Nu jau ilgāku laiku Latvijas skolās tiek īstenots sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētais kompetenču izglītības projekts jeb projekts “Skola 2030”. Lai noskaidrotu, kā sokas ar minētā projekta realizāciju, kā tas ir ietekmējis izglītības kvalitāti un izglītojamo zināšanu līmeni, “Latgales Laiks” sazinājās ar atbildīgajiem Izglītības un zinātnes ministrijā un noskaidroja, ka vienīgā no amatpersonām, kura būtu gatava runāt par projektu kopumā, patlaban atrodas atvaļinājumā ASV un pēc tā beigām atgriezties projektā vairs negrasās. Atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodas mācīšanu, piekrita eksperts, pedagogs ar teju 40 gadu pieredzi Arvils Šalme.
* Kompetenču izglītības pieeja tiek īstenota jau vairākus gadus. Varbūt jau var izdarīt secinājumus, kā šī pieeja ietekmējusi izglītības kvalitāti un izglītojamo zināšanu līmeni?
-- Patlaban šai pieejai rit tikai otrs gads. Šajā laikā ir bijuši arī vairāki traucējoši apstākļi, tai skaitā saistībā ar „Covid-19” izplatību ieviestā attālinātā apmācība, kas negatīvi ietekmēja valodas mācīšanu, tai skaitā rakstītprasmi un saziņas kultūru. Pilnvērtīgi eksāmeni, zināšanu un prasmju pārbaudes rezultāti varētu būt tikai pēc gada.
* Vai šī projekta ieviešana nebija sasteigta, jo atsevišķās klašu grupās un priekšmetos pat nebija pieejamas mācību grāmatas?
-- Jebkuram projektam ir savi termiņi, un mēs tajos iekļāvāmies. Projekts beigsies nākamā gada beigās. Vai projekta ieviešana nav bijusi sasteigta, es kā procesa dalībnieks laikam nevaru vērtēt. Savukārt, kas attiecas uz mācību grāmatām, tad projekts tās nebija solījis. Mācību grāmatas pēdējos gados ir bijušas apgādu vai izdevniecību prioritāte.
4. klasēm piedāvātās tēmas bija ļoti pievilcīgas. Priekšmeta apmācība projektā tikusi veidota nevis kā latviešu valodas gramatikas kurss, bet gan latviešu valodas kurss, taču arī gramatika tajā nekur nav pazudusi.
* Ja bērnam kaut kas piemirstas un rodas vajadzība to atkārtot vai rodas kādas neskaidrības, kā tikt galā bez mācību grāmatām?
-- Piekrītu, mācību grāmata ir vajadzīga. Kā mācību grāmatu autors un eksperts par šo jautājumu esmu daudz domājis, par to ir arī daudz runāts. Varu secināt, ka mūsdienās izveidot mācību grāmatas kļūst aizvien grūtāk gan finansiāli, jo tas ir dārgs projekts, gan arī cilvēkresursu trūkuma dēļ.
Kādreiz, līdz 1990. gadam, bija izglītības attīstības institūts, kurš ļoti augstā akadēmiskajā līmenī organizēja visu mācību līdzekļu, tai skaitā mācību grāmatu, pārvaldību. Patlaban Latvijā šādas institūcijas diemžēl vairāk nav.
Patlaban ar grāmatu izdošanu nodarbojas izdevniecības, bet, tā kā Latviešu valodas aģentūra atzina, ka tai vairs nav resursu mācību grāmatu izdošanai, šogad 4. klašu skolēni palika bez jaunām latviešu valodas mācību grāmatām.
Projektam “Skola 2030” nepietika ne spēka, ne resursu, lai šīs mācību grāmatas izveidotu. Gada vai divu laikā izveidot jaunas mācību grāmatas ir teju vai nereāli. Tāpēc jau no paša projekta sākuma rekomendējām izmantot vecās mācību grāmatas un, īstenot projektu uz esošo grāmatu bāzes, papildināt to saturu ar jaunajiem elementiem.
Gramatikā pēc būtības nekas nav mainījies, līdz ar to pieredzējušiem skolotājiem tas nevarētu sagādāt īpašas grūtības. Sarežģītāk, varbūt, varēja būt jaunajiem skolotājiem.
Šobrīd skolotājiem ir grūti gan informatīvi, gan metodiski, jo pēdējās pārmaiņas ir fundamentāli mainījušas gan metodisko pieeju, gan pieeju skolēniem kopumā. Lai visu kārtīgi saprastu, pielāgotos un integrētu to visu mācību saturā, ir nepieciešams ilgāks laiks.
* Pārmetumus ir izpelnījušās arī daudzas līdzšinējās mācību grāmatas, jo bieži vien bijušas smagas, dārgas un atšķirīgas pat viena mācību priekšmeta un klases ietvaros. Dažādus jautājumus radījis arī to saturs...
