„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. decembris
Svētdiena
Ilgona, Solveiga
+3.4 °C
daļēji mākoņains

Latvijas jaunā valdība

Publicitātes bildes

Saeima piektdien, 15. septembrī, ārkārtas sēdē apstiprināja 42. Ministru kabinetu ar Eviku Siliņu (JV) premjerministres amatā un 14 ministriem. E. Siliņa ir otrā sieviete Latvijā, kura ieņem tik augstu amatu. Aicinām mūsu lasītājus iepazīties ar jauno Ministru kabineta sastāvu, kuram nu ir jāaizstāv Latvijas iedzīvotāju intereses.

Evika Siliņa

Latvijas Republikas Ministru prezidente. Dzimusi 1975. gada 3. augustā Rīgā. Pēc izglītības juriste ar lielu pieredzi šajā jomā. 2011. gadā E. Siliņa kandidēja Saeimas vēlēšanās „Zatlera Reformu partijas” sarakstā, taču toreiz netika ievēlēta. Taču togad sāka darbu valdībā, vispirms kļūstot par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ārštata padomnieci, bet nākamajā gadā tika iekļauta štatā. Pēc tam bija parlamentārā sekretāre Iekšlietu ministrijā, pārstāvēja ministriju dažādās starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO, INTERPOL un citās. Vēl nesen ieņēma Latvijas labklājības ministres amatu, bet no šī gada 15. septembra ar Saeimas deputātu vairākuma lēmumu tika apstiprināta Ministru prezidentes amatā, nomainot tajā savu partijas biedru Krišjāni Kariņu. Īsi pirms tam viņas kandidatūru apstiprināja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Andris Sprūds

Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Dzimis 1971. gada 13. jūlijā Liepājā. Pārstāv partiju „Progresīvie”. Ārpolitikas pētnieks, politiķis, pasniedzējs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors. Pērn 1. oktobrī tika ievēlēts Saeimā, tobrīd vēl nebūdams partijas biedrs, kurā iestājās tikai šogad. A. Sprūds Latvijas aizsardzības ministra amatā nomainīja Ināru Mūrnieci no Nacionālās apvienības.

Krišjānis Kariņš

Latvijas Republikas ārlietu ministrs. Dzimis 1964. gada 13. decembrī Vilmingtonā, Delavēras štatā, ASV. Latvijas politiķis un valstsvīrs. Ir bakalaura grāds valodniecībā, filozofijas doktora grāds. Kopš 1996. gada pastāvīgi dzīvo Latvijā. 2002. gadā kopā ar citiem domubiedriem nodibināja partiju „Jaunais laiks”. Bija Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, ieņēma ekonomikas ministra amatu. 2009. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. 2018. gadā K. Kariņu ievēlēja 13. Saeimā un 2019. gada 23. janvārī viņš ieņēma Latvijas Ministru prezidenta amatu. Šajā amatā turpināja strādāt arī pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām. 2023. gada 14. augustā paziņoja par atkāpšanos no amata. Evikas Siliņas valdībā ieņem ārlietu ministra amatu, turklāt šajā amatā strādāja kopš šī gada pavasara pēc eksministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Latvijas Valsts prezidenta amatā.

Viktors Valainis

Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Dzimis 1986. gada 9. augustā. Dzīvo Jelgavā. Ieguvis nekustamo īpašumu ekonomista grādu. Kopš 2011. gada iesaistījies politiskajās aktivitātēs, iestājoties „Zatlera Reformu partijā”. Pēc tam bija „Vienotībā”, un kopš 2018. gada pārstāv Zaļo un zemnieku savienību. 2013. gadā bija Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. 2016. gadā iecelts Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amatā, kā arī pildīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora pienākumus. Ekonomikas ministra amatā viņš nomainīja Nacionālās apvienības pārstāvi Ilzi Indriksoni.

Rihards Kozlovskis

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Dzimis 1969. gada 26. maijā Rīgā. Pēc izglītības jurists. Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. 1991. gadā sāka strādāt Iekšlietu ministrijā pirmajā policijas bataljonā. 2011. gadā tika ievēlēts Saeimā no „Zatlera Reformu partijas” un tajā pašā gadā ieņēma iekšlietu ministra amatu Valda Dombrovska valdībā. Šo amatu viņš saglabāja gan Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas, gan Ministru prezidenta Māra Kučinska valdībā. Kādu laiku pildīja arī satiksmes ministra pienākumus. 2014. gadā iestājās partijā „Vienotība”. 14. Saeimā ievēlēts no Latgales vēlēšanu apgabala. Evikas Siliņas valdībā pildīs iekšlietu ministra pienākumus, šajā amatā nomainot Apvienotā saraksta pārstāvi Māri Kučinski.

