Pašvaldības uzņēmums „Daugavpils satiksme” noslēdz vienu no pēdējo gadu vērienīgākajiem projektiem – saules elektrostaciju uzstādīšanu autobusu un tramvaju depo teritorijā. SIA „Daugavpils satiksme” īsteno projektu „Viedo pilsētvides tehnoloģiju ieviešana un demonstrēšana SIA “Daugavpils satiksme” ēkās” (Nr. EKII-3.1-27).
Projekta galvenais mērķis ir ieviest un demonstrēt viedās pilsētvides tehnoloģijas, kas ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzstādot saules elektrostacijas ar viedās vadības sistēmu.
Saules elektrostacijas uzstādītas uzņēmuma ēkām Kārklu ielā 24 un Jātnieku ielā 90. Pēc projekta īstenošanas plānots ik gadu saražot un ietaupīt 101,623 MWh elektroenerģijas, kā arī samazināt CO₂ emisijas par 11,07690 tonnām gadā.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 151 004,40 eiro, no kuriem 105 687,00 eiro ir Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējums, bet 45 317,40 eiro – SIA „Daugavpils satiksme” līdzfinansējums.
Par to, kāpēc tika pieņemts lēmums investēt saules enerģijā, kādi rezultāti tiek sagaidīti un kādi ir uzņēmuma nākotnes plāni, pastāstīja SIA „Daugavpils satiksme” valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.
– Arti, uzņēmums ir gandrīz pabeidzis saules elektrostaciju izbūvi. Kā radās ideja īstenot šādu projektu?
– SIA „Daugavpils satiksme” pastāvīgi seko līdzi mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Mēs cenšamies ne tikai nodrošināt sabiedriskā transporta darbību, bet arī raudzīties nākotnē un domāt par to, kādam uzņēmumam jābūt pēc pieciem vai desmit gadiem.
Šobrīd visa Eiropa īsteno videi draudzīgu tehnoloģiju attīstības kursu. Arī Latvija ir šīs politikas daļa, tādēļ pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem pakāpeniski kļūst nevis par atsevišķu uzņēmumu vēlmi, bet gan par dabisku attīstības virzienu.
Kad radās iespēja saņemt EKII finansējumu projektam „Viedo pilsētvides tehnoloģiju ieviešana un demonstrēšana SIA „Daugavpils satiksme” ēkās”, mēs uzreiz sapratām, ka šādu iespēju nedrīkst palaist garām. Pieejamais atbalsts ļāva projektu īstenot ievērojami agrāk, nekā mēs to spētu izdarīt tikai par saviem līdzekļiem.
– Kāpēc saules elektrostaciju uzstādīšanai tika izvēlēts tieši autobusu un tramvaju depo?
– Viss ir pavisam vienkārši. Tieši šie objekti uzņēmuma struktūrā patērē visvairāk elektroenerģijas. Autobusu depo Kārklu ielā un tramvaju depo Jātnieku ielā ik dienu nodrošina sabiedriskā transporta darbību, remontdarbnīcu, administratīvo telpu un visas saistītās infrastruktūras funkcionēšanu.
Mēs pieņēmām lēmumu autobusu depo teritorijā izvietot divus saules paneļu kompleksus, bet tramvaju depo teritorijā – vienu kompleksu. Tas ļāva maksimāli efektīvi izmantot pieejamās jumtu platības un nodrošināt vislielāko ekonomisko ieguvumu.
– Cik būtisks būs projekta efekts pēc tā nodošanas ekspluatācijā?
– Ja runājam skaitļos, tad ikgadējā elektroenerģijas ražošana sasniegs 101,623 megavatstundas. Tas nozīmē, ka tieši šādu elektroenerģijas apjomu uzņēmums spēs saražot pats, izmantojot saules elektrostacijas, tādējādi samazinot elektroenerģijas patēriņu no kopējā elektrotīkla.
Turklāt projekts ļaus ik gadu samazināt oglekļa dioksīda emisijas par vairāk nekā 11 tonnām CO₂. Kādam tas var šķist tikai statistikas rādītājs, taču tieši šādi projekti veido valsts un visas Eiropas Savienības kopējo vides politiku.
