstura simbols: spēja saglabāt savas saknes, pārvarēt grūtības un ar lepnumu turpināt savu ceļu nākotnē.
Jau no paša rīta Ilūkste pamodās ar orķestra „Sēlija” mūzikas skaņām. Pilsētas ielas pamazām piepildījās ar balsīm, mūziku un satikšanās prieku. Jauniešu kvartālā norisinājās nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās „Sēlijas sirds sarunas”, kur aktīvisti un vietējo kopienu līderi dalījās pieredzē un pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas.
Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolā notika forums „Sēlijas attīstībai”, kas pulcēja ekspertus, pašvaldību pārstāvjus un aktīvos iedzīvotājus. Diskusijās tika runāts par reģiona nākotni, kultūras nozīmi ekonomiskajā attīstībā un to, kāpēc tieši tradīcijas palīdz mazākām teritorijām saglabāt savu neatkārtojamo identitāti.
Īpašu viesu uzmanību piesaistīja Zirga skvērs, kur notika radošās darbnīcas, izstādes un izglītojoši pasākumi, kas veltīti svētku simbolam — Sēlijas zirgam. Apmeklētājiem bija iespēja vairāk uzzināt par novada vēsturi, amatniecību un tautas tradīcijām.
Kastaņu skvērā visas dienas garumā skanēja amatiermākslas kolektīvu koncerti, darbojās dažādas aktivitātes bērniem un pieaugušajiem. Savukārt Šēderē, Subatē un Ilūkstes Kultūras un mākslas centrā skatītāji varēja baudīt amatierteātru izrādes.
Par vienu no svētku sirsnīgākajām vietām kļuva Raiņa iela, kur tika atklāta jaunā telpa „Sēlijas mantnīca”. Tajā viesi varēja iepazīt novada vēsturi, vietējos gardumus un tūrisma iespējas. Savukārt Stadiona ielā no rīta līdz vakaram darbojās Sēlijas gadatirgus, kur amatnieki un mājražotāji piedāvāja savus darinājumus.
Svētku dienas kulminācija bija krāšņais svētku gājiens. Pa Ilūkstes ielām devās dalībnieki no dažādiem Sēlijas novadiem, bet dienas izskaņā Ilūkstes estrādē izskanēja lielkoncerts „Mēs atkal esam zirgā”.
Uz skatuves vienotā priekšnesumā savijās koru daudzbalsīgās dziesmas un deju kolektīvu enerģija. Koncertu vadīja Māris Grigalis, savukārt īpašu muzikālo noskaņu radīja Latvijas mūziķi Ieva Akuratere un Atis Zviedris.
Tautas mākslas svētki „Sēlija rotā” kļuva ne tikai par nozīmīgu kultūras notikumu, bet arī par atgādinājumu — reģiona lielākais spēks ir cilvēkos, kuri saglabā tradīcijas, rada jaunas vērtības un turpina stāstīt sava novada vēsturi.
Šajā dienā Ilūkste apliecināja: Sēlija patiešām atkal ir zirgā — pārliecinoši, lepni un ar dziesmu.
Komentāri