Šis pavasaris un vasara spēcīgo lietavu un aukstā laika dēļ lauksaimniecības kultūru, tostarp kartupeļu, audzētājiem ir pagalam nelabvēlīga, savukārt pircējiem jāsamierinās ar augstajām pārtikas produktu cenām. Jau tagad kilograms jauno kartupeļu var maksāt vairāk nekā 1 eiro, bet kas būs rudenī? Šo jautājumu uzdod pircēji, kuri uzskata, ka līdz rudenim otrā maize sadārdzināsies vēl vairāk.
Platības sarūk
„Kartupeļu audzētājiem šis pavasaris izvērsies sarežģīts. Daļu agro tupeņu izdevies iestādīt laikus, bet tam sekojošais vēsais laiks un lielais mitrums, visticamāk, ietekmēs arī gaidāmo ražu. Turklāt daļa audzētāju kartupeļus nav pabeiguši stādīt, jo nevar tikt uz lauka,” tā vasaras sākumā mediji novērtēja situāciju, kādā atrodas otrās maizes audzētāji.
Ilmāra Pētersona zemnieku saimniecība „Baltiņi” Skaistkalnes pagastā ir viens no lielākajiem kartupeļu audzētājiem Latvijā. Šopavasar agrie kartupeļi iestādīti savlaicīgi, bet tad uznāca aukstums, kam sekoja lietus periods. Vēsais pavasaris un pārlieku lielais mitrums aizkavēja vēlo šķirņu stādīšanu. Pavisam „Baltiņos” bija paredzēts iestādīt 120 ha kartupeļu, bet būs par desmitiem hektāru mazāk.
I. Pētersons prognozē, ka šogad kopraža varētu būt mazāka, bet cena – augstāka. Viņš uzsver, ka cenu pieaugums būs piespiedu pasākums, lai kompensētu zaudējumus: "Es saprotu, ka pircējam tas nepatiks, bet mums arī ir jādzīvo."
Savukārt Iecavas pagasta ZS „Jaunstrīķeri” saimnieks Andis Arājs atzīst, ka šogad pārlieku lielā mitruma dēļ kavējās tupeņu stādīšana. Dažās vietās kartupeļi sapuva, bumbuļu asni kļuva melni un aizgāja bojā. Jau tagad ir skaidrs, ka zaudējumi būs. Arī pagājušajā gadā Andra saimniecība cieta no spēcīgām lietavām, kas izjauca finansiālo stabilitāti. Vienlaikus zemnieks norādīja, ka banku sistēma nav gatava ņemt vērā laikapstākļu riskus: finansisti pieprasa savlaicīgus maksājumus, neskatoties uz zaudējumiem.
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle pastāstīja, ka situācija dažādos novados atšķiras, bet zemnieku sniegtās ziņas ir satraucošas. Situācija ir īpaši sarežģīta vietās, kur iepriekš ir bijuši plūdi – Ozolnieku, Jaunpils un Madonas novadā. Jūnija sākumā tur lauki vēl nebija apsēti.
Pēdējos gados tupeņu platības Latvijā gājušas mazumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn bija iedēstīti 5353 ha kartupeļu, kas ir aptuveni par pieciem simtiem mazāk nekā gadu iepriekš. Sarukušas arī sēklas un cietes kartupeļu platības. Galīgie rezultāti būs zināmi vasaras otrajā pusē, turklāt līdzīga situācija ir Latgalē un mūsu novadā.
Bez kartupeļiem neiztikt
Lai savām acīm redzētu situāciju kartupeļu laukos, pietiek pabraukāt pa Augšdaugavas novada, Latgales un Latvijas ceļiem vai, piemēram, pa šoseju, kas ved no Daugavpils uz Baltkrievijas pusi, kuras abās pusēs redzami kartupeļu lauki un mazdārziņi. Dažos no tiem, īpaši zemienēs, pēc lietavām joprojām stāv ūdens. Ir skaidrs, ka izmirkušie kartupeļi vai nu jau ir sapuvuši, vai arī ilgi neuzglabāsies.