-- Mums ir tirgus un nevienai izdevniecībai vai apgādam nevar liegt konkurēt. Svešvalodā patlaban ir milzīgs mācību grāmatu skaits, bet skolotāji ir apjukuši, jo nav mācību grāmatas, kura būtu adaptēta Latvijas apstākļiem. Ja padomju laikā bija viena apstiprināta mācību grāmata, tad patlaban šādas nostādnes nav.
Kas attiecas uz latviešu valodu, tad gramatikas minimumi ir vismaz desmit. Lielā latviešu valodas rokasgrāmata patlaban ir pieejama arī elektroniski, kur ir visas ziņas par valodu.
Arī teksti mācību grāmatām patlaban ir milzīga problēma, jo darbojas Autortiesību likums, tekstus nedrīkst patvaļīgi adaptēt un pārveidot. Caur valodas tekstiem katrā priekšmetā tiek īstenots saturs, tādēļ tieši teksta veidošana ir viens no centrālajiem jautājumiem.
* Vai pašreizējā kompetenču izglītības formātā nav plānotas kādas izmaiņas?
-- Šaubu nav, man ir pierakstīta teju puse burtnīcas ar dažādām skolotāju vēlmēm. Ir atzinumi, ka izvēlētais virziens ir labs, taču ir arī dažādi ieteikumi, kā programmu uzlabot, uzliekot tai šādus tādus “ielāpiņus”.
Augusta sākumā kopā ar Latviešu valodas aģentūru organizēsim Siguldā skolotājiem semināru, lai veikt programmas revīziju, runātu par veicamajiem uzlabojumiem, lielā mērā tas attiecas tieši uz gramatikas jautājumiem. Savukārt pret programmas standartiem īpašu iebildumu nav.
* Kurš bija kompetenču izglītības pieejas idejas ieviešanas autors un kāds bija šādas pieejas ieviešanas pamatmērķis?
-- Nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu, jo projektā neesmu no sākuma, darbojos tajā tikai trīs gadus. Kolēģiem, kuri uzrunāja mani iesaistīties projektā, es uzticējos. Arī man dalība projektā šķita laba ideja, jo redzēju iestrādes, kā mainīt mācību saturu. Uzskatu, ka latviešu valodas saturs līdz šim bija stagnējis. Pēdējā metodika bija uzrakstīta vēl tālajā 1970. gadā.
2000. gadā es, Sanita Martena un Diāna Laiviniece -- trīs universitāšu profesori, izveidojām jauno metodiku un tā ir pieejama visiem skolotājiem bez maksas Latviešu valodas aģentūras mājaslapā. Tur ir arī izklāstītas visas pamata izmaiņas.
* Kas latviešu valodas mācīšanā jūs patlaban uztrauc visvairāk?
-- Kā bilingvālās izglītības speciālists uzskatu, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā ir bijusi sasteigta. Īstenot šādu pieeju nav tikpat viegli kā pieņemt deklaratīvu lēmumu par to, ka tagad mācīsimies tikai latviski.
Kādas tam būs sociāli lingvistiskās un sociāli politiskās sekas? Tas ietekmēs ne tikai mazākumtautību skolēnus, bet arī latviešu valodu kopumā. Kā skolotājam tagad vajadzēs mācīt latviešu valodu lingvistiski neviendabīgā klasē, kur ir gan skolēni, kam latviešu valoda ir dzimtā, gan skolēni, kam tā nav dzimtā valoda, tai skaitā ukraiņu bērni, kas līdz šim latviešu valodu varbūt nemaz nebija dzirdējuši.
Turklāt jāņem vērā, ka 8. un 9. klasē tiek mācīta sintakse un nopietni pareizrakstības jautājumi, kurus saprast , nezinot valodu, varētu būt teju neiespējami. Tie ir būtiski sistēmiski jautājumi, par kuriem līdz šim nav pietiekami piedomāts.
Šī gada sākumā ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem mani “bombardēja” skolotāji no visām Latvijas pusēm. Viņi nezina, kā mācīt ukraiņu bērnus, tai skaitā tos, kas mācās 10. un 11. klasē. Mūsu skolotāji nav gatavi šādām pārmaiņām. Tāpat skolotāji nav gatavi tam, ka skolā ienāk diasporas bērni, kuriem arī ir tiesības uz izglītību.
Šie jautājumi projektā “Skola 2030” nemaz nav paredzēti, bet tie ir aktuāli un steidzami jārisina, lai nepieļautu izglītības kvalitāte pasliktināšanos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Ar secinājumiem par kompetenču izglītības projektu nesteidzas'' ir pieprasīti saturu atbild ''Latgales Laiks'".
