Viss sākās tieši pirms gada, kad trīs jauni uzņēmīgi vabolieši nolēma uzsākt savu biznesu – izgatavot un pārdot kublus individuāliem lietotājiem. Tā kā puiši uzauguši galvenokārt Vabolē, tad tur viņi sākumā arī nolēma apmesties, vēl jo vairāk tāpēc, ka vietējie sakari ļāva uzreiz atrast piemērotas telpas ražošanai. Ar vienu no jaunajiem uzņēmējiem, uzņēmuma "MG Timber" valdes locekli Jāni Plēšaunieku, "Latgales Laiks" risina šo sarunu.
-- Jāni, šodien daudzi, īpaši lauku iedzīvotāji, sūdzas, ka ir grūti uzsākt jaunu biznesu, tas ir gandrīz neiespējami: valsts praktiski neatbalsta, plēš nodokļus, ir gandrīz neiespējami saņemt kredītus attīstībai vai arī tas ir ļoti sarežģīti... Kā jums viss uzreiz tā izdevās?
-- Mana atbilde ir vienkārša: vispirms vajag, lai būtu laba ideja un tai tiktu pievienotas vēlme un prasme -- tad visu var sasniegt. Mēs, protams, neesam pirmie un nebūt ne vienīgie, kas Latvijā ražo šādu produktu. Taču konkurence mūs īpaši nebiedē -- darba ir daudz, visiem pietiek, un arī klientu pietiek – pat domājam, ka ir pienācis laiks paplašināties. Tiesa, tas viss nav viegli, un katrs jauns solis vispirms ir labi jāapsver un jāaprēķina, pretējā gadījumā nevar paļauties uz to, ka bizness būs veiksmīgs. Pagaidām varu teikt, ka viss notiek pēc mūsu plāna, taču mēs nesteidzamies pārāk strauji augt. Visam savs laiks.
-- Kubls... Nezinātājam tas rada zināmas asociācijas ar āliņģi, kurā cilvēki ziemā kāpj peldēties, vai kaut kādu vannu, kurā zīdaiņi tiek iegremdēti kristību laikā.
– Izskatās kā paliela koka muca. Taču pirmais iespaids ir nedaudz maldīgs! Patiešām, no ārpuses tas izskatās pēc mucas, bet iekšpusē ir paslēpta stiklšķiedras vanna, līdzīgi kā džakuzi.
– Jāni, jūs sakāt, ka no klientiem ne atkauties. Kādi tad ir panākumi gada laikā, ja nav noslēpums?
– Nav nekāda noslēpuma – mums šeit viss ir likumīgi un nodokļu ziņā viss ir kārtībā. Pēdējā gada laikā esam izgatavojuši un pārdevuši aptuveni simts kublu. Grūti pateikt, vai pandēmija traucēja mūsu uzņēmējdarbībai vai, gluži pretēji, pat nedaudz palīdzēja.
Neērtības ražošanā un uzņēmējdarbībā galvenokārt radīja tas, ka pandēmija izjauca jau izveidotās komunikācijas ķēdītes un sarežģīja saziņu ar piegādātājiem no ārvalstīm. Tāpēc gada laikā ne reizi vien nācās meklēt vietējās firmas, kas būtu gatavas nodrošināt mūs ar nepieciešamajiem materiāliem un tehnoloģijām. Šķiet, ka mēs tikām galā.
No otras puses, pandēmijas dēļ cilvēki ir kļuvuši daudz ierobežotāki saziņā un šodien viņiem pārāk nepatīk iziet no mājām bez īpašas vajadzības. Tāpēc tā vietā, lai vasarā dotos uz pārpildītu pludmali un pakļautu sevi un savus tuviniekus inficēšanās riskam, daudz ērtāk ir izveidot individuālu "pludmali" savā pagalmā un baudīt ūdens procedūras svaigā gaisā vai visu dienu!
– Kāda ir jūsu panākumu atslēga -- veiksmes formula?
-- Mums, visiem trim uzņēmuma dibinātājiem, ir laba tehniskā izglītība, visi labi pārvaldām angļu valodu (piemēram, es vairākus gadus strādāju Lielbritānijā, bet pirms tam mācījos Lauksaimniecības Universitātē Jelgavā, lai gan vēl neesmu to pabeidzis). Mēs cenšamies iegādāties labākos tirgū pieejamos materiālus. Piemēram, mums tiek piegādāti divu veidu kokmateriāli -- no termokoksnes (termiski apstrādāta augstā temperatūrā, sākot no 180 grādiem Celsija un augstāk, koksne ar augstām fizikālajām un mehāniskajām īpašībām savienojumā ar dabīgas koksnes ekoloģiskumu), kā arī ekonomiskāks variants -- no t.s. baltās -- termiski neapstrādātās koksnes. Taču klienti mūsdienās arvien vairāk dod priekšroku dārgākai izvēlei, jo tā ir arī izturīgāka. Turklāt mums viss ir pareizi aprēķināts un sakārtots "kā vajag" -- arī tas prasa zināmas prasmes. Un tās mums jau ir un laika gaitā tek pilnveidotas.
-- Starp citu, par "izaugsmes problēmu". Savu ražošanu sākāt no nulles Vabolē, bet tagad runājamies jūsu milzīgajā angārā, kas atrodas Neredzīgo biedrības teritorijā Stropos. Kāpēc pārcēlāties uz šejieni?
–Tuvojās ziema un bija nepieciešamas siltākas telpas. Tur bija pārāk maz vietas, vēl jo vairāk, mums ir jauni plāni un idejas, un tas vienmēr prasa papildu platības. Esam iecerējuši arī pirkt jaunu tehniku -- lentzāģus, CNC frēzi, vēl šo to.
-- Pašā angāra centrā novietots jūsu jaunākais produkts -- pirts (vai sauna), kas izskatās gandrīz kā kubls, tikai vēl lielāka un nolikta uz sāniem. Pastāstiet par to?
– Jā, pagaidām būvējam pirmo – eksperimentālo – pirts/saunas variantu mājsaimniecībai. Jāpiebilst, ka tas jau pārdots. Nebūs vairs ūdens, kā kublā (kā arī "akmens" sildītāja, pie kā visi pieraduši mājas pirtīs) – tāpat kā sauna, lai kārtīgi sasildītos. Apkures princips pagaidām būs tāds pats -- ar malku. Taču ir iespējams ielikt arī elektrisko krāsniņu.
– Plānu tiešām ir daudz. Vai jūs paši tiekat galā? Teicāt, ka pašlaik pie jums strādā tikai četri cilvēki. Vai nav reizēm par grūtu?
-- Pagaidām kaut kā tiekam galā, bet pamazām piesaistīsim jaunus darbiniekus. Tomēr netaisāmies pieņemt kuru katru, lai kā darba birža censtos uztiept: rūpīgi izvērtēsim katru potenciālo darbinieku un dosim laiku sevi parādīt. Vasarā domāsim arī par vietējās jaunatnes iespējamo piesaisti, bet tam vispirms vajadzēs nodrošināt darba fronti visiem strādniekiem, jo dīkdieņus mums nevajag!