– Daudzi iedzīvotāji dzird par megavatstundām un CO₂ emisiju samazinājumu, taču ne vienmēr saprot, kādu praktisku ieguvumu tas dod pašam uzņēmumam.
– Ieguvums nav tikai mazāki elektrības rēķini. Pirmkārt, mēs palielinām uzņēmuma enerģētisko neatkarību. Pat ja kādu iemeslu dēļ rastos elektroapgādes traucējumi, mūsu sistēmas noteiktu laiku spētu darboties autonomi. Sabiedriskā transporta uzņēmumam tas ir ļoti svarīgi.
Otrkārt, mēs iegūstam iespēju pašiem saražot daļu no nepieciešamās elektroenerģijas. Tas ir īpaši svarīgi situācijā, kad energoresursu cenas pastāvīgi mainās. Un, protams, runa ir arī par ietaupījumu. Taču objektīvi to varēs novērtēt tikai pēc zināma laika.
– Kad būs skaidrs, cik izdevīgs ir izrādījies šis projekts?
– Tam ir nepieciešams uzkrāt statistiku. Pašlaik noslēdzam visu tehnisko procedūru noformēšanu un paralēli sadarbojamies ar elektrotīklu operatoru, lai uzņēmumam būtu iespēja nodot elektrotīklā to elektroenerģiju, ko tas pats nepatērē.
Domāju, ka pirmos reālos secinājumus varēs izdarīt pēc trim vai četriem ekspluatācijas mēnešiem. Vēl labāk būs izvērtēt rezultātus pēc pusgada. Tad jau būs skaidri redzams faktiskais pašu patēriņš, ietaupījums un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms.
– Sanāk, ka uzņēmums ne tikai patērēs, bet arī kļūs par elektroenerģijas ražotāju?
– Tieši tā. Protams, pirmkārt, saražotā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma vajadzībām. Taču, ja kādā brīdī saražotais apjoms pārsniegs patēriņu, būs iespēja pārpalikumu nodot kopējā elektrotīklā. Pašlaik tiek pabeigta visu nepieciešamo līgumu noformēšana.
– Var teikt, ka jūs savlaicīgi izmantojāt šo iespēju?
– Es tam pilnībā piekrītu. Šādu projektu izmaksas pieaug katru gadu. To ietekmē gan pasaules ekonomiskā situācija, gan ģeopolitiskie procesi, gan arī aprīkojuma sadārdzināšanās. Tāpēc šodien īstenot šādu projektu ir daudz izdevīgāk nekā atlikt to uz vairākiem gadiem. Dažkārt pareizais lēmums ir rīkoties īstajā brīdī.
– Kad uzņēmumā sajutīs reālu finansiālo ieguvumu?
– Protams, neviens negaida, ka ieguldījumi atmaksāsies dažu mēnešu laikā. Taču esam pārliecināti, ka vidējā termiņā ieguvums noteikti būs. Elektroenerģija nekļūst lētāka. Tāpēc katra kilovatstunda, ko uzņēmums saražo pats, palīdz samazināt izdevumus nākotnē.
– Cik nozīmīgs bija EKII atbalsts?
– Ļoti nozīmīgs. Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 151 tūkstotis eiro. No tiem gandrīz 70%, proti, 105 687 eiro, tika finansēti no EKII līdzekļiem. Savukārt uzņēmums ieguldīja 45 317 eiro.
Bez šāda līdzfinansējuma projektu īstenot būtu bijis daudz sarežģītāk. Visticamāk, mums nāktos to atlikt uz vēlāku laiku.
– Vai jau domājat par nākamo attīstības posmu?
– Protams. Esam jau sagatavojuši tehniski ekonomisko pamatojumu vēl vienam projektam, kas saistīts ar tramvaju apakšstaciju modernizāciju. Runa ir par saules elektrostaciju uzstādīšanu kopā ar jaudīgām elektroenerģijas akumulācijas sistēmām.
Tas jau ir pavisam cita mēroga investīciju projekts, kura izmaksas pārsniedz vienu miljonu eiro, tāpēc pagaidām tas ir mūsu sapnis. Ja radīsies iespēja piedalīties šādā projektā, mēs noteikti to darīsim.
