Jau teju pusgadu Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus pilda Līvija Jankovska. Viņas pārraudzībā ir medicīnas joma, pilsētas attīstības jautājumu risināšana, mārketings un tūrisms. Lai uzzinātu, kāds ir bijis šis laiks, ar kādiem izaicinājumiem nācies saskarties un ko izdevies paveikt, “Latgales Laiks“ aicināja Līviju Jankovsku uz sarunu.
* Šī nav pirmā reize, kad ieņemat augstu amatu pašvaldībā. Kā veicas darbs šajā komandā?
-- Darbs ir gana interesants, man ir savas funkcijas, es jūtos vajadzīga, pildu savus pienākumus un īpašs gandarījums ir tad, ja kaut kas izdodas.
Būtiskākā atšķirība starp šo un citām reizēm Daugavpils domes vadībā ir darbs ārkārtējā situācijā, kas izsludināta sakarā ar “Covid-19” izplatību. Ir būtiski mainījušās prioritātes. Patlaban visa pamatā ir rūpes par iedzīvotāju veselību, drošību un medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu. Lielākā daļa patlaban risināmo jautājumu tiek skatīta caur “Covid-19” prizmu.
* Kādi šajā laikā ir bijuši lielākie izaicinājumi jūsu pārraudzības jomās?
-- Lielākā uzmanība tiek veltīta medicīnai -- katra darba diena sākas ar domes vadības apspriedi, kurā tiek analizēta jaunākā informācija par “Covid-19” izplatību, spriests par piesardzības nosacījumu izpildi pašvaldības struktūrās un tās pakļautībā esošajās izstādēs un organizācijās.
Ikdienas rutīnas darbu lielā mērā ir nomainījusi pastāvīga jaunu risinājumu meklēšana dažādos problēmjautājumos. Daugavpils reģionālajai slimnīcai, kas patlaban ir galvenais bastions cīņā ar “Covid-19”, ir izdevies strauji pārkārtoties darbam karantīnas apstākļos. Taču ikdienā ir jārisina daudz jautājumu, kuri saistīti gan ar finansēm, gan materiāli tehnisko bāzi, gan arī kadriem.
Tāpat ir jārisina drošības jautājumi un jautājumi saistībā ar personāla gatavību strādāt šādas psiholoģiskās spriedzes apstākļos. Arī ārsti un medmāsas ir tikai cilvēki, arī viņiem ir ģimene, kam arī ir grūti.
Šobrīd izveidojusies situācija, kad mediķi, līdz ar policistiem, zemessargiem un sociālajiem darbiniekiem, patlaban ir uz frontes līnijas un visi saprot, ka ik dienas var sastapties ar “Covid-19” slimnieku. Viņiem jāveic savi pienākumi, jāsargājas pašiem, kā arī jādomā par savu ģimenes locekļu un tuvinieku drošību.
Paralēli risinām arī jautājumu par telpu piešķiršanu psihoneiroloģiskās slimnīcas vajadzībām un reģionālā sporta medicīnas centra izveidi. Pēc centra izveides pilsētai būs iespēja piesaistīt valsts finansējumu sportistu veselības pārbaudēm, par ko līdz šim maksāja pašvaldība. Centrs jaunā veidolā varētu sākt strādāt jau februārī.
Lai cilvēki šajā psiholoģiski smagajā laikā justos labāk, tuvojoties Ziemassvētkiem un gadumijai, pacentāmies radīt pilsētā svētku sajūtu. Līdz nedēļas beigām Daugavpils izrotāšana Ziemassvētkiem un gadumijai būs pabeigta.
* Par ko ir lielākais gandarījums?
-- Gandarījums ir par to, ka visi iesāktie projekti rit pēc plāna, ka izdevies uzsākt arī jaunus projektus, tostarp Stropu peldbaseina izbūves projektu, kurā patlaban ir izsludināts metu konkurss. Darba grupa ir izstrādājusi arī koncepciju un pārrunājusi stratēģija, kādā veidā tiks attīstīta Jauno Stropu teritorija.
Gandarījums ir arī par dažādu jaunu Daugavpils mārketinga produktu izstrādi (Daugavpils vafeles, tradicionālais un svētku Daugavpils rausis). Atbalstot interesantus projektus, veiksmīgi noslēdzies arī grantu programmas “Impulss” konkurss. Diemžēl sakarā ar “Covid-19” izplatību nācies atcelt starptautiskā Biznesa foruma organizēšanu. Atcelti arī publiskie Ziemassvētku pasākumi. Nopietni ir sabremzējusies arī starptautiskā sadarbība.
