14. aprīlī mūzikas klubā „Artilērijas pagrabi” notika biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā” pirmais pasākums Daugavpilī, kurš bija veltīts cilvēku pieredzei, kuri dzīvojuši un strādājuši ārzemēs, bet pēc tam atgriezušies un izmantojuši iegūto pieredzi.
Pasākuma programmā, pirmām kārtām, bija paredzēti reemigrantu stāsti – tie ir cilvēki, kuri apzināti atgriezušies mājās no ārzemēm un spējuši šeit iekārtot savu dzīvi. Taču publikai tika piedāvāts triju jauniešu vēstījums par viņu pieredzi izglītības programmas „Erasmus” ietvaros un cita veida neilgu uzturēšanos ārpus Latvijas. Taču vakars aizritēja nepiespiestā un draudzīgā gaisotnē, daļa uzstāšanos bija veltīta ne mazāk svarīgām tēmām kā atgriešanās dzimtenē.
Daugavpils domes Attīstības departamenta Stratēģiskās plānošanas un starptautisko sakaru nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Jolanta Ūzuliņa pēc skolas nolēma apgūt angļu un spāņu filoloģiju Daugavpils Universitātē. Pateicoties „Erasmus”, viņa nokļuva starptautiskajā profesionālajā koledžā Mursijā (Spānija). Darba prakse (2—4 stundas dienā ar studentiem) palīdzēja viņai attīstīt teicamas komunikācijas prasmes, kuras pēc tam noderēja Daugavpils domē.
„Tas ir jocīgi, taču mans galvenais pārbaudījums bija manu tuvinieku un dzīvesbiedra Spānijas apmeklējuma organizēšana,” atceras J. Ūzuliņa, „tobrīd es īrēju istabu lielā dzīvoklī, kur, izņemot mani, dzīvoja divi francūžu un divi spāņi. Man ļoti negribējās „izgāzties” radinieku priekšā, tāpēc, apstaigājot vairākas mājas, man izdevās atrast veiksmīgu variantu ar baseinu. Tas man bija liels sasniegums kā menedžerei (smejas).”
Izņemot Spāniju, Jolanta mācījās arī Mančestrā un Londonā, kur ne reizi vien iekūlās dažādās ķibelēs. Taču no saviem braucieniem Jolanta izdarīja svarīgu secinājumu – nav ko gaidīt arābu šeihu, kurš visu izdarīs jūsu vietā, jāstrādā pašam.
Kad grupas „Dabasu Durovys” līderis Arnis Slobožaņins, būdams DU trešā kursa vēstures students, 2004. gadā devās uz Lielbritāniju, Latvijā vēl tikai gaidīja „treknos gadus”. Viņš jau kopš bērnības vēlējās apmeklēt leģendārās grupas „The Beatles” dzimteni, tāpēc nolēma nelaist garām iespēju apmaiņas programmas ietvaros aizbraukt uz Rietumanglijas Universitāti. Pirmo šoku viņam bija sagādāja cenas – 30 mārciņas par biļeti no Hītrovas lidostas uz Bristoli laikā, kad biļete vilcienā Daugavpils-Rīga maksāja trīs latus, kā arī maksa par kopmītni – 300 mārciņas (Daugavpilī – 9 lati mēnesī). Viņš tūlīt pat sāka piepelnīties, strādājot par oficiantu, lai gan sākumā dzīvoja gandrīz pusbadā.
Pilnu rakstu lasiet 20. aprīļa numurā.
