Iedzīvotāji vēl nebija paspējuši nomierināties pēc Pāternieku robežkontroles punkta atvēršanas, kad uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izcēlās kārtējais skandāls. To izraisīja Latvijas iekšlietu ministra Jāņa Dombravas teiktais, ka uz robežas nedarbojas videonovērošanas kameras. Tās ir uzstādītas, taču nav pieslēgtas.
Ministra vārdi izskanēja trešdien, 5. augustā, TV24 priekšvēlēšanu diskusiju raidījumā „Runāsim atklāti”. Jānis Dombrava paziņoja, ka uz Baltkrievijas robežas konstatētas tehniskas problēmas. Konkrēti, pēc viņa teiktā, videonovērošanas kameras uzstādītas, taču nav pieslēgtas Valsts robežsardzes struktūrvienībai.
„No iepriekšējā ministra es mantoju daudz visādu brīnumu. Šajā gadījumā, kad runa ir par kamerām, tika dots rīkojums pēc iespējas ātrāk tās pieslēgt robežsardzes struktūrvienībai, kas tagad, protams, jau ir izdarīts,” sacīja J. Dombrava.
Savā paziņojumā viņš domāja bijušo iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kurš arī nepalika atbildi parādā un atgādināja, ka viedās robežas izveides projekts joprojām turpinās. Pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC), kas īsteno šo projektu, sniegtās informācijas, visi darbi norit saskaņā ar plānoto grafiku.
„Tā dēvētās viedās robežas izbūve ir nākamais posms pēc fiziskā robežžoga būvniecības pabeigšanas. Mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju uzstādīšana uz Latvijas austrumu robežas tiek veikta saskaņā ar darbu plānu un paredz atsevišķu elementu secīgu ieviešanu visā valsts ārējās austrumu robežas garumā. Viedās robežas projekts jau sākotnēji paredzēja atsevišķu izbūvēto posmu pakāpenisku nodošanu ekspluatācijā, izmantojot pagaidu risinājumus. Tas ļauj maksimāli efektīvi izmantot mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības,” R. Kozlovskis sacīja ziņu aģentūrai LETA.
LVRTC turpina darbu uz robežas, veidojot nepieciešamo infrastruktūru. Pašlaik Latvijas–Baltkrievijas robežas posmā jau ir izbūvēti un nodoti Valsts robežsardzes rīcībā 52% paredzētās infrastruktūras. Atlikušajā posmā turpinās būvdarbi, jau uzstādīto risinājumu konfigurēšana un to nodošana ekspluatācijā.
Latvijas austrumu robežas aprīkošana tiek veikta atbilstoši plānam. Sagaidāms, ka Latvijas–Baltkrievijas robežas aprīkošana ar mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem apsardzības risinājumiem, tostarp videonovērošanas sistēmām, tiks pabeigta līdz šī gada beigām.
Pēc visu tehnoloģisko risinājumu ieviešanas Valsts robežsardze saņems nepārtrauktu tehnoloģiskās apsardzības sistēmu visā 172,9 kilometrus garajā sauszemes robežas posmā starp Latviju un Baltkrieviju.
„2023. gada novembrī Ministru kabinets uzdeva Latvijas Valsts radio un televīzijas centram aprīkot Latvijas--Baltkrievijas robežu ar tehniskajiem apsardzības līdzekļiem. Tomēr jau aptuveni pusgadu pirms šī uzdevuma saņemšanas LVRTC bija sācis nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai pēc oficiālā uzdevuma saņemšanas varētu nekavējoties sākt tā īstenošanu.
Jau 2023. gada decembrī, mēnesi pēc valdības uzdevuma saņemšanas, tika noslēgtas pamatvienošanās par tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību. 2024. gada janvārī LVRTC noslēdza pirmos līgumus par konkrētu darbu veikšanu, pēc tam secīgi tika noslēgti arī pārējie līgumi.
Tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšana visā Latvijas–Baltkrievijas robežas garumā — 172,9 kilometros — pilnībā tika pabeigta i 2025. gada otrajā ceturksnī. Tomēr posmos, kuros projekta dokumentācija bija gatava agrāk, būvdarbi tika uzsākti nekavējoties. Faktiski pirmie būvdarbi sākās 2024. gada septembrī — aptuveni pusgadu pēc valdības uzdevuma saņemšanas,” laikrakstam „Latgales Laiks” paziņoja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine.
Turklāt tehnoloģiskais risinājums robežas apsardzībai nav tikai videonovērošanas kameru uzstādīšana. Runa ir par kompleksas informācijas un komunikācijas infrastruktūras izveidi, kas ietver optisko šķiedru kabeļu tīklus, tostarp elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizāciju, elektroapgādes infrastruktūru, videonovērošanas kameru balstus, datu pārraides tīklus, kā arī perimetra tehniskās apsardzības līdzekļu infrastruktūru un citu ar to saistīto infrastruktūru.
