Kā jau meteorologi bija brīdinājuši, sestdien, 22. augustā, Latvijā plosījās spēcīga vētra, kas prasīja viena cilvēka dzīvību, vairāki cilvēki guva traumas. Ēkām un infrastruktūrai nodarītie postījumi mērāmi vairākos simtos tūkstošu eiro. Daudzas apdzīvotas vietas uz laiku it kā nokļuva akmens laikmetā, paliekot bez elektrības un sakaru iespējām. Un secinājums nav iepriecinošs. Šķiet, ka šādām stihiskām nelaimēm mēs nemaz neesam gatavi.
Visi gaidīja vētru…
Jau pagājušās nedēļas vidū meteorologi brīdināja, ka nedēļas nogalē Latviju skars spēcīga vētra. Saskaņā ar karti vislielākos postījumus šī stihija varēja nodarīt Zemgalē, Kurzemes austrumu daļā un Rīgas reģionā. Tieši tur tika izsludināts sarkanais brīdinājums, daļā Kurzemes un Vidzemē, kā arī atsevišķās Latgales teritorijās bija spēkā oranžais brīdinājums, bet Zilo ezeru zemes dienvidaustrumos un Baltijas jūras piekrastē tika izsludināts dzeltenais brīdinājums.
Taču patiesībā vētra nopietni skāra visu valsti. Pirmie ziņojumi sestdien par spēcīgām vēja brāzmām un nogāztiem kokiem sāka pienākt jau dienā, bet līdz pl. 18.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 bija piezvanījis 131 iedzīvotājs, tostarp 46 no Latgales – 13 no Daugavpils un 13 no Augšdaugavas novada.
Turpmāk situācija arvien pasliktinājās. Spēcīgā vēja radīto seku dēļ ievērojami pieauga slodze uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112. Dažu stundu laikā tika saņemti vairāk nekā 1000 ziņojumi par postījumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi laikapstākļi, kā arī zvani par ugunsgrēkiem un citiem incidentiem.
Lielā zvanu skaita dēļ dažbrīd iedzīvotāji nevarēja uzreiz sazvanīt 112 un tika iekļauti gaidīšanas rindā. VUGD papildus piesaistīja 11 dispečerus.
Spēcīgā vētra daudzviet Latvijā izraisīja lielākos elektroapgādes traucējumus pēdējo 20 gadu laikā. Visvairāk cieta valsts austrumu un centrālā daļa. 23. augusta pl. 7.00 bija traucēta 46 no vairāk nekā 150 SIA “Augstsprieguma tīkls” apakšstaciju darbība. Bija bojātas piecas 330 kV un 44 110 kV gaisvadu elektropārvades līnijas. Līdz tam laikam jau bija izdevies atjaunot triju 110 kV līniju darbību.
Masveida elektroapgādes tīklu bojājumi sākās sestdien, 22. augustā, pēc pl. 18.00 un turpinājās līdz svētdienas, 23. augusta, agram rītam.
Sestdien līdz pl. 22.00 elektroenerģijas pārvades tīkla traucējumi bija skāruši Olaines novadu un tuvējās teritorijas, Jaunolaini, Jelgavas novadu, Ķekavas un Madonas novadu, Dobeli un Dobeles novadu, Līvānus un Jēkabpili, Līvānu un Jēkabpils novadu, Augšdaugavas, Aizkraukles un Viesītes novadu, Ludzu, Zilupi, Krāslavu, Dagdu, Ilūksti un Subati, kā arī Ludzas un Krāslavas novadu. Elektroapgādes traucējumi tika novēroti arī Ugālē un tās apkārtnē Ventspils novadā. Jaunpilī un tuvējās teritorijās, tostarp daļā Tukuma un Dobeles novada, elektroapgādi izdevās operatīvi atjaunot.
Pēc pl. 22.00, vētrai pastiprinoties, bojājumu skaits pastāvīgi pieauga. Jauni elektroapgādes traucējumi tika konstatēti Salaspilī un Salaspils novadā, Rīgā, Iecavā, Bauskas novadā, Ķegumā un Ķeguma novadā, Baldonē, Ogrē un Ogres novadā, Viļānos, Varakļānos, Rēzeknes un Varakļānu novadā, Lubānā, Preiļos un Preiļu novadā, Ieriķos, Inčukalnā, Cēsu un Siguldas novadā, kā arī Lielvārdē. Pļaviņās un apkārtnē, kā arī Ērgļos un piegulošajās teritorijās elektroapgādi izdevās atjaunot salīdzinoši ātri.
