Nu 1. novembra Andrejs ir Dobys aizsardzeibys puorvaļdis generaldirektors. Nūvēlēsim jam panuokumus!
Laikam nav Latvejā parka, kuru tu nabyutu apsaviers... Kaids ir Vyšku parks?
Nu ir, ir vēļ i kaidi naradzāti… Par Vyškim? Vīns nu boguotuokūs Latvejā! Sūpluok ir ari Veitūlu dendrarejs. Tī ir vīni nu vysīvārojamuokūs objektu Latgolā, ka runojom par dendrologeju. Cik nu daudz tī parka veiduošonā ir muižys nūpalns, cik nu Vyšku tehnikuma skūluotuojis Ainys Bernānis nūpalns! Juojam gon vārā, ka jau pyrms Ūtruo pasauļa kara Vyški beja vīna nu nadaudzūs vītu Latgolā, kur beja vuiceibu īstuode i kurim pat vairuokus godus piec kuortys izguoja sovys stuodu audzātovys katalogs!
Vyšku parkā aug interesanti rīkstkūki, vīns nu nadaudzūs Latgolā ginku! Kod parkā sovulaik taisejom dendrologiskū izpieti, piec munys iniacitivys tyka izveiduota Dendrologiskuo styga. Augu nūsaukumi iz šiļtem tyka pīraksteiti latiniski, latvyski i latgaliski. Dīmžāļ – laiks ir laiks... Bet dorba ideja ir palykuse, īguluse pamatā cytam dorbam – Latvejis i cytu zemu augu latgaliskūs nūsaukumu vuordineicai!
Latveja plateibys ziņā nav lela vaļsts. Bet klimatiski i augu vaļsts ziņā asam daudzveideigi i atškireigi?
Nu jā, myusim ruodīs, ka Latveja ir cīši moza. Bet tymā pošā laikā... Rītumu daļa, kas atsarūn pi pošys jiurys. Kur viejs īsaskrīn puori Baļtejis jiurai i drusku pasaļdej. Vydzemis augstīne ar sovom dīzgon rībeigajom zīmom i natik lobom vosorom. Nu i – pavysam specifiska vīta ir Dīnvydaustrumu Latveja (Latgola i Sieleja). Tī ir vyssoltuokuos zīmys! Ruodīs, kas nu var byut švakuoks. Tymā pat laikā greku valrīksts i cytys ekzotiskys kūkaugu sugys, kurys meiļoj meikstu klimatu, ir konstatejamys Dīnvydaustrumu Latvejā!
Tys ir ituos vītys fenomens! Te ir vysleluokuo vysā Latvejā pozitivūs temperaturu summa goda laikā! Te ir vysvaira saulainu dīnu. Jā, ari vyssoltuokuos zīmys. Kū tys zeimoj, ka runoj par augu vaļsti? Jo ir pīteikūši daudz saulainu dīnu, kūkim i kryumim dzynumi spiej izaugt, nūbrīst, i, ka jī ir labi nūbrīduši, jī var puorcīst daudz soltuokys zīmys nakai, deļ pīvaduma, Vydzemis pīkrastē.
Kod i kai tu saproti, ka byusi biologs?
Nu munys sātys leidz Varakļuonu vydusskūlai beja 7 km. Beja taids autobuss Stiernīne–Modūne, kurs strēčem guoja, strēčem naguoja. Kai jau padūmu laikūs. Pīkdīnēs beja par daudz pasažeru, skūļnīceni tod palyka aiz borta. Ka pušdīņu autobusu nūkavieji, ej koujom voi gaid’ da vāla vokora. Leidz ar tū – nu reita 7 km špaguoju kuojeņom iz skūlu, a vokorā špaguoju atpakaļ. I kū tod? Juopaspuorda akmini iz ceļa. A tur nu grantsbedrem i kaids puorakmeņuojums tropejās. Tai ka pyrmuo interese i dobyszynuotniska kolekceja jau suoce taiseitīs kaidā 5.–6. klasē. Tu redzi vysu, kas nūteik pa gruovmolom, kas nūteik pa mežmolom. Tai laikam lānai tys biologs manī i mūduos.
Tu esi daudz ceļuojs pa pasauli. Kurā vītā doba tevi vysvaira fascinēja?
