Vaboles pagastā izplatīta lauksaimniecības nozare ir aitkopība. „Bērzājos” saimnieko trīs aitkopji - Jānis Kucins, Arnis Kucins un Lūcija Gribovska. Viņi 2001. gadā iegādājās trīs aitas un, kad ganāmpulks jau pieauga līdz 20 aitām, nolēma, ka aitkopība var būt labs peļņas avots gan jaunajam zemniekam Arnim, kas pēc Vaboles vidusskolas beigšanas palika saimniekot tēva mājās, gan papildus ienākumi abiem pensionāriem.
Jānis ir bijis meliorators, savukārt Lūcijai ir tehniska izglītība un liels darba stāžs Daugavpils pievadķēžu rūpnīcā. Pēc gandrīz 15 gadu saimniekošanas saimnieki ir palikuši pie optimālā ganāmpulka ar 110 aitu mātēm. Savas zemes ir maz, turklāt saimniecībā netiek algoti strādnieki. Kad atskrien jēri, ganāmpulks pieaug līdz 360 galvām.
„Esam lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Latvijas aita” biedri, tāpēc mums nav problēmu ar jēru un vilnas noietu. Kooperatīvs jēru gaļu ved uz Nīderlandi,” pastāstīja Lūcija. Ja aitkopji strādātu Latvijas tirgum, tad vienā reizē spētu pārdot tikai 1-2 jērus, turklāt būtu jāpierunā veikalnieki, jo aitas gaļa ir dārga un nevar konkurēt ar cūkgaļu vai vistu. „Mēs nevaram tirgoties visu gadu, jo ziemā atskrien jēri, bet vasarā jāsagatavo siens, auzas, zaļbarība. Vienai aitai vajag vismaz 500 kg siena gadā,” teica J. Kucins.
Visu rakstu lasiet 13. oktobra numurā.
