Pēc ilgstoša sociālās dzīves pieklusuma un”kovidlaika” ierobežojumiem Daugavpilī ieradies cirks no Čehijas, kurā uzstājas viesmākslinieki no dažādām valstīm, tostarp arī no Latvijas.
Vairākumam no mums cirks ir patīkamas bērnības atmiņas, skatītāji ir pieraduši redzēt spilgtus, izteiksmīgus priekšnesumus, apbrīnojot cirka mākslinieku bezbailību un meistarību. Bet vai kāds no publikas ir aizdomājies par to, kā rit klejojošo mākslinieku dzīve pēc uzstāšanās arēnā?
Pirmais iespaids par ceļojošo pilsētiņu
Pērkot biļetes, cilvēki redz lielu telts kupolu, kurā notiek izrādes, pa perimetru novietotas karavānas mājiņas, redzamas automašīnas, bet, ienākot aizkulisēs, nokļūsti itin kā citā mazā pasaulē, kur viss ir kompakti iekārtots: uzbūvēts aploks, kurā zem jumta stāv brīnišķīgi skaisti zirgi un ēd sienu; blakus atrodas tehnika; pa visu teritoriju stiepjas vadi elektrības pieslēgšanai un ūdens šļūtenes. Daži mākslinieki dzīvo namiņos uz riteņiem, kuros ir ērta gulta, virtuvīte, duša, tualete un veļasmašīna, savukārt citi dzīvo labiekārtotā treilerī ar gultām un savu dušu. Visi ir aizņemti darbā: viens gatavo pusdienas visai komandai, cits pārbauda rekvizītus vai izgatavo jaunus, daži mēģina priekšnesumus, gatavojas vakara izrādei vai atpūšas saliekamos krēslos teltīs, palīgi aprūpē dzīvniekus un uzkopj viņu mitekļus, blakus izžauta veļa... Ierasta dzīve draudzīgā pagalmā, tikai augsto ķieģeļu ēku vietā ir mašīnas, teltis un namiņi uz riteņiem.
Manuprāt, lielākajai daļai biroja darbinieku vai citu profesiju pārstāvju klejotāju dzīve ar minimālu komfortu viennozīmīgi nebūtu pa prātam, taču visi cirka mākslinieki kā viens atbildēja, ka nekad nepametīs šo darbu un nemainīs šo dzīvi pret citu.
Tur valdīja tāda gaisotne, ka arī man gribējās atgriezties pie viņiem, un, iespējams, atkal parunāties, nu jau par citām tēmām...
Šādā ceļojuma ritmā mākslinieki dzīvo no sešiem līdz deviņiem mēnešiem gadā, ik reizi, ierodoties jaunā pilsētā, viņi būvē un aprīko savu mini pilsētiņu, kurā jūtas lieliski. Neviens nesaka, ka tas ir viegli vai vienkārši, nē, tas ir sarežģīti, dažkārt grūti, bet cirka māksliniekiem tik ļoti patīk tas, ko viņi dara, ka ir gatavi piekopt nomadu dzīvesveidu.
Par cirka profesijām
Visiem, kas strādā cirkā, piemīt gribasspēks, drosme un neticama neatlaidība, jo daži priekšnesumi tiek gatavoti vairākus gadus, un mēģinājumi notiek katru dienu trīs vai piecas stundas.
Kopumā ir astoņas cirka pamatprofesijas:
* dresētāji,
* ekvilibristi,
* atlēti,
* burvju mākslinieki,
* akrobāti,
* klauni,
* gaisa vingrotāji,
* žonglieri.
Izrādās, ka lielākā daļa cirka mākslinieku ir universāli aktieri un var mainīt profesiju, piemēram, ekvilibristi var kļūt par klauniem, vingrotāji -- par dresētājiem, savukārt atlēti var piedalīties gaisa akrobātu vai vingrotāju priekšnesumos.
Cirkā ir vēl viena profesija -- ringmeistars. Viņa pienākumos ietilpst programmas priekšnesumu paziņošana, piedalīšanās klaunu reprīzēs, uniformistu vadīšana, drošības noteikumu izpildes uzraudzība, mēģinājumu organizēšana un dažādu organizatorisko jautājumu risināšana. Cirkā „Alex” šajā amatā ir Anna Palahova, kura kopā ar vīru ir cirka īpašnieki. Papildus dažādu jautājumu risināšanai abi vecāki kopā ar dēlu pārvadā rekvizītus, paši vada lielu auto. Anna jokojot teica: “Ar fūri ir vienkāršāk, brauc tik un brauc… citi paši paraujas malā vai dod ceļu.”
Anna un Alekss
Dzīvesbiedri strādā cirkā „Alex” jau vairāk nekā 30 gadus, viņi ir dibinātāji, administratori, šoferi un pavāri. Abi cirkā ienāca jau bērnībā, turpina savu vecāku cirka dinastiju. Arī viņu bērni savu dzīvi saistījuši ar cirku. Meita Anna, kura dzimusi Prāgā, no septiņu gadu vecuma sāka uzstāties kā vingrotāja ar daudziem priekšnesumiem, dejoja uz virves, brauca pa to ar riteni. Savukārt tagad viņa iziet arēnā ar savu sunīti Džeku un piesaka priekšnesumus.