– Ko dos šāda projekta īstenošana?
– Pirmkārt, tas nodrošinās vēl lielāku enerģētisko noturību. Iedomājieties situāciju, kad kādu iemeslu dēļ pilsētā pilnībā pazūd elektroapgāde. Ja apakšstacijas būs aprīkotas ar saules elektrostacijām un elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmām, tramvaju satiksme varēs turpināt darboties vēl aptuveni trīs stundas.
Šajā laikā būs iespējams nogādāt cilvēkus mājās, nodrošināt sabiedriskā transporta darbību kritiskā situācijā un novērst transporta sistēmas paralīzi. Mūsdienās šādi risinājumi ir ne tikai ekonomikas, bet arī pilsētas infrastruktūras drošības jautājums.
– Cik perspektīvas ir elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas?
– Ļoti perspektīvas. Atšķirībā no parastajiem saules paneļiem, kas saražoto elektroenerģiju uzreiz nodod tīklā vai patērētājam, uzkrāšanas sistēmas ļauj šo enerģiju saglabāt.
Turklāt uzņēmumiem, kas darbojas pēc biržas elektroenerģijas tarifiem, šāda sistēma dod iespēju naktī iegādāties lētāku elektroenerģiju, to uzkrāt un izmantot dienā, kad elektroenerģijas cena ir ievērojami augstāka.
Mums ir spēkā ilgtermiņa līgums ar fiksētu elektroenerģijas cenu, tāpēc šis ieguvums mums nav noteicošais.
Taču tehnoloģija attīstās ļoti strauji, un esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados šādi risinājumi kļūs par ierastu pilsētas infrastruktūras sastāvdaļu.
– Kādā stadijā pašlaik ir esošā projekta īstenošana?
– Var teikt, ka esam finiša taisnē. Galvenie būvdarbi ir pilnībā pabeigti. Šobrīd notiek tehniskās uzraudzības un autoruzraudzības procedūras, kā arī tiek novērstas atsevišķas komisijas konstatētās nepilnības. Runa vairs nav par būtiskām izmaiņām, bet gan par nelielām tehniskām detaļām. Faktiski objekts ir gatavs un jau darbojas.
– Vai pirms lēmuma pieņemšanas konsultējāties ar kolēģiem citās pilsētās?
– Šim jautājumam piegājām ļoti nopietni. Tiklīdz uzzināju par iespēju piedalīties šajā projektā, izmantoju savus profesionālos kontaktus, lai noskaidrotu, kā šādas sistēmas darbojas praksē un vai tās patiešām ir izdevīgs ieguldījums.
Turklāt mūsu speciālisti veica visus nepieciešamos aprēķinus, izvērtēja projekta ekonomisko efektivitāti un secināja, ka tas uzņēmumam noteikti būs izdevīgs.
– Kāds, jūsuprāt, ir projekta īstenošanas galvenais rezultāts?
– Man vissvarīgākais ir tas, ka uzņēmums sper soli nākotnē. Mēs ne tikai uzstādām saules paneļus. Mēs stiprinām pilsētas infrastruktūras noturību, samazinām atkarību no ārējiem faktoriem, ieviešam modernas tehnoloģijas un veidojam pamatu nākamajiem attīstības projektiem.
Šodien tās ir saules elektrostacijas. Rīt – viedās elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas. Tieši tā pakāpeniski veidojas mūsdienīgs pašvaldības uzņēmums, kas spēj efektīvi darboties jaunajos ekonomiskajos apstākļos.
– Paldies par sarunu!
Projekts “Energoresursi Latgalē: kas jāzina ikvienam!” piedāvās intervijas ar ekspertiem avīzē, sociālajos tīklos, kā arī informācija būs pieejama radio Alise Plus. Mērķis – mazināt dezinformācijas izplatību par klimatu un klimata pārmaiņām un klimata politikas pamatnosacījumiem, kā arī par energoresursiem Latgalē.
Projektu “Energoresursi Latgalē: kas jāzina ikvienam!” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.
Komentāri