Kultūras ministrija ir izsludinājusi priekšatlasi Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanai 2027. gadam. Daugavpils dome ar vienbalsīgu lēmu apliecinājusi pilsētas apņēmību sacensties par Eiropas kultūras galvaspilsētas godu. Tas dos pilsētai iespēju attīstīt sadarbību, parādīt savu daudzveidību, savu vietu Eiropā un veicināt tūrisma attīstību. Reizē ar Daugavpili par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu Latvijā sacentīsies Liepāja, Jūrmala, Cēsis, Jēkabpils, Kuldīga un Jelgava. 2021.--2022. gadā divās konkursa kārtās tiks izraudzīta viena pilsēta Latvijā un viena pilsēta Portugālē, kura varēs nest Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu 2027. gadā. Jau februārī daugavpilieši un ikviens, kam Daugavpils ir sirdī un domās, visā pasaulē aicināti aktīvi līdzdarboties pieteikuma veidošanā. Ikviens 5. februārī aicināts uz tiešsaistes forumu, kurā pašvaldība stāstīs, kā notiek gatavošanās un kā katrs var piedalīties. Lai iegūtu plašāku priekšstatu par to, ko pilsētai var dot dalība konkursā, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dukšinski.
* Kādēļ Daugavpils ir pieteikta Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumam?
-- Pērnā gada nogalē, kad uzzinājām, ka Latvijas pašvaldībām tiek piedāvāta šāda iespēja, tikāmies ar kultūras darbiniekiem, piedalījāmies dažādos semināros, iepazināmies ar citu pilsētu pieredzi, kas jau ir piedalījušās šajā konkursā, saņēmām iedrošinājumus un nolēmām pieteikties. Tas, protams, ir liels izaicinājums, taču piedalīšanās atlasē dos pilsētai papildu publicitāti un lielāku starptautisku atpazīstamību. Jau šobrīd jūtam, ka pats gatavošanās process dod pozitīvu efektu, ka domājam plašāk un ambiciozāk, pie viena galda kopā vedam cilvēkus, lai kopīgiem spēkiem mūsu pilsētu padarītu labāku mūsu iedzīvotājiem un popularizētu tālu pasaulē.
Patlaban regulāri notiek darba grupu sanāksmes, tiek strādāts pie koncepcijas un programmas aktivitātēm, uzklausām māksliniekus, sabiedrības pārstāvjus, kā arī nevalstisko organizāciju un biedrību viedokļus, veidojam ideju banku. Pēc tam idejas sagrupēsim, nosakot prioritātes.
Kādu varbūt māc bažas, vai ir vērts riskēt , tērēt laiku un līdzekļus, lai piedalītos atlasē. Varu apgalvot, ka neviens, kas būs iesaistījies šajā procesā, nebūs zaudētājs. Piemēram, Igaunijā atlasē par Eiropas kultūras galvaspilsētu startēja arī Narva. Lai arī rezultātā konkursā uzvaru svinēja Tartu, Narvā infrastruktūras projektu attīstības rezultātā tūrisma plūsma pieauga par aptuveni 20%.
Viens no Daugavpils galvenajiem mērķiem, piedaloties konkursā, ir izmantot kultūras procesu kā kopīgas valodas meklēšanu Daugavpilij, Latgalei, Latvijai un arī Eiropai. Tāpēc Daugavpils Eiropas kultūras galvaspilsētas piedāvājumam īpaši tiek gaidītas idejas, kurās atslēgas vārds ir sadarbība starp dažādām kopienām un nozarēm.
Daugavpilī darbojas daudz dažādu kultūras biedrību un pilsētā ir arī kā sava veida vārti starp Rietumiem un Austrumiem. Patlaban pilsētā norit darbs arī pie pilsētas kultūras stratēģijas izstrādes. Iepriekš šāda dokumenta pilsētai nav bijis. Iesaistot kultūras pasākumos plašāku sabiedrību, ir iespēja arī celt to kvalitāti.