Taču dažu saimnieku stādījumos lielie un sulīgie laksti liecina, ka kartupeļu ražai vajadzētu būt gana labai.
Pirms dažām dienām lielveikalos, piemēram, "Maxima", kilograms vidējas kvalitātes kartupeļu no Vācijas maksāja 95 centus, bet "Ditton" tirgū skaisti kartupeļi maksāja 1,25 centus, mazie -- no 60 līdz 80 centiem. Pārdevēja teica, ka tupeņi ir vietējie, taču izvairījās atbildēt, kurā pagastā audzēti.
Nāksies piepirkt
Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta saimniecības „Sarmas” īpašnieki, dzīvesbiedri Svetlana un Sergejs Tajevski, katru gadu iestāda aptuveni 30 ārus kartupeļu, kurus izmanto mājlopu -- govs, trīs telīšu un divu bullīšu -- barošanai, kā arī dod vistām: „Agrāk apkaimē visi audzēja lopbarības bietes, bet tagad vairākumā saimniecību tās ir izgājušas no modes. Ar kartupeļiem ir vienkāršāk -- šī kultūra der gan lopiem, gan cilvēkiem. Tomēr mēs neesam atteikušies no bietēm – sējam arī tās. Pagājušajā gadā turējām sivēnus, kas nevarēja iztikt bez bietēm."
Iepriekšējos gados Tajevski parasti stādīja kartupeļus maija sākumā vai, vēlākais, maija vidū, bet šogad, kā vēl nekad, vēlu – 3. jūnijā: "Mēs tos stādījām laikā, kad uz brīdi bija pierimušas lietavas, citādi šis darbs būtu iekavējies vēl vairāk. Dažviet tīrumā stāvēja ūdens un mēs nevarējām tur tikt klāt, tāpēc plānotās platības tā arī palika neapsētas. Līdz ar to šajā sezonā mums, visticamāk, būs jāpērk kartupeļi no kaimiņiem vai veikalā,” sacīja saimnieki, kuri uzskata -- nav normāli, ka, dzīvojot laukos, viņi ir spiesti pirkt lētākus importētus kartupeļus, lai gan mūsu reģions vienmēr ir bijis slavens ar augstas kvalitātes vietējiem tupeņiem.
Sergejs uzskata, ka daudz kas ir atkarīgs no vietas, kur kartupeļi iestādīti; ir jāizvēlas nogāzes, kurās ūdens spēcīgu lietavu laikā nestāvēs, kā tas ir līdzenumos un, jo īpaši, zemienēs: “Laikapstākļi tagad ir nepastāvīgi, un tas turpinās gadu no gada. Ir pienācis laiks mainīt vecos ieradumus un pielāgoties klimatam. Pretējā gadījumā var palikt zaudētājos, jo runa ir par saimniecības stabilitāti.”
Vecsalienas pagasta iedzīvotājam pensionāram Vasilijam Soltanovam, kurš dzīvo viens, ir divas govis un ziemā viņš tās piebaro ar kartupeļiem. Šogad slikto laikapstākļu un aukstuma dēļ, kad gaisa temperatūra dažkārt nokritās līdz nullei, arī Vasilijs sakņaugus iestādīja jūnija sākumā: “Ko tādu piedzīvoju pirmo reizi mūžā. Pēc lietus uznāca karsts laiks un augsne no putras pārvērtās gandrīz asfaltā – tā izžuva tik ļoti, ka naglu nevarēja iedzīt. Esmu pārsteigts, ka kartupeļu asniem izdevās izlauzties virspusē. Un tie aug!”
Vasilijs nav pārliecināts, ka ziemai lopiem pietiks kartupeļu: „Pašlaik sakņaugi nobriest. Kad kartupeļi būs noziedējuši, varēs tos izrakt un novērtēt ražu.”
