Pirms nedēļas Daugavpils Māla mākslas centrā tika atklāta mākslinieka Aivja Pīzeļa gleznu izstāde “Lidojums”, kas Daugavpils apmeklētājiem pieejama līdz pat 18. oktobrim. Lai uzzinātu vairāk par izstādi un pašu autoru, ar jauno mākslinieku tikās arī “Latgales Laiks”.
Aivis Pīzelis ir 31 gadu vecs mākslinieks ar bagātu pieredzi. Viņš aktīvi piedalās dažādās izstādēs, kā arī rīko personālizstādes jau desmit gadu garumā. “Esmu no Preiļiem,” par sevi stāsta Aivis Pīzelis, “mācījos Preiļu pamatskolā, pēc tam pabeidzu Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu. Rēzeknē ieguvu arī bakalaura grādu mākslā. Tālāk gan devos uz Rīgu, kur Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvu maģistra grādu.”
Gleznošanu Aivis sauc par savu sirdslietu un nākotnē plāno pilnveidot sevi tieši šajā virzienā. Savukārt bērnībā māksla viņu nemaz nav saistījusi. “Pamatskolā māksla man nemaz nepatika un neinteresēja,” apstiprina Aivis Pīzelis, “man vienkārši riebās strādāšana ar guaša krāsām.” Interesi par mākslu un gleznošanu Aivim radīja laikrakstā nejauši pamanīta glezna. “Vienā avīzē pamanīju sava novadnieka Jāņa Plivdas gleznu,” atceras Aivis Pīzelis, “tā mani iedvesmoja, un tikai no tā laika mani „parāva uz mākslu”. Es aizgāju uz bērnu mākslas skolu un mērķtiecīgi turpināju savu ceļu mākslas jomā.”
Pēc Preiļu pamatskolas absolvēšanas Aivis skaidri zināja, ka vēlas apgūt mākslu, tomēr viņam nebija ne mazākās vēlmes doties uz Rīgu. Par vienu no mīļākajām Latgales pilsētām jaunais mākslinieks sauc Rēzekni, kur mācoties nodzīvoti astoņi gadi. Jāsaka, ka Aivis Pīzelis ir savas dzimtās zemes patriots, jo pirms desmit gadiem, gatavojoties savai pirmajai personālizstādei, viņam bija ļoti svarīgi, lai tā notiktu viņa dzimtajā pilsētā – Preiļos.
Aivis Pīzelis glezno ainavas. Galvenokārt tajās atveidota tieši Latgales daba. “Esmu gleznojis arī portretus un figurālās kompozīcijas. Ik pa laikam es pazīmēju tās figūras, bet daba – tas ir mans profils, kurā strādājot, es jūtos ļoti labi. Pārsvarā veidoju saprotamas kompozīcijas. Ja izveidoju to, ko pats nesaprotu, es nevaru prasīt, lai citi to saprot. Tāpēc savās gleznās cenšos atveidot pazīstamas vietas un lietas. Man patīk arī aiziet tādā lidojumā, kā, piemēram, manā jaunajā izstādē, kurā ir arī kaut kas neizprotams un mistisks. Manuprāt, ir svarīgi, lai gleznā ir arī tāds nezināmā piesitiens.”
Jaunajā Aivja Pīzeļa darbu izstādē “Lidojums”, kas skatāma Daugavpils Māla mākslas centrā, izvietotas lielformāta gleznas. Tajās Aivis savdabīgi atspoguļojis dabas ainavas un sajūtas, ko radījusi šo dažādo ainavu baudīšana. “Tās sajūtas pie manis atnāk tieši tad, kad es nonāku konkrētā vietā un stāvoklī,” saka Aivis, “grūti paredzēt, kad šī sajūta atnāks. Tas var būt iepriekš neredzēts skats vai sajūta, kas mani pārņem un liek man gleznot. Kad man nav iespējas uzgleznot uzreiz, es daudz fotografēju. Vēlāk atlasu kompozīciju, un, kad īstā doma apstiprināta, tad ķeros klāt gleznošanai. Ir arī tā, ka tā sajūta rodas uzreiz.”
Ikdienā Aivis Pīzelis strādā Rīgā par veikala dekoratoru. Māksla Aivja ikdienā reizē ir sirdslieta, hobijs un papildu peļņas avots. “Ar mākslu vien nopelnīt ir grūti. Ir jābūt pastāvīgam darbam, bet māksla ir labs veids kā piepelnīties. Māksla -- tas ir labs un patīkams dzīves bonusiņš.” Izrādās, ka starp Aivja darbu un sirdslietu pastāv simbioze, un iegūtā pieredze palīdz abās jomās. “Man palīdz izglītība un pieredze. Lai gan notiek arī otrādi, ka arī darbs man palīdz gleznošanā. Darbā man ir jāveido kompozīcijas, arī gleznās jāveido kompozīcijas. Tā nu es sāku kļūt daudz saprātīgāks šajās lietās,” smejas Aivis Pīzelis, “gleznošana ir mana sirdslieta. Tas ir mans pašizpausmes veids.”