* Ko Daugavpilij dos dalība atlasē?
-- Katra pašvaldība, kura startē konkursā, grib atrisināt arī daļu pastāvošo problēmu.
Pirmais ieguvums ir sabiedrības iesaiste pieteikuma veidošanā -- plašāka un dziļāka saruna ar sabiedrību par mūsu kopējiem mērķiem un uzlabojumiem, kurus līdz 2027. gadam vēlamies panākt.
Šajā projektā pilsēta investēs ne tikai kultūras un radošā sektora darbinieku kapacitātes stiprināšanā un dažādu iesaistošu pasākumu organizēšanā, bet arī varēs saņemt papildu finansējumu no malas.
Daugavpils šādā veidā cer atrisināt arī vairākus infrastruktūras jautājumus. Tā kā tas ir prestižs pasākums arī valsts mērogā, dažādu Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu organizēšanā Daugavpils cer saņemt valsts līdzfinansējumu pat līdz 50%. Patlaban starp pašvaldību un Kultūras ministriju notiek sarakste, lai labāk saprastu pēc kādiem kritērijiem, kādiem mērķiem un kādā apmērā pilsēta varēs saņemt valsts finansējumu.
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma ieguvēja saņems arī konkursa galveno balvu -- Eiropas Savienības finansējumu 1,5 miljonus eiro apmērā.
Kas attiecas uz infrastruktūras objektiem, tad pilsēta cer pabeigt iesākto Oskara Stroka brīvdabas estrādes projektu, sakārtot Stropu estrādi, pabeigt Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja infrastruktūras attīstības projektu, turpināt attīstīt veloceliņus, Stropu un citas atpūtas zonas. Tāpat plānots īstenot dažādus pasākumus un konkursus pārrobežu sadarbības projektos. Sacenšoties par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, pilsēta vēlreiz cer akcentēt arī Daugavpils lidostas nepieciešamību.
Analizējot citu pilsētu pieredzi, ir redzams, ka kultūra var kļūt par pilsētu attīstības katalizatoru ilgtermiņā.
Daugavpilij ir laba pieredze pasākumu organizācijā. Pilsētā ir notikuši gan Latgales Dziesmu svētki un Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki “Gaudeamus” , gan arī dažādi starptautiski festivāli un citi vērienīgi pasākumi.
Sacenšoties par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, Daugavpils aicinās iesaistīties šajā projektā arī citas Latgales pašvaldības, lai arī tās var parādīt savu kultūras piedāvājumu un kultūras mantojumu (tostarp Latgales un Sēlijas), kas būtu jāsaglabā un jāattīsta. Rezultātā ieguvēji būs visi.
* Pēc kādiem kritērijiem tiks vērtētas Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu pretendentes?
-- Pirmkārt, komisija būs jāpārliecina par nepieciešamo finansiālo resursu pieejamību, valsts un pašvaldības atbalstu. Tāpat tiks vērtēta pilsētas kultūras koncepcija, cik vietējo sabiedrību iekļaujoši ir rīkojamie pasākumi, cik plašu un dziļu sadarbības pieredzi tie veido un kā atklāj visu Eiropu vienojošās tēmas un vērtības. Vērtēta tiks arī tā saucamā “zaļā komponente”.
Pašvaldībām, kuru piedāvājums tiks atzīts par gana interesantu, tiks piedāvāts startēt arī otrajā posmā. Maijā pašvaldība plāno būt gatava dalībai konkursā un projekta aizstāvēšanai starptautiskajā komisijā.
* Cik pilsētai varētu izmaksāt dalība Eiropas kultūras galvaspilsētas atlasē un ko tas varētu dot pilsētai un tās iedzīvotājiem?