Nav jēgas audzēt
Ir laucinieki, kuri neuztraucas par „kartupeļu problēmām” – vai tie augs vai nē, uzskatot, ka tas nav tā vērts, jo kartupeļu audzēšanas izmaksas pārsniedz darba rezultātā gūto labumu. Piemēram, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta Rudinišķu ciema iedzīvotāji Vladimirs un Svetlana Širokovi uzskata, ka saimniecībā ir svarīgākas problēmas nekā kartupeļu audzēšana, kurus var nopirkt: "Mēs dzīvojam divatā un divu maisu tupeņu ziemai būs vairāk nekā pietiekami. Svarīgāks darbs ir malkas sagatavošana ziemai. Vai arī kārtības uzturēšana viensētā, lai skaistums priecē skatu. Vai tad ir slikti nopērties pirtī, pamakšķerēt savā dīķī vai vienkārši atpūsties?”
Pēc tik pārliecinošiem argumentiem pret kartupeļu audzēšanu atliek vien pārdomāt problēmas būtību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka to saka nevis cilvēki, kuri dīkā pavada laiku, bet labi zina darba vērtību. Vladimirs strādā kūdras ieguvē Červonkas apkaimē, bet Svetlana pēc insulta atrod spēkus, lai rūpētos par saimniecību.
Širokovi visu mūžu ir audzējuši kartupeļus, bet pirms trim gadiem atteicās no šīs, viņuprāt, bezjēdzīgās nodarbošanās, it īpaši pēc tam, kad mežacūku bars vienas nakts laikā „novāca” visus kartupeļus, izrakņājot dārzu gluži kā ar buldozeru.
„Mēs šajā īpašumā dzīvojam kopš 2011. gada. Agrāk mums bija pilnvērtīga saimniecība, pat govs, es tolaik strādāju kokapstrādes uzņēmumā, man bija normēts darba laiks, Svetlana neslimoja, vārdu sakot, bija visi apstākļi, lai koptu dārzu un audzētu lopus, bet tagad situācija ir mainījusies un ne jau uz labo pusi. Turklāt blakus īpašumam ir mežs, nav nekāda glābiņa no mežacūkām, tāpēc zaudējumi bija milzīgi,” sacīja Vladimirs.
Kartupeļi savam priekam
Tāpat uzskata arī viņu kaimiņš, saimniecības "Vairogi-2" īpašnieks Vladimirs Ivanovs, tomēr audzē kartupeļus savām vajadzībām nelielos daudzumos: "Vairāk prieka pēc, nevis vajadzības dēļ. Šogad dod Dievs izrakt vismaz trešdaļu no tā, kas bija iepriekš. Aukstums un lietus gandrīz visu ir sabojājis, kartupeļi nīkulīgi, turklāt vasara jau ir pusē. Tīrumā stāv ūdens, bet tur, kur tā nav, augsne tāpat ir caurcaurēm izmirkusi. Sakņaugi pūst. Bet nekas -- nopirksim…”
Vecsalienas pagasta saimniecības “Lielfolvarki” īpašnieks Aleksandrs Loginovs, lai gan nesen apglabāja sievu, tomēr kopj dārzu un audzē arī kartupeļus. Viņam ir tādas pašas problēmas kā citiem šajā rakstā minētajiem lauciniekiem: “Agrāk mēs ar sievu Valentīnu stādījām 15–20 ārus kartupeļu. Izauga tik daudz, ka nācās rīkot talku. Parasti iestādījām 3–4 maisus, bet novācām 40 vai vairāk. Daļu izbarojām mājlopiem, daļu izlietojām paši, pārējais bija jāpārdod – arī problēma. Tagad audzēju kartupeļus prieka pēc, ja vajadzēs – nopirkšu.”
Kāda šogad būs otrās maizes raža, uzzināsim jau pavisam drīz. Tagad ir kartupeļu ziedēšanas laiks, pēc tam saimnieki pārbaudīs svaigā produkta kvalitāti, nobaudot tupeņus ar gurķīšiem un dillēm, un izdarīs secinājumu par šīs ne visai veiksmīgās kartupeļu sezonas rezultātiem.
Komentāri