„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. septembris
Sestdiena
Lana, Sergejs, Svetlana
+14.0 °C
apmācies

Rēzeknei jāspēj konkurēt ar jebkuru pilsētu pasaulē

Nesen Rēzeknē tika atklāta „Olimpiskā centra Rēzekne” arēna, kurā atrodas daudzfunkcionāla zāle un ledus halle. Tādējādi pilsētā tika pabeigta vairākus gadus ilgusī vērienīgā sporta kompleksa būvniecība, kurā vēl ir arī futbola laukums ar tribīnēm, atklātais peldbaseins un viesnīca. Neskatoties uz to, ka kārtējais vērienīgais objekts ir nodots ekspluatācijā, Rēzeknieši turpina kalt aizvien jaunus attīstības plānus. Vairāk par tiem „Latgales Laikam” pastāstīja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.

Atklātais baseins darbosies ilgāk

-- Ideja par objekta „Olimpiskais centrs Rēzekne” būvniecību pilsētā radās jau tālajā 2002. gadā. Sākotnēji centra izmaksas tika lēstas aptuveni trīs miljonu latu apmērā. Laika gaitā vairākas reizes mainījās centra koncepcija, tika veikti arī pārprojektēšanas darbi, padarot iecerēto objektu kvalitatīvāku. Iecerei kļūstot aizvien ambiciozākai un pieaugot būvniecības izmaksām, pieauga arī Olimpiskā centra būvniecības izmaksas, beigās pārsniedzot 17 miljonus eiro.

Sākotnēji „Olimpiskajā centrā Rēzekne” nebija plānota arī atklātā baseina izbūve. Lai arī sākotnēji šai iecerei bija pretinieki, rezultāts nav peļams. Šī Latgalei unikālā objekta uzturēšana nav pārāk dārga un baseins gandrīz atpelna tā uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus. Līdz ar ledus halles nodošanu ekspluatācijā, ūdens sildīšana baseina vajadzībām sanāks teju par brīvu.

Viens no atklātā baseina plusiem ir tāds, ka, atšķirībā no slēgtā baseina, šeit vienmēr ir svaigs gaiss un cilvēkiem nav jāelpo hlorētā baseina ūdens izgarojumi, kas daudziem cilvēkiem, tai skaitā profesionāliem sportistiem, nav mazsvarīgi.

Statistikas dati liecina, ka vidēji mēnesī atklāto baseinu apmeklē vairāk nekā 1000 cilvēku, bet tā apgrozījums sasniedz 20 000 eiro mēnesī. Līdz šim baseins darbojās no maija līdz oktobrim. Līdz ar ledus halles nodošanu ekspluatācijā tā darbības laiku varēs pagarināt.

Lai aizgūtu atklāto baseinu izbūves pieredzi, Rēzekni ir apmeklējušas arī atbildīgās personas no Daugavpils, kur arī tiek apsvērtas atklātā baseina būvniecības iespējas.

Perspektīvā pie „Olimpiskā centra Rēzekne”, brīvajā teritorijā pie futbola laukuma, plānots izbūvēt arī manēžu. Izmantot centra pakalpojumus ir aicināti arī sportot gribētāji no citām pašvaldībām.

Pilsētai jākļūst konkurētspējīgai

-- Pirms vairākiem gadiem biju teicis, ka viens no pašvaldības tā brīža galvenajiem uzdevumiem bija panākt, lai pilsēta “pieceltos no ceļiem”. Tagad, kad tas ir izdevies, mēs gribam panākt, lai Rēzekne kļūst par tādu vietu, kura varētu konkurēt ar jebkuru citu pasaules pilsētu. Tikai ar šādu nosacījumu pilsētai būs nākotne. Patlaban, kad pilsētas konkurē par cilvēkresursiem, tas ir ļoti svarīgi. Rēzeknei šī konkurence ir jāiztur ne tikai starp Latvijas, bet arī pasaules pilsētām.

Viss, kas Rēzeknē patlaban tiek darīts un plānots uz priekšdienām, ir pakārtots šim mērķim. Lai cilvēki būtu ieinteresēti šeit dzīvot, lai sāktos cīņa par vietu Rēzeknē. Tad pilsētai pavērsies iespējas ātrākai un stabilai izaugsmei.

Lai panāktu uzstādītos mērķus, pilsētā liela uzmanība tiek veltīta uzņēmējdarbības atbalstam, tūrisma un izglītības attīstībai. Mērķu sasniegšanai tiek izmantoti ne tikai pašvaldības budžeta un struktūrfondu sniegtās iespējas, bet arī tiek iesaistīti uzņēmēji ar savām iespējām.

Attīstīs jaunu industriālo parku

-- Pilsētā ir sakārtota bijušās dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas teritorija, izbūvētas jaunas ražošanas telpas Viļakas ielā 1. Patlaban ir konsolidēti zemes gabali 25 hektāru platībā Noliktavu ielā 17, lai nākamajā plānošanas periodā šeit attīstītu industriālo parku. Patlaban tiek sakārtota infrastruktūra un nākotnē te plānots ieguldīt iespaidīgus līdzekļus jaunu ražošanas telpu izbūvē, kuras paredzēts iznomāt uzņēmējiem, pašvaldībai un uzņēmējiem realizējot kopīgus projektus. Šobrīd ir arī konkrēti uzņēmēji, kas ir izrādījuši interesi par darbības iespējām industriālajā parkā.

