Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecība informē, ka, pamatojoties uz 2014.gada 10.aprīļa Valsts meža dienesta rīkojumu Nr. 81 „Par meža ugunsnedrošo laikposmu” visā valsts teritorijā sākot, ar 17.aprīli ir noteikts meža ugunsnedrošais laikposms.
Līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu tiks uzsāktas dežūras ugunsnovērošanas torņos un meža ugunsdzēsības stacijās Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā un valstī. Dežūras tiek veiktas, lai savlaicīgi konstatētu dūmus un noteiktu iespējamā meža ugunsgrēka vietu.
Iedzīvotājiem jāatceras, ka ugunsnedrošajā laikaposmā bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta virsmežniecību, aizliegs veikt jebkādus dedzināšanas darbus, kas radot dūmus var maldināt ugunsnovērošanas torņu dežurantus.
Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem no 17.aprīļa, uzturoties mežā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību.
Uzturoties mežos un purvos ugunsbīstamajā periodā aizliegts :
- nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus;
- kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās;
- atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
- dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas;
- braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem;
- ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem.
Mežizstrādātājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu mežā ir jāpārtrauc zaru un ciršanas atlieku dedzināšana, bet meža īpašniekiem ir jāatbrīvo meža ceļi un stigas no sagāztajiem kokiem, lai meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties.
Neuzmanīga rīcība ar uguni ir galvenais meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls. Tas jāpatur prātā visiem meža apmeklētājiem, it īpaši sēņotājiem un ogotājiem.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums pastiprina īpašnieka atbildību par ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā un uzliek par pienākumu veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.
1 pants Meža īpašnieka ( valdītāja ) pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā.
(1) Meža īpašnieka ( valdītāja ) pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā.
(2) Meža īpašnieks ( valdītājs ) pēc Valsts meža dienesta amatpersonas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektora pieprasījuma veic meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.
Ko ietver ugunsgrēka vietas uzraudzība?
Ugunsgrēka vietas uzraudzība – ir meža ugunsgrēka dzēšanas darbu stadija, kad ugunsgrēks ir ierobežots un tiek veikta atsevišķu gruzdošu vietu uzraudzība un, ja nepieciešams, tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu ugunsgrēka atkārtotu izcelšanos. Ugunsgrēka vietas uzraudzība ietver šādus darbus:
- ugunsgrēka vietas periodiska novērošana;
- atsevišķu gruzdošu vietu, zaru, pagaļu un celmu dzēšana ar vienkāršiem paņēmieniem
( lejkannu, lāpstu u.c. );
- Valsts meža dienesta tūlītēja informēšana par ugunsgrēka atjaunošanos.
Dzēšanas darbu vadītājam ir jāiepazīstina meža īpašnieks ( valdītājs ) ar:
- ugunsgrēka vietas uzraudzības kārtību un laiku;
- vienkāršiem dzēšanas paņēmieniem;
- darba aizsardzības prasībām.
Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā strādā 3 meža ugunsdzēsības stacijas (MUS), uz kurām var zvanīt un sniegt ziņas par meža ugunsgrēkiem un citu informāciju. MUS „Daugavpils” – 65447470; +371 26678300; MUS „Krāslava” – +371 26651121; MUS „Līvāni” - +371 28655030, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam - 112
