Pirms divām nedēļām Daugavpilī norisinājās seminārs “Emocionālā veselība darbavietā – izdegšanas sindroms”, kurā tika diskutēts par tādu patlaban aktuālu tēmu kā profesionālā izdegšana, kā to atpazīt un kā no tās izvairīties. Psihosociālie riski un stress darbā ir viena no galvenajām darba drošības un veselības aizsardzības problēmām Eiropā. Tie būtiski ietekmē ne tikai personu veselību, bet arī organizāciju un valstu ekonomiku, labklājību. Valsts darba inspekcija saņem aizvien vairāk sūdzību par stresu un izdegšanu darbā.
Izdegšana skar arvien lielāku cilvēku skaitu
Semināra vadītāja, darba aizsardzības speciāliste Anna Aleksejeva atzīst, ka izdegšanas sindroms ir būtisks jaunāko laiku fenomens, kas skar arvien lielāku cilvēku skaitu un kam arvien biežāk tiek pievērsta masu mediju uzmanība.
Vieni no izplatītākajiem izdegšanas sindroma priekšnoteikumiem ir atbildīgs un intensīvs darbs, paaugstināta atbildības sajūta, augsti darba standarti, pārāk liela darba slodze, neatbilstošs materiālais un garīgais novērtējums, kā arī mazs sociālais atbalsts. Izdegšanu veicina arī ļauna prāta turēšana uz kādu. Tādēļ nevajadzētu ilgi ļaunoties, jo tā cilvēks tikai pats sevi sagrauj.
Psiholoģiskie un emocionālie faktori, kas sekmē izdegšanu, ir darba laika deficīts, monotons darbs, nespēja ietekmēt darba procesu, darbs izolācijā, paaugstināta atbildība, saspringta psiholoģiskā atmosfēra darbā un vardarbība.
Cilvēki, kurus ir skārusi izdegšana, var palikt īgni, sākt noslēgties, viņiem var veidotas trauksmes sajūta, bezmiegs un pat sāpes plecos. Šādi cilvēki bieži jūtas noguruši, viņiem negribas neko darīt, viss kļūst vienaldzīgs, viņus vairs nekas neiepriecina. Tāpat viņiem mazinās motivācija augt un attīstīties, māc bezpalīdzības sajūta, viņi ir viegli uzbudināmi un aizvainojami.
Akūtās stresa situācijās cilvēkam var pavājināties arī spēja koncentrēties, loģiski spriest un pieņemt lēmumus, saskatīt alternatīvus rīcības veidus un noteikt optimālo. Var iestāties arī dezorientācija un apjukums.
Vienas no lielākajām riska grupām, kas izdegšanai ir pakļautas visvairāk, patlaban ir mediķi, skolotāji, sociālie darbinieki, tie paši psihologi, kā arī dažādu līmeņu vadītāji. Ja cilvēks sāk izjust izdegšanu un nespēj tikt galā pats ar šo problēmu, viņam būtu jāgriežas pēc palīdzības pie psihologa vai psihoterapeita.
Visu rakstu lasiet 22. novembra numurā.
