Katram no mums dzīvē ir jāizdara izvēles. Un katrai izvēlei ir sava cena. Taču ir brīži, kad lēmums kļūst īpaši smags – kad no tā var būt atkarīga cita cilvēka dzīve un šķiet, ka citas izejas vairs nav.
2009. gadā Latvijā tika radīta vieta, kas ļauj pieņemt, iespējams, vienu no grūtākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē – atstāt savu bērnu drošībā, dodot viņam iespēju dzīvot. Tā ir glābējsilīte jeb babybox.
Projekta “Glābējsilīte” vadītāja Laura Zvirbule skaidro: “Tā ir iekārtota pie slimnīcām dažādās Latvijas vietās (kopā astoņās). Tur nav ne novērošanas kameru, ne apsardzes. Cilvēks pilnīgi anonīmi var atstāt bērniņu drošā vidē, slimnīcas teritorijā, tādējādi neizdarot kriminālsodāmu darbību.”
Glābējsilītes ideja nav jauna. Vēsturiski tās meklējamas jau 17. gadsimtā, kad pie baznīcām tika atstāti grozi, kuros vecāki varēja anonīmi atstāt bērnu drošībā. Mūsdienu glābējsilīšu vēsture aizsākās Vācijā 2002. gadā, bet Latvijā pirmā glābējsilīte tika izveidota Rīgā, pateicoties farmācijas uzņēmuma “Gedeon Richter” atbalstam. Šobrīd Latvijā darbojas astoņas glābējsilītes – Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Madonā un Rēzeknē.
Laura Zvirbule stāsta: “Ir durtiņas, kuras atver, ieliek mazuli, un durtiņas, pat ja tās netiek aizvērtas, aizveras automātiski. Pēc apmēram divām minūtēm māsu postenī, kas darbojas 24/7, tiek saņemts gaismas un skaņas signāls, kas liecina, ka glābējsilītē, iespējams, ir atstāts bērns. Tālāk medicīnas personāls iet uz glābējsilīti un primāri apskata bērniņa veselību. Ja ar veselību viss kārtībā (ir būtisks noteikums – ja nav miesas bojājumu un nav atstāti dokumenti, vecāku meklēšana netiek ierosināta). Bērnam tiek piešķirts statuss “atradenis”, un tas nozīmē, ka bērns ir brīvs adopcijai un var nonākt pie jaunajiem vecākiem tā saucamajā pirmsadopcijas aprūpē.”
Pirmsadopcijas aprūpes periods katrā pašvaldībā ir atšķirīgs un var ilgt no viena līdz sešiem mēnešiem. Šis ir laiks, kurā bioloģiskie vecāki vēl var pārdomāt savu lēmumu. Vēršoties bāriņtiesā, izejot nepieciešamās pārbaudes un DNS testu, iespējams izvērtēt, vai bērnam būtu droši atgriezties bioloģiskajā ģimenē. Ja pirmsadopcijas periodā vecāki pēc bērna neatgriežas, viņš tiek adoptēts jaunā ģimenē. Šobrīd Latvijā aptuveni 100 ģimenes, kas izgājušas visas nepieciešamās pārbaudes, rindas kārtībā gaida savu mazuli.
Kopš glābējsilītes darbības sākuma Latvijā tajās ievietoti 63 mazuļi, no kuriem vairāk nekā puse atstāti Rīgā. Daugavpilī reģistrēti četri šādi gadījumi, un pēdējais bērniņš šeit tika atstāts šogad. Svarīgi arī atzīmēt, ka neviens no šiem bērniem glābējsilītē nav ticis nogādāts ar miesas bojājumiem.
Glābējsilīte ir iespēja krīzes situācijā, tomēr dažkārt līdz lēmumam par bērna atstāšanu cilvēku noved atbalsta trūkums. Tāpēc glābējsilītes mājaslapā apkopota informācija par vietām visā Latvijā, kur iespējams saņemt bezmaksas palīdzību.
“Glābējsilītes mājaslapā var atrast informāciju, kur vērsties pēc palīdzības. Šeit mēs esam apkopojuši vietas visā Latvijā, katrā reģionā – gan biedrības, gan centrus, kuri bez maksas sniedz atbalstu, ja ir nepieciešams, kur dzīvot, ja trūkst mantas, atbalsta. To visu var atrast glābējsilītes mājaslapā,” skaidro Laura Zvirbule.
Krīzes situācijā iespējams zvanīt uz vienoto krīzes atbalsta tālruņa numuru 116123, kur var saņemt emocionālu un psiholoģisku palīdzību, kā arī norādes par turpmāko rīcību. Savukārt savus pārdzīvojumus iespējams izstāstīt arī anonīmi, rakstot uz glābējsilītes projekta e-pastu.
“Tieši tādēļ, ka cilvēki mums raksta, mēs sapratām, kādi ir biežākie iemesli, kāpēc bērniņi tiek atstāti glābējsilītē. Un tad mēs sadarbībā ar Rīgas pašvaldību izveidojām podkāsta sēriju “Redzēt plašāk”, kas ir domāta tam, kā nenonākt situācijās, kurās bērns būtu jāatstāj,” stāsta projekta vadītāja.
Bieži vien doma par bērna atstāšanu rodas tieši atbalsta trūkuma dēļ. Šo atbalstu iespējams saņemt glābējsilītes mājaslapā babybox.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 116123. Jo dažkārt, lai izdarītu citu izvēli, cilvēkam vispirms ir jāzina, ka viņš šajā situācijā nav viens.
Komentāri