Latgalē, tostarp Rēzeknē un Rēzeknes novadā, cilvēki ir spiesti būt stipri. Tā tas bijis laika gaitā. Ja agrāk Latgale tika uzskatīta par perifēriju, tad tagad tā atrodas pie Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas, kurai pievērsta pastiprināta uzmanība. Kopš šī gada pavasara Latgale dzīvo “dronu zīmē”. Pēc maija, kad tik bieži saņēmām ārkārtas situācijas brīdinājumus par apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, bija iestājusies tāda kā atelpa, kad nedz dienā, nedz naktī nebija jāsatrūkstas no spalgās skaņas telefonā. Tiesa, sekas sajuta uzņēmēji, kas darbojas tūrisma jomā.
PIEAUG INTERESE PAR MĀCĪBĀM VALSTS ROBEŽSARDZES KOLEDŽĀ
Irina ANTONOVA
Valsts robežsardzes koledžā šobrīd norisinās vasaras uzņemšana, saņemti vairāk nekā 170 pieteikumi. Kopējais vietu skaits ir apmēram 100–110. Konkurss veidojas gan vasaras, gan ziemas uzņemšanā. Šogad ziemā uz 50 vietām bija vairāk nekā 110 pieteikumu, bet atlases gaitā palika 45 kandidāti.
Atlase visiem kandidātiem ir vienāda – sporta normatīvu kārtošana, medicīnas komisija un vidējās izglītības dokumentu izvērtēšana, stāsta Valsts robežsardzes koledžas direktors pulkvedis Mariks PETRUŠINS.
-- Koledža aicina arī cilvēkus, kuri vēlas mainīt profesiju. Kandidātu vecums šobrīd ir līdz 47 gadiem, un ziemas uzņemšanā mūsu kadetu vidū ir cilvēki vecumā no 18 līdz 46 gadiem. Ņemot vērā ziņas par “Latvijas dzelzceļa” darbinieku atlaišanu, aicinām arī dzelzceļniekus izskatīt Valsts robežsardzi kā vienu no savām dienesta vietām.
Izstrādāts rīcības plāns apdraudējuma gadījumā
Pēc dronu incidentiem, kas notika maijā, koledžā izstrādāts rīcības plāns apdraudējuma gadījumā. Noteiktas patvertnes un kārtība, kā rīkoties apmācāmajiem, pedagogiem un personālam gaisa trauksmes laikā.
-- Mācību process traucēts nebija, bažu arī nebija, jo katram ir skaidri noteikts, ko darīt. Nepieciešamības gadījumā robežsargi ir gatavi atbalstīt Zemessardzi un policiju, tostarp gaisa telpas novērošanā un nokritušu dronu meklēšanā, -- stāsta M. Petrušins.
Absolventiem garantētas darba vietas
Pērn septembrī mācības koledžā uzsāka 110 kadeti, izlaidums notika 21. augustā. Koledžā gada laikā ir trīs izlaidumi – profesionālās tālākizglītības programmas „Robežapsardze” absolventiem, papilduzņemšanā uzņemtajiem kadetiem un virsnieku programmas absolventiem. Visiem absolventiem ir garantētas dienesta vietas, pārsvarā tajos reģionos, no kuriem kandidāti iestājušies robežsardzē.
IECERE – APMĀCĪT KINOLOGUS NO VISAS EIROPAS
Pirms diviem gadiem tika uzsākta Valsts robežsardzes koledžas jaunā Kinoloģijas centra kompleksa būvniecība. Paredzēts, ka pirmā kārta tiks pabeigta šī gada septembrī. “Rēzeknes Vēstis” apmeklēja būvlaukumu kopā ar Kinoloģijas dienesta priekšnieku pulkvedi Aleksandru PETROVSKI.
Jaunā Kinoloģijas centra pirmās kārtas būvniecības darbi faktiski pabeigti. Uzcelta divstāvu administratīvā ēka ar dienesta telpām, mācību klasēm un 16 divvietīgām istabām kinologiem. Kinoloģijas dienesta priekšnieks pulkvedis Aleksandrs Petrovskis pastāstīja, ka administratīvo ēku plānots nodot ekspluatācijā šī gada septembrī.
