Šogad, svinot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 155. gadadienu, par pašaizliedzīgu darbu un priekšzīmīgu dienesta pienākumu pildīšanu goda rakstus un pateicības saņēma 67 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes (LRB) darbinieki. Savukārt LRB komandierim pulkvežleitnantam Česlavam Šmukstam pirms termiņa piešķirta pulkveža dienesta pakāpe.
Iedzīvotāji nereti zvana plašsaziņas līdzekļiem un saka paldies ugunsdzēsējiem un glābējiem par teicamu darbu un sirsnīgu attieksmi. Īpaši aizkustinoši ir uzklausīt vecmāmuļas, kuras lūdz pateikties ugunsdzēsējiem, kuri nocēluši no koka viņu kaķīti vai izglābuši citu nelaimē nokļuvušu mājdzīvnieku. Lai gan glābēji to neuzskata par varoņdarbu, arī šādi šķietami sīkumi uzskatāmi parāda brigādes komandiera prasmi priekšzīmīgi organizēt savas struktūras darbu.
Jāatzīmē, ka Česlavs Šmuksts vairākkārt iniciējis un piedalījies starptautiskos projektos un mācībās ar Baltkrievijas un Lietuvas kolēģiem. Pateicoties šādiem projektiem, pašlaik Latgales reģiona brigādes rīcībā ir vismodernākā tehnika un aprīkojums naftas produktu un ķimikāliju noplūžu likvidēšanai.
„Latgales reģiona brigādes komandieris Česlavs Šmuksts pierādījis sevi kā augsta līmeņa profesionāli un pašaizliedzīgu VUGD amatpersonu. Viņš teicami pārzina dienesta specifiku, ātri pieņem lēmumus un atrod tos vissarežģītākajās situācijās, pamatojoties uz praksē iegūtajām zināšanām. Ar savām zināšanām viņš labprāt dalās ar kolēģiem. Vēlos uzsvērt, ka daudzus gadus Česlava Šmuksta vadībā VUGD Latgales reģiona brigāde ir viena no struktūrām, kurai nav problēmu ar vakanču aizpildīšanu, jo Latgales iedzīvotāji augstu vērtē LRB darbu. Un tas ietekmē iedzīvotāju vēlēšanos dienēt Iekšlietu ministrijas sistēmā. Mūsu profesijas svētkos mēs tradicionāli apbalvojam kolēģus, kuri devuši būtisku ieguldījumu VUGD attīstībā. Esmu gandarīts, ka Ugunsdzēsēju un glābēju dienā apbalvoti 67 Latgales reģiona brigādes darbinieki. Un tas, viennozīmīgi, ir komandiera ilggadējā darba rezultāts,” atzīmēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.
Česlavs Šmuksts atzinās, ka par augsto apbalvojumu nav zinājis gandrīz līdz pašiem svētkiem.
„Dienesta pakāpes piešķiršana pirms termiņa – tas ir apbalvojums. Pavēle tika parakstīta tikai 11. maijā – nedēļu pirms mūsu dienesta 155 gadu jubilejas. Man to paziņoja VUGD priekšnieks O. Āboliņš. Protams, tas bija patīkams pārsteigums. Mūsu dienestā pulkveža dienesta pakāpe Latgalē tagad ir tikai man,” ar lepnumu saka Česlavs Šmuksts.
Česlavs Šmuksts dzimis Salienā. 1989. gadā absolvējis vidusskolu un iestājies 38. arodskolā. Pēc pusgada tika iesaukts tolaik vēl padomju armijā, sākumā nokļuva militārajā mācību iestādē Kaļiņingradas apgabalā, pēc tam gadu dienēja sakarnieku daļā Gomeļā. Pēc pusotra gada dienesta armijā tika ieskaitīts rezervē. Mājās atgriezās 28. oktobrī, un jau 8. janvārī tika pieņemts darbā ugunsdzēsības dienestā.
-- Česlav, kā tā sanāca, ka jūs kļuvāt par ugunsdzēsēju?
-- Viss ir pavisam vienkārši. Mans brālis jau tolaik bija ugunsdzēsējs, viņš arī ieteica stāties šajā dienestā. Atalgojums, lai arī nav liels, toties stabils. Tolaik pie mums komplektēja ceturto maiņu, bija vakances. Tā es arī kļuvu par ugunsdzēsēju.