Ne viss svētdien atgriezās ierastajā ritmā
Līdz pl. 6.00 pirmdienas rītā AS "Augstsprieguma tīkls" atjaunoja sprieguma padevi gandrīz 80% apakšstaciju, kuras bija palikušas bez sprieguma nedēļas nogalē pieredzētās vētras dēļ.
Prioritāri atjaunotas bojātās elektrolīnijas uz lielajām pilsētām jeb tām apakšstacijām, kuras apgādā plašāku patērētāju loku.
Daugavpilī tehnisku bojājumu dēļ vairākās Daugavpils pašvaldības iestādēs pirmdien nebija pieejams interneta savienojums. Traucējumi skar Būvvaldi, Bāriņtiesu, Dzimtsarakstu nodaļu, kā arī daļēji pašvaldības ēku Saules ielā 5.
Neraugoties uz interneta darbības traucējumiem, pašvaldības iestādes un struktūrvienības turpināja darbu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi pamatpakalpojumiem.
Preiļos, kā arī daudzos novada pagastos arī pirmdien pusdienlaikā vēl nebija elektrības. Bojājumu novēršanai bija nepieciešams vairāk laika. Iedzīvotājiem tika piedāvātas trīs vietas, kur viņi varēja uzlādēt tālruņus. Taču arī mobilie sakari nebija pieejami visiem. Tas nozīmē, ka nebija iespējams ne piezvanīt, ne uzzināt aktuālāko informāciju internetā. Vairākas dienas teju akmens laikmetā. Līdzīgā situācijā atradās arī Jēkabpils novada iedzīvotāji.
Vai mēs neesam gatavi šādiem scenārijiem?
Tagad padalīšos ar saviem iespaidiem. Pagājušo nedēļas nogali es kopā ar ģimeni un draugiem pavadīju Jēkabpilī. Apartamentus Daugavas krastā Krustpils teritorijā bijām rezervējuši vēl pirms mēneša. Nolēmām saviem astoņgadniekiem parādīt dzimtā novada skaistākās vietas, tostarp lielāko akmeni Latvijā un Līvānu stikla muzeju.
Protams, saņēmām brīdinājumus par tuvojošos vētru, tāpēc savu programmu ievērojami pamainījām. Jau iepriekš uz indukcijas plīts pagatavojām pusdienas – par laimi, tobrīd elektrība vēl bija –, izcepām gaļu uz grila. Bērni rotaļājās pagalmā. Un tad sākās vētra.
Mēs to pārcietām savā namiņā, kopā ar bērniem spēlējot dažādas galda spēles. Tieši pl. 21.00 pazuda elektrība. Turpinājām atpūsties, izmantojot gan līdzpaņemtos lukturīšus, gan tālruņu gaismiņas. Par laimi, bijām nodrošinājušies un paņēmuši līdzi arī ārējos akumulatorus jeb powerbankas.
Mums paveicās, jo tuvumā nenogāzās neviens koks, un nakti visi pavadījām mierīgi. Toties no rīta sākās “akmens laikmets”.
Labi, ka iepriekš bijām pagatavojuši ēdienu, tiesa, to uzsildīt nebija iespējams, tāpat kā pagatavot kafiju vai tēju. Paskatīties ziņas? Elektrības nav. Internets arī nav pieejams, jo mums, tāpat kā gandrīz visiem, – mobilie sakari. LMT un Bite darbojās, bet Tele2 – ne. Tādējādi mūsu kompānijā telefona sakari bija tikai vienam cilvēkam. Tāpēc nopietni aizdomājos par mobilo sakaru operatora maiņu.
Izgājām ārā, un tur – pilnīga katastrofa. Un runa nemaz nav par nogāztajiem kokiem. Gandrīz nekas nedarbojās!
Veikali “Maxima”, “Rimi” – slēgti. Viena degvielas uzpildes stacija bija atvērta, taču darbojās tikai viena uzpildes vieta, bet pie neliela veikala bija izveidojusies milzīga rinda. Bankomāti nedarbojas, luksofori – arī. Aina gluži kā apokaliptiskā filmā.