Jau uzsākta otrā kārta, kuras laikā tiks uzbūvēta suņu sprostu ēka ar 30 sprostiem, veterinārā telpa, telpas suņu barības un inventāra glabāšanai. Trešajā kārtā paredzēts izbūvēt mācību laboratoriju un suņu treniņu laukumus. Projekta kopējās izmaksas -- 7,445 miljoni eiro.
Oficiālā centra atklāšana plānota nākamā gada 16. jūnijā, kad koledža svinēs 35. gadadienu. Nākotnē centrā iecerēts apmācīt ne tikai robežsardzes, bet arī citu Latvijas tiesībsargājošo iestāžu kinologus. 2028.--2029. gadā koledža var pretendēt un startēt jaunā projektā FRONTEX, izveidojot specializētu kinologu apmācības centru. Tas pavērtu iespējas apmācīt arī kinologus no visas Eiropas.
A. Petrovskis uzskata, ka Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centrs būs vismodernākais Eiropas valstīs.
-- Šeit viss ir kompakti, kinologi dzīvos līdzās dienesta suņiem, blakus ir mežs, kur organizēt suņu apmācības pēdu meklēšanā, kā arī robeža. Tās ir būtiskas konkurētspējīgas priekšrocības. Mūsu kinologiem ir pieredze, liels potenciāls, vajag tikai visu pareizi attīstīt. Viss ir iespējams.
Kā zināms, pierobežas novados Latgalē šī gada maijā un jūnijā bieži tika izsludināti iespējamie gaisa telpas apdraudējumi. Tas traucēja gan centralizēto eksāmenu norisi, gan būtiski ietekmēja Latgales tūrisma un viesmīlības nozari, kur strauji saasinājās krīze sakarā ar atceltām rezervācijām un tūristu apmeklējuma kritumu. Jūnijā valdība pieņēma lēmumus tūrisma nozares atbalstam.
Vasara jau otrā pusē. Kāda pašlaik ir situācija tūrisma nozarē Rēzeknē un Rēzeknes novadā, vai palīdz atbalsta mehānismi, stāsta Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centra (TIC) un Rēzeknes Tūrisma attīstības centra (TAC) speciālistes.
Gaisa apdraudējuma sekas joprojām ir jūtamas
Irina ANTONOVA
-- Rēzeknē gaisa apdraudējuma radītās sekas visbūtiskāk izjuta maijā un jūnijā, kad drošības apsvērumu dēļ tika atceltas ekskursijas un rezervācijas. Rēzeknes Tūrisma informācijas centrā apmeklētāju skaits jūnijā bija par aptuveni 50 % mazāks nekā pērnajā gadā, -- stāsta Rēzeknes TAC tūrisma informācijas speciāliste Elīna Pastare.
-- Šobrīd situācija ir stabilizējusies – cilvēki atkal apmeklē centru un pamazām plāno braucienus uz Latgali. Lai gan daļu no atceltajiem pasākumiem un zaudētajiem viesiem vairs neatgūsim, ceram, ka publisku personību, tostarp Latvijas Valsts prezidenta, iedrošinājums apmeklēt Latgali, kā arī labvēlīgie laikapstākļi palīdzēs tūrisma uzņēmējiem mazināt zaudējumus.
Diemžēl par reāliem atbalsta mehānismiem pagaidām nav pamata runāt. Politiķu izteiktie solījumi par papildu finansējumu Latgales tūrisma nozarei līdz šim izrādījušies vien tukši vārdi bez praktiska seguma. Esam pateicīgi vismaz par publiskiem aicinājumiem apmeklēt Latgali, uzsverot, ka situācija reģionā ir droša.
Tikmēr tūrisma uzņēmēji turpina strādāt, un par darbinieku atlaišanu vai uzņēmumu slēgšanu runāt ir pāragri. Uzņēmumi pielāgojas apstākļiem un izstrādā īpašus piedāvājumus, lai kļūtu vēl pievilcīgāki ceļotājiem. Tomēr patieso drošības situācijas ietekmi varēsim pilnvērtīgi izvērtēt tikai ilgtermiņā, analizējot datus gada griezumā, uzskata E. Pastare.
Novadā cer uz situācijas uzlabošanos
Uz laikraksta „Rēzeknes Vēstis” jautājumiem atbild Rēzeknes novada TIC vadītāja Ligita Harčevska.
-- Vai regulārie gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi maijā un jūnijā ir radījuši būtisku negatīvu ietekmi uz tūristu plūsmu?
