„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 24. septembris
Otrdiena
Agris, Agrita
+13.7 °C
apmācies

Kurš un kā šķiro atkritumus

Atkritumu šķirošanas jautājums Latvijā ar katru gadu kļūst arvien aktuālāks. No vienas puses, tā ir resursu saglabāšanas garantija, no otras puses, kāda cilvēka darbs un ienākumi. Lai uzzinātu, ko iedzīvotāji domā par šo svarīgo "Zaļā kursa" daļu, ko Latvija ir izvēlējusies kā Eiropas Savienības dalībvalsts, un vai viņi ir gatavi mainīt savus atkritumu utilizēšanas paradumus, laikraksta „Latgales Laiks” reportiere jautāja daugavpiliešiem, vai viņi šķiro atkritumus, kāds ir viņu viedoklis par taromātiem un cik tas ir aktuāli pilsētai un iedzīvotājiem pašiem?

Larisa, pārdevēja: “Cenšos šķirot atkritumus. Pagaidām taromātā neko neesmu nodevusi, jo neko nepērku pudelēs. Es nezinu, kā šis jauninājums ietekmēs pilsētu. Nesaprotu, kādi ir apjomi, un nevaru pateikt, cik tas ir labi vai slikti, bet, ja jau ir sākts šķirot, tas nozīmē, ka tas ir nepieciešams un tā būs ērtāk pārstrādāt atkritumus.”

Svetlana, strādā sociālajā jomā: “Es šķirotu, ja būtu konteineri visu veidu atkritumiem. Es jau vācu taru, kuru var nodot taromātā. Sen ir laiks kļūt par civilizētu valsti -- visur jābūt konteineriem, citādi nav jēgas šķirot atkritumus. Tagad gandrīz visas preces ir iepakotas, tāpēc ir daudz papildu atkritumu, ko var šķirot un pārstrādāt.”

Marina, medicīnas darbiniece: “Mājās šķirošana ir minimāla. Atsevišķi liekam papīru, pie mājas ir viens konteiners visai mājai, tāpēc, kad tas ir pilns, tāpat viss tiek likts kopā citos konteineros. Taromāti nav slikta ideja, iespējams, nesīšu turp nodot taru. Cilvēki pieradīs pie pirmā atkritumu šķirošanas posma, dabā būs mazāk plastmasas, īpaši tas jūtams vasaras beigās un vasarnīcu sezonas noslēgumā. Privātajā sektorā dzīvo nedaudz citādāk, es pat teiktu, ka viņiem būs vairāk jautājumu par atkritumu šķirošanu, jo pašiem jādomā par atkritumu utilizēšanu. Tagad viņi pērk speciāli marķētus maisus un atkritumu savācēji tos aizved, bet, ja būs jāšķiro, es pagaidām nespēju iedomāties, kā tā tiks organizēts. Atkritumu šķirošana ir labs pasākums, jo būs mazāks piesārņojums, ietaupīsim koksni.”

Jeļena, grāmatvede: “Es cenšos šķirot atkritumus. Plastmasu lieku atsevišķā maisiņā, arī stiklu cenšos izmest atsevišķi, taromātiem jau esmu atlikusi pāris burciņas. Es nezinu, kad varēšu izmēģināt jauninājumu. Atkritumu problēma ir ļoti aktuāla! Laika gaitā jautājums par šķirošanu atrisināsies, cilvēki zinās, ka tas jādara sevis paša labā.”

Nataļja, strādā bērnudārzā: “Pašlaik es nešķiroju atkritumus. Kad dzīvoju Anglijā, tur bija jāšķiro, citādi atkritumus nesavāca. Taru plānoju nodot, kad tas būs iespējams. Taromāti ir laba ideja, tos jau sen vajadzēja uzstādīt.”

Jūlija, strādā sociālajā jomā: “Mēs nešķirojam atkritumus. Pirmkārt, mēs pie tā neesam pieraduši, otrkārt, mums nav apstākļu šķirošanai. Taromāti ir vajadzīgi, kad agrāk iepirkāmies Lietuvā, savācām un nodevām plastmasas taru. domāju, ka šo tradīciju turpināsim arī šeit. Labi, ka Latvijā sākuši vairāk domāt par vidi un tīrību.”