Alekss vienmēr ir strādājis ar dzīvniekiem -- ziloņiem, tīģeriem, arī baložiem, tagad palīdz organizēt cirka sadzīvi un darbu, kopt un apmācīt zirgus. Arī viņu dēls Alekss ir dresētājs un strādā ar zirgiem. Meita un mazmeita strādā citā cirkā, abas iet vecmāmiņas, vingrotājas, pēdās. “Tas ir mūža darbs! Tas ir ģimenes uzņēmums!" Anna saka.
Jevgeņijs un Jekaterina
Savulaik Jevgeņijs Kočetkovs strādāja par pasniedzēju savā cirka studijā Rīgā, uz kuru Jekaterina atnāca mācīties. Dzīve arēnā meiteni ieinteresēja, un sākumā viņa asistēja Jevgeņijam. Viņš demonstrē bīstamus trikus -- staigā pa naglām, guļ uz stikliem, rij uguni… Protams, tas viss sasniegts, pateicoties smagiem treniņiem un gribasspēkam, pārējos noslēpumus man neviens neatklās. Laika gaitā arī Jekaterina Parahina sāka apgūt "rotaļas ar uguni", viņi kopā uzstājas nu jau vairāk nekā četrpadsmit gadus, Jekaterina demonstrē arī vingrošanas priekšnesumus.
Runājoties ar Jevgeņiju un Jekaterinu, radās iespaids, ka viņiem viss padodas viegli.
Uz jautājumu, vai cirka mākslinieki vēlētos kaut ko mainīt, visi atbildēja, ka viņus viss apmierina, jo patīk tas, ko viņi dara.
Maija un Jurijs
Vēl viens precēts pāris, kas šosezon strādā pēc līguma Čehijas cirkā Baltijā. Jautri arēnā un ļoti nopietni dzīvē, klauni no Rīgas satikās studiju laikā, abi atnāca strādāt cirkā pēc sirds aicinājuma. Viņu meita nolēma turpināt savu vecāku darbu, kļuva par cirka mākslinieci un strādā kopš trīs gadu vecuma. Demonstrē priekšnesumus ar vingrošanas riņķiem gan gaisā, gan arēnā. Kopā ar vīru uzstājas triku priekšnesumos. Maija un Jurijs demonstrē humoristiskas ainas klaunu lomā, savukārt agrāk viņi vairāk nodarbojās ar ekvilibristiku.
Kā stāsta Maija, atmiņā paliekošākā pieredze bijusi amerikāņu cirkā "Šapito", publika viņus uzņēma ar sajūsmu, uzstājās cirka mākslinieku grupa, tika demonstrēti visi priekšnesumi.
Vieglā un gaisīgā Olga
Jaunā, pēc izskata trauslā, bet iekšēji ļoti stiprā gaisa vingrotāja Olga Stasika, dzimusi Odesā, cirkā strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Absolvējusi Kijevas Cirka akadēmiju, nodarbojās ar vingrošanu, strādā saskaņā ar līgumu. Latvijā ir pirmo reizi. Pirms tam uzstājusies Irākā, Turcijā un Ķīnā. Olga stāstīja, ka visneparastākā bijusi ķīniešu vēlme fotografēties, jo viņi nespēj paiet garām zilacainām baltādainajām meitenēm.
Olga uzstājas ar romantiskiem priekšnesumiem, taču visvairāk viņai patīk uzstāties uz riņķa zem cirka kupola.
Olga ir sociāli aizsargāta. Ukrainā cirka māksliniekiem ir arī darba stāžs un viņi pēc divdesmit gadu darba aiziet pensijā, savukārt citiem šādu atvieglojumu nav.
Satriecošais kolumbietis
Cirka saimniece atzina, ka, lai skatītājiem būtu interesanti, viņi maina trupas sastāvu, pieaicinot dažādus māksliniekus. Šosezon kopā ar viņiem uzstājas smaidīgais un azartiskais kolumbietis Santjago Kastriljons.
Viņš izpilda sarežģītus trikus bez drošinājuma. Piemēram, viņš viegli staigā pa virvi, var nolikt krēsliņu uz virves un mierīgi apsēsties uz tā zem arēnas kupola.
Uzstājas uz "nāves" rata -- tā ir dzelzs konstrukcija, atgādina astotnieku, divi cilindri, kas griežas un akrobāts atrodas vai nu iekšā, vai virsū, turklāt arī veikli lec ar lecamauklu, bet vēlāk dara to ar aizvērtām acīm. Izrāde nav domāts cilvēkiem ar vājiem nerviem, bet priekšnesums tiešām ir ļoti interesants un mākslinieks pelnījis uzslavas.
Māņticība un zīmes
Mēdz teikt, ka klauni ir māņticīgi cilvēki. Piemēram, viņi uzskata, ka grauzt saulespuķu sēkliņas -- tā ir slikta zīme, jo varot samazināties kases ieņēmumi. Savukārt Maija un Jekaterina uzskata, ka vissvarīgākais ir nekad nesēdēt ar muguru pret arēnu. Maija arī teica, ka arēnā neviens neienāk ielas apavos, vienmēr vajag pārauties.
Ceru, ka man izdevās kaut nedaudz pastāstīt par cirka dzīvi arēnas aizkulisēs, un jūs atradāt kaut ko interesantu sev.
Spilgtus iespaidus un jauku vasaru!