-- Situācija ar tūristu apmeklējumiem nav priecīgākā. Protams, ļoti kritiski situāciju ietekmējuši gaisa apdraudējumi, arī lietainais laiks nedaudz traucē, bet galvenā problēma ir tieši apdraudējumi. Kaut gan to vairs nav, bet daudzas rezervācijas ir atteiktas, atsaka vēl joprojām gan ekskursijas, gan individuālos viesu māju un naktsmītņu apmeklējumus, tā ka nekā priecīga nav.
-- Vai uzņēmēji spēja pielāgoties un rast jaunus risinājumus?
-- Par risinājumiem mēs varēsim domāt rudenī vai ziemā, jo tas notika tikai pirms mēneša. Pagāja pārāk īss laiks, lai ieviestu kaut kādus jaunus risinājumus, tas nav kā aiziet uz veikalu un rupjmaizes vietā nopirkt baltmaizi. To mēs varēsim redzēt vēlāk. Protams, uzņēmēji cer uz to, ka gan jau viss normalizēsies. Kad viņi sezonas beigās izvērtēs finansiālo situāciju, tad arī spriedīs, kā turpināt, strādāt pa vecam vai ieviest kaut ko jaunu. Tas nav vienkārši, kā pārmest kažoku uz otru pusi. Nevar tik ātri pieņemt lēmumu: tagad es pametīšu savu viesu māju un sākšu art zemi.
Pēc sarunām ar uzņēmējiem skaidrs, ka situācija bēdīga, rezervācijas atsaka, bet mēs ceram uz situācijas uzlabošanos.
-- Vai jau darbojas atbalsta mehānismi tūrisma nozarei?
-- Latgales Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško daudz komunicē gan ar uzņēmējiem, gan ar Ekonomikas ministriju par situāciju, par datiem, finansiālajiem rādītājiem, par iespējām, bet mēs pagaidām nejūtam neko.
„IZTAISNOJ MUGURU UN EJ!”
Aija MIKELE-STRUŠELE
Rogovkas un Nautrānu pogosta vōrds ir pazeistams vysā Latvijā, jo nu šejīnes ir nōkušas izcylas personeibas dažaidōs nūzarēs un laikūs. Un šei vīta turpynoj byut kai skaidrs yudiņa olūts, kas veļdzej ikvīnu.
Sarunai aicynōju Nautrānu pogosta kulturas pasōkumu organizatori Ingu VIGULI.
-- Jyus asat tys cylvāks, kurš vērzeja, lai Nautrānu kulturtelpa tyktu oficiali īkļauta Latvijas Namaterialō montōjuma sarokstā. Kai rodōs šei ideja?
-- Dūma jau virmōja seņ, ka Nautrānu pogosts ir bogōts ar tradicijom, personeibom, folkloru. Gryutōkais laikam jau beja pošim sasakooperētīs un sataiseit pi sevim inventarizaciju. Tys, kas līkās mums pats par sevi saprūtams, vyss ir pīrosts, bet eistineibā tys ir kaut kas unikals un īvēreibas cīneigs. Kai soka, mes poši bīži vīn namōkom tū nūvērtēt.
Tod mums tolkā nōce latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, kuras juridiskō adrese ir Nautrānu pogostā. “Volūdai” Nautrānu pogosts ir cīši svareigs, jo daudzas nūtikšonas nūteik Rogovkā. Un tai, salīkūt spākus kūpā, mes sataisejom inventarizaciju -- vysu apkūpōjom. Eistineibā Latgolā ir daudz vītu, kas ir peļnējušas kulturtelpas statusu Namaterialō kulturas montōjuma sarokstā.
Golvonais ir sasajimtīs un dareit, lai tōs vērteibas sasagloboj. Kam tagad tys ir jōkūp, jōturpynoj un jōsagloboj? Na tikai pašvaļdeibai voi konkretai bīdreibai. Tī asam mes poši, kūpīna, jo namaterialais kulturas montōjums ir dzeivs, cikom mes tū kūpsim, saglobōsim, atteisteisim, cikom tys ari byus.