Pie mums pienāca vecāka gadagājuma sieviete, pajautāja par bankomātu un pasūdzējās, ka visa viņas pensija ir „kartē”, bet skaidras naudas nav, lai pārtiku varētu nopirkt tirgū. Arī tālrunis nedarbojas.
Turpat divas sievietes bija nesaprašanā, ko darīt un kā pabarot bērnus, jo mājās ir indukcijas plīts. Sazināties ar AS “Sadales tīkls” nav iespējams, jo nav sakaru.
Mēs tur ilgi nepalikām, nedaudz pastaigājāmies pa pilsētu un devāmies atceļā uz Daugavpili, cerot, ka varbūt Līvānos izdosies iedzert krūzīti karstas kafijas. Taču mūsu cerības nepiepildījās.
Arī Līvānos tobrīd, svētdien ap pl. 13, nebija elektrības. Veikali un degvielas uzpildes stacijas, ko redzējām pa ceļam, bija slēgtas. Un tikai dzimtā Daugavpils mūs sagaidīja ar 5G sakariem, atvērtiem veikaliem un kafejnīcām.
Un šajā brīdī sāc apzināties, ka mums skaisti stāsta par gatavību jebkādam scenārijam, bet praksē izrādās, ka neesam gatavi nekam.
Vislielākās uzslavas mediķiem un glābējiem, kā arī mūsu karavīriem un avārijas dienestu darbiniekiem, kuri vairākas dienas novērsa vētras sekas. Viņi ir mūsu īstie varoņi!
Taču jautājums ir lielajiem veikalu tīkliem – iespējams, ne visiem. Runā, ka Jēkabpils “Lidl” tomēr strādāja –, kā arī dažām degvielas uzpildes stacijām. Jums ir labi ienākumi. Katru gadu mēs saņemam ziņas par peļņas rādītājiem. Vai tiešām līdz šim nebija iespējams iegādāties ģeneratorus?
Latvijā vēlas pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, taču šādi brīži atkal parāda, ka skaidra nauda ir nepieciešama. Mums saka: ja kaut kas notiek, ieslēdziet televizoru -- valsts kanālu, un sekojiet informācijai. Bet elektrības nav – kāds televizors? Sociālie tīkli? Interneta nav, mobilais internets arī nav pieejams. Ko un kā darīt? Tu neko nezini un nesaproti. Sēdēt mājās pilnīgā neziņā un pārtikt no konserviem. Tāda, lūk, ir mūsu šodienas realitāte. Un, godīgi sakot, es tajā neko cerīgu neredzu. Protams, gribas, lai pēc šī notikuma tiktu izdarīti secinājumi un novērstas pieļautās kļūdas.
Prezidents iepazinās ar situāciju
Pirmdien, 24. augustā, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepazinās ar dienestu darbu vētras seku likvidēšanā.
“Apmeklējot „Augstsprieguma tīkla”, „Sadales tīkla” un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadības punktus, iepazinos ar vētras seku novēršanas gaitu, ļoti daudz ir izdarīts, diemžēl vēl daudz postījumu, kas jālikvidē. Tas prasīs pūles un ilgu laiku. Vēlreiz liels paldies visiem tiem cilvēkiem, kas no šīm organizācijām kopš sestdienas strādā, lai valsts atgrieztos normālā dzīvē,” pēc vizītes savos sociālajos tīklos rakstīja Latvijas Valsts prezidents.
Vienlaikus dažos pagastos un pilsētās joprojām nebija elektrības un normālu sakaru. Jau otrdien, 25. augustā, Edgars Rinkēvičs devās uz vienu no visvairāk cietušajiem novadiem – Jēkabpils novadu, kur klātienē noskaidroja, kā vietējie dienesti, pašvaldība un iedzīvotāji cīnās ar vētras sekām.
Vētra vēlreiz parādīja, cik neaizsargāta stihijas priekšā var izrādīties infrastruktūra. Neraugoties uz postījumu mērogu, avārijas dienesti, enerģētiķi un glābēji jau no pirmajām stundām strādā, lai atjaunotu bojātos tīklus un nodrošinātu iedzīvotāju drošību.
Vēl ir daudz darba, un pilnīga vētras seku novēršana prasīs laiku. Tikmēr pašvaldības aprēķina stihijas nodarītos zaudējumus. Tuvākajā laikā uzzināsim arī konkrētus skaitļus. Ir bažas, ka tie nebūs mazi!
Autores un publicitātes foto
Komentāri