* Kas vēl nav sanācis, kā gribētos?
-- Viens no problēmjautājumiem ir pašvaldības nākamā gada budžets, kas solās būt stipri vien mazāks nekā 2020. gada budžets. Tādēļ pastāv risks, ka vairākus attīstības projektus, pie kuriem pašvaldība strādā un kuri pilsētai ir stratēģiski nepieciešami, nebūs iespējams uzsākt finansējuma trūkuma dēļ.
Pašvaldībai ir jāizstrādā dažādi tehniskie projekti. Šim mērķim ir vajadzīgi līdzekļi, kuru nākamgad solās būt stipri vien mazāk. Savukārt, ja šie projekti netiks izstrādāti, tad brīdī, kad ES izsludinās kādu no konkursiem, pašvaldība nevarēs paspēt pieteikties pieejamajam finansējumam, lai īstenotu pilsētai svarīgus projektus.
Gandrīz visas skolas un pirmskolas izglītības iestādes Daugavpilī jau ir nosiltinātas un sakārtotas, šobrīd notiek darbi divos bērnudārzos. Patlaban tiek kārtoti daudzi sociālās jomas objekti. Pilsētā joprojām nav mūsdienīga vieglatlētikas stadiona, taču tas būtu nepieciešams. Tāpat pilsētai būtu nepieciešams jauns vecu ļaužu ilgstošas uzturēšanās centrs vai pansionāts.
Gan no praktiskā, gan drošības viedokļa Daugavpilī jāuzbūvē arī otrs tilts pāri Daugavai. Finansējuma avoti šī projekta realizācijai pagaidām nav saskatāmi un darbs ar valdību šajā virzienā turpinās.
Viens no lielākajām pašvaldības “rūpju bērniem” patlaban ir arī pašvaldības AS „Daugavpils siltumtīkli” realizējamais jaunās katlumājas būvniecības projekts siltumcentrālē Nr. 3. Tajā joprojām ir daudz neskaidrību, turklāt tas ir nonācis riska projektu skaitā un to auditēs ES komisija, kas jau ir gana nopietni. Ja tiks konstatētas kļūdas šī projekta realizācijā, pilsētai tas var izmaksāt piecus ar pusi miljonus eiro.
* Kādi attīstības projekti iecerēti pilsētā?
-- Patlaban liela vērība pievērsta Daugavpils lidostas attīstības projektam. Lai arī šajā jautājumā ir daudz skeptiķu, lidostas jautājums ir bijis aktuāls vienmēr. Uzskatu, ka domei vismaz soli pa solim ir jāvirzās šajā virzienā. Patlaban ir cerība, ka arī no valdības puses būs atbalsts šī projekta īstenošanai. Ja agrāk to bija plānots īstenot tikai kā lidostas projektu, tad tagad tur ir paredzēts arī loģistikas un zinātnes centrs -- Daugavpils lidostu ir plānots attīstīt kā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un aviācijas klasteri.
Uzskatu, ka pašvaldībai ir jābūt gatavai finansiāli iesaistīties lidostas darbības atbalstīšanā. Lidostas darbība diez vai būs rentabla, taču tās esamība veicinās naudas pieplūdumu pilsētai.
Pašvaldība jau tagad atbalsta un dotē daudzas lietas dažādu iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. Tie ir gan sporta un kultūras objekti, kas vienmēr ir bijuši dotējami, gan arī sabiedriskie pasažieru pārvadājumi pilsētas teritorijā.
Cerams, ka arī Smiltenes--Smilšu ielas gaisa pārvada otrās kārtas būvniecībai nepieciešamos līdzekļus izdosies rast un arī šis projekts tiks realizēts. Uz priekšu virzās arī tramvaju infrastruktūras atjaunošanas un jaunu autobusu piegādes projekti.
Patlaban galvenais ir pārdzīvot šo trako “Covid-19” laiku. Pēc tam pašvaldība varēs pievērsties arī dažādu citu svarīgu jautājumu risināšanai un publiskajām aktivitātēm. Bet pagaidām, dod Dievs, lai visiem būtu stipra veselība. Saudzējiet cits citu!