Veicūt tū inventarizaciju, mes saprotom, ka nu omota prasmem pi mums vysmozōk ir pēteitas gūdu saimineicas. I tai šūgod bīdreiba “Nautrānu kulturtelpai” uzraksteja projektu par gūdu saimineicom, un jōsoka lels paļdis Latvijas Nacionalajam kulturas centram, kas apstyprynōja šū projektu. Byus gūdu saimineicu intervijas, byus meistarklases, un uz prīkšdīnom planōts šū materialu apkūpōt un izdūt, īspējams, kaidu brošuru voi grōmateņu. Golvonais ir sōkt un īt mozim sūleišim uz prīšku.
-- Kai īgyutais Nautrānu kulturtelpas statuss paleidz?
-- Pyrmkōrt, tei ir pošapziņa, ka mes asam stypra kūpīna, ka mums ir ar kū lepōtīs. Bet mes navarim gulēt uz vacim laurim, mums jōstrōdoj, jōbyut aktivim, lai saglobōtu un atteisteitu tū, kas mums ir. Ūtrkōrt, tys paver īspējas starteit dažaidūs projektu konkursūs.
-- Pastōstit, lyudzu, par sevi!
-- Es pīdzymu Ogrē. Pyrmī dzeives godi pagōja Lielvārdē, tod vacōki pōrsacēle uz Brīžucīmu, un tod atsagrīzem Nautrānu pogostā. Bet vysas bērneibas vosoras pavadeitas Žogotūs pi vacmāmeņas. Studiju godūs dzeivōju Daugavpilī, tod atsagrīžūs, tod otkon cytur dzeivōju, bet dzeive mani atgrīze otkon Nautrānūs. Un tod saprotu, ja mani vīnmār atgrīž atpakaļ, maņ te jōpalīk. Bet Nautrānu pogosts ir obu munu vacōku dzymtō puse: mamas bērneiba pagōjuse Rancānūs, Vylkadūbeišūs, bet tāvam Žogotūs, Kristiņkūs.
Par kulturas organizatori sōču strōdōt 2015. godā. Nūstrōdōju napylnu godu, pēc tam uz trejs godim aizgōju bārna kūpšonas atvalinōjumā. Tod nu 2019. goda atsagrīžūs kulturas nomā. Tys ir breiniškeigs pošizaugsmes ceļš -- pogosta un cylvāku īpazeišona. Muna pōrlīceiba taida, ka nivīns naatīs un nikō naizdareis tovā vītā. Cik tu pats izdareisi, tik tei vīta byus stypra un loba, kur tu dzeivoj.
-- Pi jyusim vyss akcents ir uz latgalīšu volūdu – pasōkumi, afišas, tys ir kai paraugs pōrejīm.
-- Pi mums ir cīši latgaliska vide, un ir pošsaprūtami, jo pasōkumūs mes runojam latgaliski. Tys maņ beja izaicynōjums pošai sev pījimt lāmumu, ka vysas afišas byus latgaliski. Jōsoka, ka mani tam motivēja latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Ka tys ir normali, ka apleik ir latgalīšu volūda, un par kū tei navar byut afišōs? Atcerūs sovas bērneibas sajyutas, ka latgalīšu volūda ir kai sātas volūda, jo aizbrauc uz Reigu un narunoj latgaliski. Bet tei ir myusu bogōteiba, un tai pījēmu lāmumu, ka vysas afišas taiseišu latgaliski. Sōkumā cylvāki saceja, ka navar izlaseit, kū tī rokstu, bet tagad vyss ir kōrteibā, visi saprūt, vysu izlosa. Jo vaira lītoj, jo prasmes kļyust lobōkas.
-- Nautrānu pogosts ir pīrūbeža. Sabīdreibā pastōv uzskots, ka pīrūbeža ir vīta, kur cylvākim gryutai…
-- Redz kai ir, na tikai pīrūbežā, bet ari piļsātā cylvākim var byut gryuts. Vyss atkareigs nu tō, cik pats esi gotovs īt un dareit, navys gaideit, kod tev īdūs kaut kū gotovu. Prūtams, rokstūt projektus un tamleidzeigi, ir jyutama atškireiba atolgōjuma leimiņūs. Pīmāram, cik par tū pakolpōjumu papraseis Pīreigas mōkslinīki un cik papraseis Latgolas cylvāki. Tei ir atškireiba.
Par gryutumu Latgolā -- te mums Rogovkā aizavēre posta nūdaļa, aptīka. Saprūtams, ka na tikai Latgolā, bet vysā Latvijā cylvāku skaits sasamozynojās. Tys ir sōpeigi, bet pašsaprūtami, ka finansiali nav izdeveiga, pīmāram, skūla ar ļūti mozu bārnu skaitu, bet ir jōdūmoj, lai cylvāki te atsagrīztūs. Bet es asu tōlu nu politikas. Cenšūs dareit tū, kū varu dareit.