Arvils Ašeradens

Latvijas Republikas finanšu ministrs. Dzimis 1962. gada 30. decembrī Rīgā. Diezgan ilgu laiku strādāja medijos, vispirms aģentūrā LATINFORM par fotoreportieri un redaktora palīgu, pēc tam „Atmodā” par komercdirektoru. Ilgu laiku bija saistīts ar laikrakstu “Diena”. 2010. gadā iestājās partijā „Pilsoniskā savienība”, kas pēc tam apvienojās ar „Vienotību”. Tajā pašā gadā tika ievēlēts Saeimā. Strādāja par parlamentāro sekretāru Finanšu ministrijā. Bija ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdībā, savukārt 2022. gadā vadīja Finanšu ministriju Krišjāņa Kariņa valdībā un šo amatu saglabāja arī pēc jaunās premjeres Evikas Siliņas iecelšanas amatā.

Anda Čakša

Latvijas republikas izglītības ministre. Dzimusi 1974. gada 11. jūlijā Siguldā. Ārste, uzņēmēja, politiķe. Absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju un ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā RSEBAA. Strādāja par pediatri Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, pēc tam tika ievēlēta slimnīcas valdē, kā arī bija Stradiņa slimnīcas valdes locekle. 2016. gadā -- veselības ministra Gunta Belēviča padomniece, pēc tam vadīja ministriju Māra Kučinska valdībā. 2019. gadā pameta Zaļo un zemnieku savienību, kļūstot par partijas „Vienotība” biedri. 2022. gadā sāka vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, saglabājot šo amatu Evikas Siliņas valdībā.

Kaspars Melnis

Latvijas Republikas enerģētikas un klimata ministrs. Dzimis 1989. gada 28. martā Rēzeknes novadā. Lauksaimnieks, uzņēmējs, politiķis. Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis profesionālo bakalaura grādu transportbūvē. Malnavas koledžā ieguvis uzņēmējdarbības speciālista izglītību lauksaimniecībā, Juridiskajā koledžā ieguvis jurista palīga grādu, bet 2019. gadā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguvis maģistra grādu vadības zinībās. K. Melnis ir Latvijas Zemnieku savienības biedrs. Bija Rēzeknes novada domes deputāts. 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no Zaļo un zemnieku savienības. No šī gada 15. septembrī vada Enerģētikas un klimata ministriju, nomainot šajā amatā Raimondu Čudaru no partijas „Jaunā Vienotība”.

Agnese Logina

Latvijas Republikas kultūras ministre. Dzimusi 1990. gada 25. jūnijā. Līdzšinējā Rīgas domes deputāte. 2013. gadā Amsterdamas Universitātes koledžā ieguvusi bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs, bet 2016. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā -- humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. Vadījusi Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeju, nozarē strādājusi kā kino kuratore, veidojot kino programmas dažādos starptautiskos festivālos un muzeju ekspozīcijās. Dažādu publikāciju autore par kino, kultūras un politikas tēmām. Viņa kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās kā "Progresīvo" kultūras ministra amata kandidāte, bet netika ievēlēta. Kultūras ministra amatā nomainīja Nacionālās apvienības pārstāvi Nauri Puntuli.

Uldis Augulis

Latvijas Republikas labklājības ministrs. Dzimis 1972. gada 16. martā Dobelē. Latvijas Universitātē ieguvis diplomu finanšu vadībā. Savulaik nodarbojies ar zemkopību. Politikā kopš 1997. gada, visu laiku paliekot uzticīgs Zaļo un zemnieku savienībai. Šī nav pirmā reize, kad tiek iecelts ministra amatā. Bija labklājības ministrs Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdībā, satiksmes ministrs Dombrovska otrās valdības laikā, kā arī Māra Kučinska valdībā. Bija parlamentārais sekretārs Labklājības un Zemkopības ministrijā. Šī gada 15. septembrī labklājības ministra amatā nomainīja Eviku Siliņu.

Kaspars Briškens

Latvijas Republikas satiksmes ministrs. