Pirms mēneša, 30. jūlijā, Preiļu novada dome pieņēma lēmumu par paredzētās darbības – vēja parka “Prīkuļi” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Saunas pagastā, Preiļu novadā – akceptēšanu.
Šis lēmums pieņemts, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Enery Wind Farm One” iesniegumu, kas pašvaldībā reģistrēts 2026. gada 17. jūlijā, lūdzot pieņemt lēmumu par plānotās darbības akceptēšanu, atsaucoties uz likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22. panta pirmo daļu.
Ko paredz šis projekts? Uzņēmums Saunas pagasta teritorijā plāno izbūvēt ne vairāk kā 18 vēja elektrostacijas atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma izvērtētajai A alternatīvai. Papildus tiks izbūvēta apakšstacija un ar vēja parka darbību saistītā infrastruktūra, tostarp kabeļu trases, kuru galīgie risinājumi tiks precizēti būvprojektēšanas laikā, saņemot nepieciešamos saskaņojumus.
Protams, pirms šī lēmuma pieņemšanas bija jāiziet visi apstiprināšanas posmi. Enerģētikas un vides aģentūrā informē, ka sākotnējā sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2024. gada 1. novembra līdz 25. novembrim, ar klātienes sanāksmi 2024. gada 13. novembrī Priekuļu pamatskolā.
Vēlāk iedzīvotāji varēja iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un paust savu viedokli. IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika no 2025. gada 12. septembra līdz 13. oktobrim, ietverot klātienes sanāksmi 2025. gada 23. septembrī Saunas pagasta pārvaldē. Tātad jautājums par vēja parka būvniecību tika apspriests ar sabiedrību vēl pirms pašvaldības galīgā lēmuma pieņemšanas.
Atbilstoši Preiļu novada teritorijas plānojumam, zemes vienībās, kurās tiek plānots vēja parks, ir noteikts šāds funkcionālais zonējums: lauksaimniecības teritorija, mežu teritorija un ūdeņu teritorija. Saskaņā ar Preiļu novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem energoapgādes uzņēmumu apbūve ir atļauta gan lauksaimniecības teritorijās, gan mežu teritorijās.
Savukārt izvērtējot SIA “Estonia Latvian & Lithuanian Environment” sagatavoto IVN ziņojumu un VVD sniegto atzinumu, kā arī spēkā esošo Preiļu novada teritorijas plānojumu, pašvaldība secināja, ka ir pamats akceptēt SIA “Enery Wind Farm One” paredzētās darbības īstenošanu, izbūvējot ne vairāk kā 18 vēja elektrostacijas atbilstoši IVN vērtētajai A alternatīvai, vienlaikus nodrošinot, ka tiek izpildīti atzinumā izvirzītie nosacījumi.
Tomēr ir svarīgi saprast, ka pašvaldības lēmums nenozīmē, ka būvniecība sāksies nekavējoties. Pirms projekta īstenošanas jāveic normatīvajos aktos paredzētās procedūras un jāsaņem nepieciešamie saskaņojumi.
Vēja parka būvniecības un turpmākās darbības laikā uzņēmumam būs jāievēro vides aizsardzības prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un Valsts vides dienesta atzinumā.
Par šo vēja parku Latgalē viss ir skaidrs. Bet kas sagaida vēl vienu līdzīgu objektu Augšdaugavas novada Nīcgales un Kalupes pagastā?
Enerģētikas un vides aģentūrā informē, ka vēja parku un ar to saistīto infrastruktūru plānots izbūvēt Augšdaugavas novada Nīcgales un Kalupes pagastā. Sākotnēji vēja parkā bija paredzēta iespēja uzstādīt līdz 59 vēja elektrostacijām. Kopējā parka jauda varēja sasniegt aptuveni 472 MW. Vienas turbīnas jauda – aptuveni 8 MW.
14. jūlijā Nīcgales pagasta Tautas namā notika vēja parka “Nīcgale” ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sanāksme sabiedriskās apspriešanas ietvaros. (Sabiedriskā apspriešana notika līdz 25. jūlijam).
Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu vēja parkam “Nīcgale” sagatavoja konsultāciju uzņēmums “Skepast & Puhkim” (Rīga). Projekta attīstītājs ir uzņēmums “Vindr Latvia”. Šobrīd jau paredzēta līdz 31 vēja turbīnas izbūve ar kopējo jaudu līdz 225 MW. Vienas turbīnas jauda var sasniegt 8 MW.
Atgādinām, ka sākotnēji projekts bija vērienīgāks – bija plānots uzstādīt līdz 59 vēja turbīnām. Vēlāk to skaits tika samazināts līdz 41. Pēc pētījumu veikšanas un speciālistu atzinumu saņemšanas tika izvēlēts kompaktāks risinājums – ne vairāk kā 31 turbīna. Saskaņā ar iesniegto projektu turbīnas netiks izvietotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un aizsargjoslās.
Uzņēmums “Vindr Latvia” kopš 2023. gada Latvijā attīsta piecus vēja parku projektus. Trīs no tiem atrodas Latgalē – Kūkās, Līvānos un Nīcgalē. 2022. gadā Zemkopības ministrija uzdeva valsts uzņēmumam “Latvijas valsts meži” noteikt valsts mežu teritorijas, kas varētu būt piemērotas izpētei un turpmākai vēja parku būvniecībai.
2024. gadā “Vindr Latvia” izsolē ieguva tiesības apbūvēt valstij piederošās zemes. Līgums noslēgts uz 30 gadiem. Tas paredz pētījumu un projektēšanas darbu veikšanu, kā arī vēja parka būvniecību un turpmāku ekspluatāciju. 2024. gadā uzņēmums iesniedza Valsts vides dienestā pieteikumu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) veikšanai. Kopējā izpētes teritorijas platība bija aptuveni 4989 hektāri. Pētījumi ilga divus gadus. Jāatzīmē, ka vēja turbīnu izvietošanai plānots izmantot aptuveni 2244 hektārus.
Saskaņā ar projektu vienas vēja turbīnas augstums var sasniegt 260 metrus. Vienas turbīnas pamatu izbūvei būs nepieciešams līdz 1000 kubikmetriem betona un līdz 125 tonnām tērauda armatūras. Turklāt vēja parka būvniecībai būs nepieciešams izbūvēt aptuveni 12 kilometrus jaunu pievedceļu. Turbīnas ar apakšstaciju savienos pazemes kabeļu līnijas. 31 turbīnas izbūvei būs nepieciešams izcirst aptuveni 116 hektārus meža.
Tādējādi projekta galīgais variants ir ievērojami pieticīgāks par sākotnēji plānoto. Vienlaikus galīgajā lēmumā par projektu jāņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti un iedzīvotāju sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktie viedokļi un iebildumi.
Iedzīvotāju viedokļi par šī projekta īstenošanu dalījās. Bija cilvēki, kuri kategoriski iebilda pret vēja parka būvniecību. Citi, izvērtējot visus plusus un mīnusus, projektu atbalstīja. Tomēr pretinieku izrādījās vairāk, tāpēc pagaidām viss atrodas gaidīšanas režīmā.
Patiesībā šādu objektu būvniecībai Latvijā un jo īpaši Latgalē ir ļoti liela nozīme. Galvenais iemesls ir vienkāršs – Latvijai ir nepieciešams palielināt pašas saražotās elektroenerģijas apjomu.
Valsts enerģētikas stratēģija līdz 2050. gadam atjaunīgās enerģētikas attīstību tieši saista ar valsts enerģētisko neatkarību. Jo vairāk elektroenerģijas Latvija saražo pati, jo mazāk tā ir atkarīga no ārējām piegādēm un cenu svārstībām enerģijas tirgos.
Vējš ir viens no vietējiem resursiem, ko iespējams izmantot elektroenerģijas ražošanai, nesadedzinot gāzi, ogles vai cita veida kurināmo, kas ir ievērojami sadārdzinājies. Šajā ziņā vēja parks atšķiras, piemēram, no elektrostacijas, kurai nepārtraukti nepieciešams iegādāties kurināmo. Vienlaikus vēja enerģija nenozīmē, ka citi enerģijas avoti kļūs nevajadzīgi.
Latgalē šim jautājumam ir vēl viens aspekts – ekonomiskais. Liela vēja parka būvniecībai nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Vajadzīgi ceļi, apakšstacijas, kabeļu līnijas, būvniecības tehnika un dažādu speciālistu pakalpojumi. Būvniecības laikā strādā vietējie uzņēmumi – sākot no pārvadātājiem un būvniekiem līdz viesnīcām, veikaliem un citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Pēc būvniecības pabeigšanas tiek izveidota pastāvīga infrastruktūra, kas ir jāuztur un jāapkalpo. Tas nozīmē, ka ir pieprasīti tehniskie speciālisti, transporta un citi pakalpojumi.
Valsts vēja enerģiju aplūko arī kā reģionu attīstības instrumentu. Pēc Ekonomikas ministrijas vērtējuma lielie vēja parki var veicināt ekonomisko aktivitāti projektu apkārtnē un radīt pieprasījumu pēc pakalpojumiem un tehnoloģijām.
Latgalei, kur daudzās apdzīvotās vietās iedzīvotāju skaits samazināšanās un trūkst darba vietu, jaunas investīcijas var būt nozīmīgas arī tad, ja izveidoto darba vietu skaits ir salīdzinoši neliels.
Svarīgs ir arī jautājums – ko iegūst teritorija, kurā tiek būvēts vēja parks?
Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas paredz ikgadējus maksājumus vietējām kopienām. Tiek piedāvāts maksāt 2500 eiro gadā par katru vēja elektrostacijas saražoto megavatu.
Šie līdzekļi būtu jāsadala starp pašvaldību un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parka tuvumā.
Atsevišķos projektos daļa ieņēmumu no vēja parka tiek novirzīta vietējām kopienām un pašvaldībām. Piemēram, „Laflora Energy” projektā Ekonomikas ministrija minēja aptuveni 272 tūkstošus eiro gadā vietējai kopienai.
Nelielam pagastam tā ir ievērojama summa. Šos līdzekļus var izmantot ceļu, apgaismojuma, teritorijas labiekārtošanas un sabiedrisko ēku uzturēšanai, kā arī vietējo projektu atbalstam. Tomēr maksājumu apmērs un kārtība ir atkarīga no konkrētā projekta un tā, kādas vienošanās ir noslēgtas.
Latvijai vēja enerģija nozīmē lielāku pašas saražotās elektroenerģijas apjomu, jaunas investīcijas un iespēju mazināt atkarību no ārējiem enerģijas avotiem. Latgalei tas var kļūt par papildu ienākumu un attīstības avotu.
Projekts "Energoresursi Latgalē: kas jāzina ikvienam!" piedāvā sarunas ar ekspertiem un informāciju par energoresursiem, klimata politiku un ilgtspējīgiem risinājumiem Latgalē. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un mazināt dezinformācijas izplatību par klimata pārmaiņām un enerģētikas jautājumiem.
Projektu "Energoresursi Latgalē: kas jāzina ikvienam!" līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.
Publicitātes foto
Komentāri