„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. septembris
Svētdiena
Mihails, Miķelis, Miks, Mikus
+11.5 °C
apmācies

No veiksmes rubļiem mājas pamatos līdz zelta kāzām

Jāņa Rēķa un Regīnas Gorkinas laulība tika reģistrēta 1970. gada 15. augustā Eglaines dzimtsarakstu nodaļā. Kad abi iestūrējuši laulības ostā, Jānim bija 26, bet Regīnai – 21 gads. Kāzas svinētas kuplā radu un draugu pulkā Jāņa tēva mājās „Garlaniškās”. Šogad 15. augustā pāris svinēs savas zelta kāzas, „Latgales Laikam” pastāstīja Jāņa un Regīnas vecākā meita Evita.

Zinātāji apgalvo, ka Jānis un Regīna esot iepazinušies kādā lauku ballītē, iespējams, Eglainē. Tā bijusi mīlestība, kā mēdz teikt, no pirmā acu skatiena. Viens otru ieraudzījuši, galva sareibusi un -- mīlestība uz visu mūžu.

Nepilnus trīs gadus pēc kāzām, 1973. gada 20.maijā, ģimenē piedzima meita Evita. Piecus gadus vēlāk, 1978. gada 2. maijā pasaulē nāca otra meita Alita, bet 1979. gada 27. decembrī ģimenē piedzima dēls Aigars.

Jāņa hobijs -- darbs ar koku

Abi vecāki strādāja, Jānis -- meliorācijā, bet Regīna sākumā strādāja skolā par pionieru vadītāju, bet vēlāk par grāmatvedi sovhozā. Abiem bija arī sava saimniecība. Pēc trešā bērna piedzimšanas ģimene, kura dzīvoja divistabu dzīvoklī Šēderē, nolēma būvēt savu māju. Kad mājai bija ielikti pamati, katrā no tās stūriem veiksmei tika iemūrēts viens metāla rublis. Tad nu ir sanācis, ka ģimenes māju balsta četri veiksmes rubļi.

Uz jaunuzcelto māju ģimene pārcēlās 1987. gadā, iekopa dārzu un izveidoja savu saimniecību ar govi, cūkām un vistām. Tā kā Jānim patīk strādāt ar koku, laika gaitā mājas apkārtne ir piedzīvojusi nopietnas pārmaiņas. Sākumā dārzā tika uzbūvēta lapenīte, kur pie apaļā galda, svinot dažādus svētkus, varēja sasēsties prāvs ciemiņu pulks. Laika gaitā tapa arī rotaļu mājiņa mazbērniem. Pie lapenes ir izrakts iegarens dīķis, kurā dzīvo zivis, bet tam pāri ved tiltiņš. Pavisam nesen Jānis uzcēla lapenīti arī mājas pagalmā, kur var gan patverties no saules karstajā laikā, gan paēst pusdienas vai uzņemt viesus.

Regīnas mīļākās puķes -- gladiolas

Savukārt Regīnas sirdslieta ir puķes. Viņa ir iekopusi skaistu rožu dārzu. Puķes zied arī visapkārt mājai. Dobēs tās ir iestādītas tā, lai no pavasara līdz rudenim kāda no tām ziedētu. Savukārt Regīnas mīļākās puķes ir gladiolas.

Saimniecībā ir iekopts arī liels tīrums, kur tikko nokulti kvieši. Vēl ir arī rudzu lauks un, protams, tiek audzēti kartupeļi, burkāni, kāposti, bietes, kabači, sīpoli un citi dārzeņi -- katram sava vadziņa, jo kas gan var būt garšīgāks par pašu audzētiem dārzeņiem.

Šogad ģimenes saimniecībā bija padevusies gana laba zemeņu raža, bet patlaban siltumnīcā sārtojas pašu audzētie tomāti.

Ilgās kopdzīves pamatā -- savstarpējā sapratne un uzticēšanās

Piecdesmit kopā nodzīvoti gadi – tas nav maz. Meita Evita uzskata, ka vecāku ilgās kopdzīves un stiprās ģimenes pamatā ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās un iešana pa dzīvi roku rokā.

Jānis un Regīna -- saskanīgs, jauks un aktīvs pāris -- ir paraugs citiem. Viņi bieži tikuši aicināti kāzās par vedējiem. Tā nu ir sagadījies, ka arī dzimšanas dienu Jānis un Regīna svin vienā datumā -- 16. aprīlī.

Jāņa un Regīnas vecākā meita Evita patlaban dzīvo un strādā Rīgā un audzina trīs brīnišķīgus bērnus -- divus dēlus un meitu. Jaunākā meita Alita kopā ar vīru Jevgeņiju dzīvo un strādā Daugavpilī, ģimenē aug divas jaukas meitiņas. Brīnišķīga meita aug arī jaunākā dēla Aigara ģimenē Ilūkstē. Viņš strādā Daugavpilī.

Vecāku mājas kā paradīze, kur gribas uzkavēties

Tā kā tēvs ir Jānis, katru gadu Līgo svētkos ģimene pulcējas Šēderē un kopīgi svin svētkus. Pa dienu tēvam tiek nopīts ozollapu vainags, uzklāts galds un vakarā visa ģimene ar dziesmām dodas viņu sveikt.

Ciemošanos vecāku mājās bērni nespēj iedomāties arī bez Ziemassvētku un dažādu citu svētku svinēšanas. Arī visi seši mazbērni bieži brauc ciemos pie saviem vecvecākiem un brīvlaikus lielākoties pavada Šēderē. Paši vecvecāki arī ir gana aktīvi un pastāvīgi viesojas dažādos bērnu un mazbērnu pasākumos.

Noslēgumā Evita atzīst, ka vecāku mājās ir kā paradīzē, kur vienmēr gribas atgriezties un uzkavēties, un skumjākais allaž ir brīdis, kad bērniem atkal jādodas savās darba gaitās.