-- Dalībai projektā nepieciešamie izdevumi patlaban tiek precizēti. Kultūras sadaļa Daugavpils pašvaldības budžetā ir aptuveni 10%. Tas nozīmē, ja pilsētas budžets ir 130 miljoni, tad kultūras sfērai kopā ar tajā strādājošo darba algām un infrastruktūras uzturēšanu tiek novirzīti aptuveni 13 miljoni eiro.
Šajā projektā tiek skaitīts ne tikai viena gada budžets, bet gan kultūras jomai novirzāmais finansējums, sākot no brīža, kad pilsēta tiek akceptēta dalībai konkursā, tas nozīmē -- laika posmā no 2022. līdz 2027. gadam. Tāpat tiks ņemts vērā dažādu pasākumu rīkošanai no malas piesaistītie līdzekļi, tai skaitā valsts līdzfinansējuma apjoms.
Līdz šim Eiropas kultūras galvaspilsētas norisei dažādas pašvaldības šīm vajadzībām ir tērējušas dažādu līdzekļu daudzumu, sākot no viena līdz vairākiem desmitiem miljoniem eiro.
Ar saviem unikālajiem pasākumiem šajā programmā aicinām iesaistīties arī pārējās Latgales un Sēlijas pašvaldības, kā arī Daugavpils sadraudzības pilsētas. Ir iecere sarīkot kopīgus pasākumus arī sadarbībā ar portugāļiem, piemēram, starptautiska līmeņa konferenci par Daugavpils cietokšņa attīstību.
* Kuras, jūsuprāt, ir Daugavpils stiprās puses, pretendējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu?
-- Daugavpils iedzīvotāji ir ļoti daudzveidīgi -- dažādu konfesiju un tautību cilvēki, kas šeit dzīvo jau gadsimtiem. Cietoksnis, kas ilgus gadus ir bijis pamests novārtā, tagad tiek veidots par pievilcīgu kultūras objektu, kur ir atklāts Rotko centrs, top keramikas centrs, Motormuzejs un dažādi citi kultūras objekti. Par ieguldījumu Cietokšņa attīstībā Daugavpils ir saņēmusi arī Eiropas Kultūras padomes balvu.
Daugavpils teātris un universitāte, zinātnes un inovāciju centrs, dažādi valsts, pašvaldības, privātā un nevalstiskā sektora spēlētāji ar saviem kultūras un izglītības projektiem tiek integrēti šajā programmā.
Caur šo projektu gribam arī saliedēt sabiedrību, jo kultūras valoda ir tā, kas to spēj. Tāpat caur šo projektu plānots veicināt pilsētas ekonomisko attīstību. Kultūra var kļūt par katalizatoru pilsētas attīstībai, kas šobrīd ir īpaši aktuāli.
Jau vēstīts, ka 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.
5. februārī no pl. 10.00 līdz 12.30 plānots daugavpiliešu forums, kurā kopā ar inovāciju eksperti Vitu Brakovsku būs iespēja radīt idejas Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumam un uzzināt vairāk par citiem iesaistes pasākumiem kultūras attīstības un Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma veidošanā.
12. februāri no pl. 10.00 līdz 12.30 notiks darbnīca "Daugavpils kultūras mantojuma iedzīvināšana". Darbnīcā aicināti piedalīties kultūras mantojuma jomas profesionāļi un entuziasti, lai attīstītu idejas Daugavpils kultūras mantojuma labākai saglabāšanai un plašākai atpazīstamībai.
19. februārī no pl. 10.00 līdz 12.30 gaidāma darbnīca "Pilsētvides dizains:
estētiska un uz sadarbību rosinoša vide". Darbnīcā aicināti piedalīties arhitekti, mākslinieki, jaunieši, cilvēki ar invaliditāti, jaunie vecāki un citi aktīvie kopienu pārstāvji, lai veidotu idejas Daugavpils pilsētvides risinājumu attīstīšanai.
Plašāka informācija par līdzdalības iespējām www.daugavpils.lv/daugavpils2027/