Nu jā, ceļuots laikam ir daudz. Kas byutu taids pavysam eipašs? Drūši viņ byus paradoksali, bet, padūmu armejā dīnejūt godu i div mienešus Afganistanā, tei Afganistanys doba maņ ir palykuse naizdziešamā atmiņā. Zīdūši tuļpu lauki mīnu laukūs ap kara daļu i leidz apvuoršņam, zīdūši mogonu lauki! Tuksneši vosorā, kur ir izdedzs vyss, kas var izdegt. Pavasarī tik pieškuo zīdu atplaukšona. Jā, laikam vysod atceriešūs tū tuļpu zīdiešonu.
Tu sovulaik profesionali dorbuojīs kai žurnalists. Kaida ir latgaliskuo medeju telpa? Kuo datryust?
Tai saīt, ka 12 godus nu sovys dzeivis, paraleli Botaniskajam duorzam Salaspilī, es struoduoju radejā „Breivuo Eiropa”. Es aridziņ tān verūs i dūmoju, kaida ir tei latgaliskuo žurnalistika.
Tei latgaliskuo informativuo telpa ir nasaraunami saisteita ar latgalīšu volūdys statusu. Ar tū, cik lelā mārā tys oficialais latgaliskais padūmu godūs ir guojs mozumā – nu tuo pādejuo Kolhoznīku kalendara!
Latgaliskuo informativuo telpa? Jei byus taida, cik tū i kai gribēs voi nagribēs vaļsts i cik i kai tū praseisim nu seve poši! Šamā ziņā muns redzīns ir namaineigs – cik Ulmaņa i padūmu godūs latgaliskuo kulturtelpa ir tykuse muoksleigi bremzāta, tik šūbreid juos atdzimšona nav īspiejama bez realys (!) paleidzeibys, atspaida! Tei latgaliskuo kulturtelpa ir uorkuorteigi nastabila, jei var sabrukt burtiski dažu godu laikā, ja tai nabyus principiala, reala valsts atbolsta. Valsts pīnuokums ir atbaļsteit na tikai latgaliskū kulturtelpu. Es šūbreid suopeju leidza veņtenim, malenīšim, suitim un vysom tom mozajom izlūksneitem pa vysu Latveju, kuri ir šūbreid vēļ naizsokami tragiskuokā situacejā. Kur palykuši tikai desmiti voi symti cylvāku, kuri itamuos izlūksnēs runoj! Mes šūbreid zaudejom naizsokami daudz un tū myusim nivins nikod napīdūs!
Daudzi soka, ka poši latgalīši ir kūtri, lelā mārā poši ir vaineigi pi sovom problemom. Tai ir?
Jā, itys ir pīteikūši kritisks laiks latgalīšim! Golvonais īmeslis, deļ kuo tys tai – pasauļs palīk arviņ uotruoks! Kod naviņ, ka mes gribējom pazvanēt pa telefonu, nu, padūmu laikūs: ai, nu aizīšu da tam telefonam pi kaiminim (cik ta tūs telefonu beja…), šudiņ voi reit. Ai, nu labi, sasdiņ i svātdiņ byus vaira laika, tod aizīšu, pīzvaneišu.
Pīraksteišu viestuli, juoaizīt da postam, juoīmat. Nazyn vēļ kai tys posts struodoj. Ka šūnedeļ nā, to cytu nedeļ.
Šūbreid, kod myusim ir mobilais telefons, ir internets, tys vyss nūteik symtim I tyukstūšom reižu uotruok.
Ūtrys, kab mes saprostu, par kū tānejais laiks ir kritisks. Fraņcs Kemps gruomateņā „Latgalieši” roksta par latgalīša dobu – latgalīts cīteigai nūsaklauseis vysys pavuiceibys, muos ar golvu, tod pasagrīzss un īs un dareis vysu tai, kai tū darejuši juo seņči pyrms symtim godu.
Datordzeive! Tī jau vyss angliski. Ka asam sovim bārnim īvuicejuši aizmierst latgaliskū, nasaprīcojit! Paīs kaids laiceņš, un jī voi jūs bārni jau byus aizmiersuši ari latvyskū. Apcierstys saknis ir apcierstys saknis, pīminit! Tai ka par tuo latgaliskuo zaudiešonu navajadzātu prīcuotīs. Tys ir tikai biedeigs suokums biedeigom beigom, ka runojam par latvyskū voi latgaliskū identitati, vīna olga!
%% photo2 %
Vodūt izsūli stuodu paradē ar Gunti Krastiņu