Latvijas ārējās robežas stiprināšanas ietvaros LVRTC nodrošina kompleksas tehnoloģiskās infrastruktūras izveidi. Būtiska darbu daļa ir datu pārraides tīklu un citas saistītās infrastruktūras izbūve, datu apstrādes iekārtu uzstādīšana un kiberdrošības prasībām atbilstošas ekspluatācijas nodrošināšana. LVRTC izveido perimetra apsardzības infrastruktūru un nodrošina dažādu sensoru uzstādīšanu, kas nepieciešami mūsdienīgas valsts robežas tehniskās apsardzības sistēmas darbībai.
Robežas tehnoloģiskās apsardzības sistēma ietver mūsdienīgus risinājumus, tostarp programmatūru, kas izmanto mākslīgo intelektu, datorredzi un dažādu sensoru sniegtos datus.
„Daudzos posmos tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi varēja veikt paralēli fiziskās infrastruktūras, proti, robežžoga, izbūvei. Vienlaikus bija posmi, kuros tehnoloģiju izbūvi varēja sākt tikai pēc fiziskās infrastruktūras izbūves.
Latvijas–Baltkrievijas robežas posmā tehnoloģiskie risinājumi jau ir uzstādīti un nodoti ekspluatācijā 52% apjomā no kopējā robežas garuma. Pārējos posmos darbi turpinās, un LVRTC plāno tos pabeigt līdz šī gada beigām atbilstoši projekta plānam,” turpina V. Sprugaine.
Robežas tehnoloģiskās apsardzības sistēma ietver mūsdienīgus risinājumus, tostarp programmatūru, kas izmanto mākslīgo intelektu, datorredzi un dažādu sensoru sniegtos datus.
Sistēma ļauj reāllaikā uzraudzīt notiekošo pierobežas zonā un ar augstu precizitāti identificēt notikumus, kuriem varētu būt nepieciešama robežsargu uzmanība. Tas būtiski atvieglos Latvijas robežsargu darbu, jo viņi jau vairākus gadus cīnās ar milzīgo nelegālās migrācijas plūsmu no Baltkrievijas.
Atsevišķos robežas posmos šādi algoritmi jau tiek izmantoti. Tie palīdz automātiski konstatēt aizdomīgus notikumus un nodot informāciju robežsargiem, lai viņi varētu ātrāk novērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā rīkoties. Tādējādi runa nav tikai par videonovērošanas kamerām, kas pārraida attēlu. Sistēma analizē iegūtos datus un palīdz robežsargiem ātrāk pamanīt iespējamos pārkāpumus un apdraudējumus.
Mūsdienīgajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem jāļauj Valsts robežsardzei ātrāk reaģēt uz dažādiem apdraudējumiem, tostarp mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot robežu, organizēto noziedzīgo grupējumu darbību, nelegālo migrāciju un iespējamām hibrīdo apdraudējumu izpausmēm. Un, kā jau vairākkārt uzsvērts, šī sistēma kļūs par nozīmīgu Latvijas ārējās sauszemes robežas apsardzības sastāvdaļu. Tās uzdevums ir palīdzēt robežsargiem operatīvi iegūt informāciju par notiekošo uz robežas un ātrāk reaģēt uz iespējamiem pārkāpumiem.
„Par projekta īstenošanu mēs regulāri informējam visas ieinteresētās puses, tostarp Ārējās sauszemes robežas izbūves uzraudzības komiteju, kuru vada iekšlietu ministrs. Pēdējais ziņojums komitejai tika iesniegts 14. jūlijā, savukārt jūlija beigās informācija par projekta īstenošanas gaitu iesniegta arī Ministru kabinetam. Vienlaikus mēs nevaram atklāt detalizētu informāciju par to, tieši kādos posmos un kādas iekārtas un tehnoloģiskie risinājumi jau ir uzstādīti. Tas tāpēc, ka runa ir par valsts drošības jautājumiem un klasificētu informāciju,” skaidroja LVRTC pārstāve.
Saskaņā ar projekta plānu Latvijas–Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas aprīkošanai ar tehnoloģiskajiem risinājumiem jābūt pilnībā pabeigtai līdz 2026. gada beigām. LVRTC uzsver, ka pašlaik projekta īstenošana norit atbilstoši apstiprinātajam grafikam.
Bet pagaidām mūsu daļā Latvijas – Baltkrievijas robežas robežsargi ir spiesti ar nelegālo migrāciju cīnīties pa vecam, pastiprinot tā dēvētās „zaļās zonas” un robežšķērsošanas vietu apsardzību. Ņemot vērā, ka ir spēkā īpašs robežapsardzības režīms, palīdz arī Nacionālie bruņotie spēki un policija. No gada sākuma līdz 6. augustam viņiem izdevies aizturēt 9310 nelegālo migrantu.
Foto no LL arhīva
Komentāri