Lielākais atbalsts šajā projektā ir paredzēts vietējiem uzņēmējiem, kas sevi jau ir apliecinājuši. Otra kategorija ir citu pilsētu uzņēmēji, kas arī apliecinājuši savu varēšanu un tagad Rēzeknē plāno paplašina savu darbību. Starp tiem ir arī kāds Gulbenes uzņēmums, kurš plāno izveidot Rēzeknē saplākšņa un mēbeļu ražotni.

Ja iepriekšējās ražošanas telpas tika būvētas, nezinot, kas tajās darbosies, tad nākamās plānots uzbūvēt, jau ņemot vērā konkrētu uzņēmumu vajadzības, lai tās būtu ar konkrētu platību, īpašībām un maksimāli piemērotas jaunās ražotnes vajadzībām. Uzņēmējam atliks tikai atvest šurp iekārtas un strādāt.

Uzņēmējiem ir svarīgi justies vajadzīgiem

-- Metālapstrādes uzņēmumā SIA “LEAX Rēzekne” ir uzstādīti moderni roboti manipulatori, ar kuru palīdzību tiek izgatavotas sarežģītas detaļas automobiļu ražotnēm, tai skaitā zobrati automašīnām “Volvo”. Tas ir ļoti atbildīgs darbs, taču uzņēmumam ir izdevies panākt, ka īpašnieks -- liels zviedru konsorcijs, iegulda naudu tieši šeit. Tas nozīmē, ka ražotne Rēzeknē viņiem ir interesanta un šeit atmaksājas investēt līdzekļus. Uzņēmums aktīvi piedalās struktūrfondu projektos, ar kuru atbalstu ir tapis pēdējais cehs.

Rēzeknē ar panākumiem darbojas arī Biznesa inkubators. Daudzi vietējie uzņēmēji tur ir “uzaudzējuši muskuļus”. Daudzi ir sākuši no nulles, darbojoties garāžās, pamazām iekarojuši tirgu un sākuši paplašināties. Viens no šādiem uzņēmumiem ir “Vizion”, kurš ražo alumīnija laivas zvejniekiem, kuru cena svārstās no 20 000 līdz 40 000 eiro.

Normāliem uzņēmumiem bieži vien nav vajadzīgs liels pašvaldības atbalsts. Vairāki vietējie lielie uzņēmumi ir gatavi ieguldīt savā attīstībā desmitos miljonu eiro mērāmas naudas summas. Tas nozīmē, ka viņiem šeit ir komfortabli. Lielākoties tie ir uzņēmumi, kas savu produkciju eksportē. Tā ir produkcija ar augstu pievienoto vērtību.

Ja uzņēmējiem vajadzēs atbalstu, pašvaldība savu iespēju robežās to sniegs. Bieži vien ir nepieciešama pavisam neliela palīdzība, taču uzņēmējiem ir svarīgi justies vajadzīgiem. Viena no panākumu atslēgām ir nedarīt to, ko no tevis neprasa, bet piepalīdzēt tur, kur tas ir nepaciešams.

Turpinās attīstīt arī tūrismu

-- Rēzeknē plānots turpināt attīstīt arī tūrismu. Patlaban pie Koušu ezera tiek būvēts rekreācijas centrs. Pie tā plānots izbūvēt arī viesnīcu, kuras tehnisko projektu sagatavos pats uzņēmējs. Viņš būs viesnīcas īpašnieks un nomās rekreācijas centru. Tas ir pilotprojekts, kas ļaus uzņēmējiem saprast, ka šeit ir vērts strādāt.

Koušu ezera attīstības projekts patlaban ir realizācijas stadijā, tas paredz arī restorāna, kempinga un laivu stacijas izbūvi. Visus šos objektus plānots iznomāt uzņēmējiem.

Visapkārt ezeram būs celiņš, vietumis -- koka laipas, vietumis -- grants segums. Projekta realizācijas rezultātā ezera apkaime pilnībā mainīsies un, ja šurp atbrauks kāds rēzeknietis, kurš pilsētā nebūs bijis dažus gadus, viņš šo vietu nepazīs.

Projekta mērķis ir pielāgot vidi tūristiem, lai viņiem šeit būtu interesanti. Projektu plānots pabeigt nākamā gada aprīlī.

Tūrisma jomā Rēzeknē patlaban ir aktuāli vēl vairāki citi projekti, tostarp gājēju ielas ierīkošana gar Rēzeknes upi aptuveni divu kilometru garumā, Raiņa parka rekonstrukcija, kas notiek ar AS „Latvijas valsts meži” atbalstu, un Ziemeļu mikrorajonā parka attīstība, kas tiek realizēta pārrobežu sadarbības programmas projektā.