-- Nacik seņ, pavasarī, Nautrānu pogosts kliva vēļ pazeistamōks ar tū drona nūtrīkšonas gadejumu.
-- Tymā dīnā es nabeju Rogovkā. Cylvāki pēc tam stōsteja, ka sajyutas nabeja tōs pateikamōkōs, bet tys gadejums pi mums jau sōc folklorizētīs. Pēc tōs reizes gon vairs nav bejis nivīna breidynōjuma.
Pyrms tam, kod beja daudz tūs breidynōjumu, cylvāki reagēja mīreigi, -- nateiktu, ka kryta panikā, kū nu dareit. Jā, sātā pasaklausejīs, ka nikas nikur nariņkoj, un guli tōļōk. Kū tu vari izdareit? Nikō. Kod dīnas laikā sajēmem breidynōjumus, tod gōjom telpōs īškā, bet taipat dzērdams beja, ka cylvāki turpynoj zōli pļaut, ar traktorim braukt, kaut kū dareit, ka dzeive naapsastōj. Cīši lobs rysynōjums, ka sadaleja dzaltonajā un oranžajā breidynōjumā. Ja pajam Rēzeknes nūvodu – vīns gols un kur ūtrs? Voi tod vysam nūvodam sēdēt bunkurūs?
-- Paļdis par sarunu! Veiksmi jums vysā!
ATBILDĪBA, DISCIPLĪNA UN LĪDERĪBA
Aija MIKELE-STRUŠELE
Šī gada 1. septembrī savu darbu uzsāks Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola, kas ir vidējās izglītības iestāde ar militāru ievirzi. Skola izvietojusies Maltas vidusskolas telpās. Papildu vispārizglītojošiem mācību priekšmetiem te uzsvars tiks likts uz līderību, kritisko domāšanu un pastiprinātu fizisko sagatavotību. Skolā tiks nodrošināta militāro prasmju apguve, kas sniegs iespēju turpināt studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai ārvalstu militārajās mācību iestādēs.
Par Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālo vidusskolu un mācībām tajā sarunājos ar skolas direktoru pulkvedi Vili BAUSKU.
-- Ir noslēgusies izglītojamo uzņemšana. Cik liels bija konkurss?
-- Pavisam uzņemti 24 jaunieši – piecas meitenes un 19 puiši. Jaunieši ir no Preiļiem, Daugavpils, Maltas, Viļāniem, Jelgavas, Olaines, Ķekavas un citām Latvijas vietām. Kopumā saņēmām vairāk nekā 50 pieteikumus, tāpēc konkurence bija. Jāatzīst, ka mācību sekmes ir nedaudz sliktas, arī fiziskā sagatavotība varētu būt labāka. Lai gan par fizisko sagatavotību ļoti nesatraucamies, jo to iespējams pilnveidot skolā, bet sekmes ir sekmes. Tāpēc mans novēlējums 7., 8. un 9. klašu skolēniem, kuri apsver iespēju šeit mācīties, savlaicīgi pievērst uzmanību tiem mācību priekšmetiem, kas uzņemšanā ir nepieciešami, -- fizikai, ķīmijai un svešvalodai.
-- Vai jau zināma motivācija: jaunieši pieteicās skolā ar skaidru mērķi veidot militāro karjeru vai arī daļu piesaistīja valsts nodrošinātā sociālā pakete?
-- Šogad uzņemšanas procesā šādu anketēšanu neveicām, lai gan mums pašiem radās šāda doma. Nolēmām aptaujāt tos jauniešus, kuri iestājās skolā, lai noskaidrotu, kā viņi nonāca pie lēmuma iesniegt šeit dokumentus. Kur viņi uzzināja par skolu – sociālajos tīklos, no paziņām, izglītības iestādēs vai citur. Pagaidām gan speciāla anketa nav izstrādāta.