Lai gan gleznojot peļņa Aivim nav primāra, viņš neatsaka, ja kāds pasūta darbu ar konkrētu tēlu vai ainu. Pēdējā laikā pieprasītākās ir gleznas ar ziediem. “Man ļoti daudz pasūta gleznot peonijas,” smejas Aivis, “cilvēkiem tās ļoti patīk, bet man gan tās jau ir apnikušas!” Tomēr mākslinieks ir gatavs uzklausīt cilvēku vēlmes.
Izrādās, ka tieši dinamiskais ikdienas ritms motivē Aivi darīt un pagūt vēl vairāk. “Man patīk aktīva darbība,” saka Aivis “Pīzeles, “tas mani uzkurina un dod enerģiju darīt vēl vairāk. Ja man ir nepieciešama atpūta, tad es viens pats dodos dabā. Ļoti bieži gadās tā, ka atpūsties ir grūti, jo rodas iedvesma jaunām gleznām. Bet tādos brīžos es uzreiz neskrienu gleznot. Es nofotografēju ainavu un turpinu baudīt mirkli.”
Visbiežāk Aivis Pīzelis glezno dzimtā novada dabu. “Latgales ainavās var gleznot katru krūmu, katru upes līkumu, ne tikai tās baznīcas, ko redzējuši gandrīz visi,” uzsver Aivis, “šeit katrs mākslinieks pats var atrast savu tēmu. Māksliniekam jāprot parādīt tas, ko ikdienā nepamana garāmgājēji. Man patīk dažādība. Man nepatīk sižetiski atkārtoties, tāpēc cenšos atrast dažādas kompozīcijas. Manās gleznās vairāk dominē tumšie, smagie krāsu toņi.”
Būdams jauns, aktīvs un ražīgs mākslinieks, savas radošās darbības laikā Aivis Pīzelis radījis tik daudz gleznu, ka tās aizņem lielu daļu no viņa dzīvojamās platības. Mākslinieks atklāj: “Es dzīvoju mazā miteklītī, un man tur viss ir noklāts ar gleznām. Tagad ir tāds laiks, ka liela daļa gleznu ceļo pa izstādēm un mājās ir vairāk brīvas vietas. Bet parasti viss priekšnams, dzīvojamā istaba un virtuve ir pilna ar manām gleznām. Savas gleznas dāvinu arī radiem un draugiem. Manuprāt, tā ir ļoti laba, vērtīga dāvana, jo katrai gleznai ir savs stāsts un sava nozīme.”
Aivis Pīzelis atzīst, ka mūsdienās mākslas pasaulē valda liela konkurence. “Mūsdienās saukt sevi par mākslinieku var jebkurš,” saka Aivis, “tomēr, manuprāt, lai sauktu sevi par mākslinieku, ir jāiegūst atbilstoša izglītība. Izglītība tomēr parāda, kur cilvēks ir skolojies, un apliecina cilvēka spējas. Mūsdienās māksla tomēr iziet no rāmjiem. Tā vairs nav tik klasiska, kā, piemēram, Purvītim.” Liela nozīme jaunās mākslinieku paaudzes attīstībā ir pedagogiem. “Arī skolotājam nepieciešams talants,” uzsver Aivis Pīzelis, “viens skolotājs var vairāk pamudināt, savukārt cits var aizbiedēt no mākslas. Kopumā man bija labi skolotāji, bet bija arī tādi, kuri lika domāt – ko es te daru, ko es gribu, un vai vispār es gribu kļūt par mākslinieku. Bija dažādi laiki un dažādi skolotāji, bet paldies jāsaka viņiem visiem. Es vēl aizvien turpinu pilnveidoties un augt.”
Stāstot par savu jaunāko gleznu izstādi “Lidojums”, kas līdz 18. oktobrim skatāma Daugavpils Māla mākslas centrā, Aivis Pīzelis norāda, ka tas ir mēģinājums iziet ārpus ierastajām robežām. “Šajā izstādē es centos nedaudz aiziet no sevis – no klasiskās Pīzeļa ainavu glezniecības. Un tas ir grūti! Ir grūti aiziet no realitātes, no acīmredzamā. Traucē bilde, traucēju pats sev, jo no sevis nav iespējams aizbēgt. Tāpat kā dzīvē, tā arī mākslā cilvēki cenšas atrast jēgu. Abstraktā māksla ir sarežģītāka, jo tajā ir grūtāk rast jēgu. Māksla nav tikai par skaisto un saprotamo. Tas ir kas vairāk.”
