„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 8. oktobris
Otrdiena
Aina, Anete
+8.9 °C
daļēji mākoņains

Latvijai un Izraēlai – jubilejas gads

Iedziļināties ebreju kultūrā palīdzēja kolektīva „Mazl tov” izjustais priekšnesums // Foto: Jeļena Čursina

Daugavpils ebreju kopiena rīkoja pasākumu, kas bija veltīts divām jubilejām, -- Latvijas simtgadei un Izraēlas valsts dibināšanas 70. gadadienai.

Kopš Daugavpils ebreju kopienas dibināšanas tās dalībnieki cenšas veltīt uzmanību visiem svētkiem. Un, kā teica biedrības priekšsēdētājs Honons Šperlings, Izraēlas valsts dibināšanas 70. gadadiena ir liels notikums tautai, kura tūkstošiem gadu atradusies trimdā. H. Šperlings uzskata, ka no 1948. gada, kad tika paziņots par Izraēlas valsts dibināšanu un nolasīta tās deklarācija, ebreju dzīvi un viņu tradīcijas sāka uztvert citādi. „Izveidojās valsts, kura spēj aizstāvēt ebrejus visā pasaulē,” viņš saka.

Latvijas ebrejiem šogad ir dubulti svētki, uzskata ebreju kopienas valdes loceklis, muzeja „Ebreji Daugavpilī un Latgalē” vadītājs Josifs Ročko, jo faktiskā un vēsturiskā dzimtene ieguva neatkarību. Viņaprāt, Izraēlas dibināšanas gads ir ebreju tautas zvaigžņu stunda, kad sarežģītos apstākļos ebreji guva augstāko sasniegumu – ieguva mājas.

Svētkos Daugavpils sinagogā uzstājās kolektīvs „Mazl tov”, „Aviva”, „Holam” u.c. To repertuārā ir senās un mūsdienu ebreju dziesmas un dejas. Pasākumā piedalījās arī teātra studija „Smaids” Allas Terehovas vadībā ar kompozīcijām, kas veltītas karavīriem, kuri krita cīņā par Izraēlas valsti un tās neatkarību.

Visiem, kuri vēlas tuvāk iepazīt Latgales reģiona ebreju unikālo vēsturi, šāda iespēja būs Muzeju naktī. Ekspozīcija „Daugavpils un Latgales ebreji” ik gadu ir viena no populārākajām apmeklējumu vietām.