Ir redzams, ka ceļi līdz mūsu skolai ir ļoti dažādi. Piemēram, jaunieši no Maltas par skolu uzzināja, redzot, kas šeit notiek, savukārt jaunieši no Jelgavas atzina, ka par mums uzzinājuši izglītības izstādē “Skola 2026”. Arī motivācija var būt atšķirīga. Kādu piesaista sociālie ieguvumi – valsts apmaksātas mācības, ēdināšana, stipendija un citas iespējas. Citām ģimenēm svarīgi, lai bērns kļūtu patstāvīgāks, disciplinētāks un atbildīgāks. Mājās daudzus ikdienas pienākumus paveic vecāki, bet skolā jaunietim pašam ir jārūpējas par savu kārtību, jāsaklāj gulta, jāsakopj sava dzīvesvieta un jāievēro disciplīna. Te nevar atlikt darbus uz vēlāku laiku – tie jāizdara uzreiz.
-- Kādas nākotnes perspektīvas ir jauniešiem, kuri pēc skolas absolvēšanas neizvēlēsies militāro karjeru?
-- Mums nav obligātas prasības, vismaz pagaidām, ka jauniešiem pēc skolas beigšanas jāiet dienestā vai jāstājas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Daudzi izvēlas studēt Latvijas augstskolās.
Šo četru gadu laikā viņi iegūst daudz vairāk nekā tikai profesionālo izglītību. Jaunieši iemācās rūpēties par sevi, būt atbildīgiem par saviem vārdiem un darbiem, strādāt komandā, attīsta līderības prasmes un spēju argumentēt. Tās ir īpašības, kas noder jebkurā profesijā.
Šie četri gadi nav vienkārši. Lai gan tā ir profesionālā vidusskola, tautā saukta par “profeni”, tās vide atšķiras no citām profesionālajām vidusskolām. Ikdiena ir ļoti strukturēta – ir noteikta dienaskārtība, disciplīna. Ik dienu jāvalkā formas tērps, jāievēro kārtība un personīgā higiēna. Tā ir vide, kurā nevar atlikt pienākumus uz vēlāku laiku.
Līdztekus ir jāmācās, jābūt labām sekmēm, katru dienu ir jāsporto. Ja tev ir sliktas sekmes, tas var atsaukties uz stipendiju. Un, ja jaunietis šajā strukturētajā vidē nodzīvo četrus gadus, vai, aizejot studēt, piemēram, uz LU, viņš sāks mācīties savādāk? Maz ticams. Viņš turpinās tādā pašā garā, veltīs laiku mācībām un sportam.
-- Vai mācībspēku sastāvs ir nokomplektēts?
-- Sākotnēji vispārizglītojošos priekšmetus pasniegs Maltas vidusskolas pedagogi, viņi ir apzināti un gatavi darbam. Kā būs turpmāk gada griezumā, paskatīsimies. Savukārt militāros vai profesionālos priekšmetus pasniegs instruktori. Viņu atlase vēl turpinās, ar vairākiem kandidātiem notiek pārrunas.
1. septembris būs parasta mācību diena. Izglītojamie ieradīsies jau 31. augustā, un šajā dienā viņi saņems formas tērpus. To izsniegšana notiks Lūznavā, kur atrodas valsts aizsardzības dienesta bāze. Iepriekš būs iesniegti audzēkņu izmēri, lai formas tērpus varētu sagatavot. Tad sekos iekārtošanās dienesta viesnīcā.
-- Runājot par formas tērpiem, vai katram būs tikai viens? Kā tie tiks mazgāti?
-- Krekliņi katram būs vairāki. Savukārt dienesta viesnīcā būs pieejamas veļas mazgājamās mašīnas un žāvētāji. Ja formas tērps tiks sasmērēts, to varēs izmazgāt un izžāvēt, lai jau nākamajā dienā viss būtu kārtībā.
-- Kādu jūs redzat skolu pēc pieciem gadiem?
-- Pēc pieciem gadiem skolā būs jau noticis pirmais izlaidums. Skola būs pilnā spēkā. Droši vien varētu būt kaut kādi tehniski un tehnoloģiski uzlabojumi. Sporta laukums varētu tikt papildināts ar jaunām ierīcēm, kas palīdzēs audzēkņiem pilnveidot savu fizisko sagatavotību.
Pēc pieciem gadiem skolai būs jau savas tradīcijas. Ceram, ka skolas vārds būs ieguvis nozīmīgu reputāciju un kļūs par kvalitātes zīmi, kas motivēs jauniešus izvēlēties mācības tieši pie mums.
-- Paldies par sarunu!
Komentāri