Česlavs Šmuksts dienestu sāka kā ierindas ugunsdzēsējs, līdz, virzoties pa karjeras kāpnēm, kļuva par VUGD Latgales reģiona brigādes komandieri. Trīs gadus bija VUGD Daugavpils pilsētas 3. brigādes ugunsdzēsējs, pēc tam četrus gadus – VUGD Daugavpils pilsētas 3. brigādes 18. Ugunsdzēsības un glābšanas daļas nodaļas komandieris. 1999. un 2000. gadā -- Daugavpils brigādes Ugunsdrošības uzraudzības sektora jaunākais inspektors. Nākamos divus gadus bija Daugavpils brigādes 1. daļas inspektors dežurants (vada komandieris); no 2003. līdz 2006. gadam -- Daugavpils brigādes 4. daļas komandieris; no 2006. līdz 2008. gadam -- Daugavpils brigādes komandiera vietnieks Civilās aizsardzības jautājumos, bet 2009. gadā kļuva par Daugavpils brigādes Ugunsdrošības uzraudzības un Civilās aizsardzības sektora vecāko inspektoru. Divus gadus nostrādāja Latgales reģiona brigādes vecāka inspektora amatā, bet
kopš 2010. gada 1. oktobra ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes komandieris.
Absolvējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības tehnisko skolu (1998.--1999. gads), pēc tam -- Baltijas Krievu institūtu (tiesību zinātnes, 2003.—2006. gads).
-- Sakiet, vai ir vieglāk būt ugunsdzēsējam vai brigādes komandierim?
-- Būt komandierim – tā ir milzīga atbildība par visu, kas notiek viņa vadītajā struktūrvienībā. Komandierim ir jāprot paredzēt jebkuru nestandarta situāciju un sagatavot tai padotos. Tāpēc mūsu brigādes darbinieki mācās katru dienu. Ugunsdzēsējs, jo īpaši, ja viņš ir jauns, atbild tikai par sevi un pilda noteiktos uzdevumus. Savukārt komandieris ir atbildīgs arī par padotajiem.
-- Cik ilgi ir jāmācās, lai varētu cīnīties ar uguns stihiju?
-- Es vienmēr esmu teicis un vēlreiz atkārtošos – ar uguni nav jācīnās, ar to jāprot vienoties un pat draudzēties. Vienkārši ir jāiemācās saprast, kurā virzienā uguns var „doties”, kādi ir dūmi. Pēc dūmiem var noteikt, kā izvērtīsies situācija. Jāprot noteikt, vai dūmi var uzliesmot. Nemaz nebrīnieties – dūmi var aizdegties paši par sevi, lai tas notiktu, ir vajadzīga tikai dzirkstele.
-- Kurš ugunsgrēks palicis atmiņā kā vissarežģītākais?
-- Droši vien, pirmais. Aizbraucām dzēst privātmāju Stropos, bet pieredzes – nekādas. Lāgā nezināju, ko iesākt. Lai gan tolaik mani nesūtīja dzēst sarežģītus ugunsgrēkus. Vēl viens ugunsgrēks, kad nācās līst pagrabā pilnā ekipējumā, ar diviem saspiesta gaisa baloniem uz muguras. Grūti pateikt, kāpēc, bet deviņdesmitajos gados ļoti bieži dega daudzstāvu namu pagrabi. Arī toreiz viss bija pirmo reizi. Devos piedūmotajā pagrabā gluži kā nekurienē. Vecākie kolēģi teica, ka jānoņem durvis, bet, kur tās likt, nesapratu. Zināju tikai to, ka nedrīkst aizšķērsot izeju. Kaut kur noliku durvis, pēc tam sadzirdēju: „Dodamies uz izeju!” Tikai vēlāk mēs jau precīzi zinājām visu pagrabu konfigurāciju, kur kāda sija atrodas virs galvas.
-- Par jūs gribējāt kļūt bērnībā?
-- Par kolhoza priekšsēdētāju (smejas). Savā ziņā šis sapnis ir piepildījies – es taču esmu liela kolektīva vadītājs.
Česlavs Šmuksts ir apbalvots vairākkārt. 2007. gadā saņēmis divus Iekšlietu ministrijas apbalvojumus -- sudraba "Goda zīmi" un Goda rakstu. Taču Č. Šmuksts par vērtīgāko atzīst 2007. gadā saņemto Jūras spēku komandiera apbalvojumu “Par nopelniem” (II pakāpe) par Daugavā izlijušo naftas produktu seku likvidāciju un Baltkrievijas Republikas Ārkārtējo situāciju ministrijas piemiņas zīmi.
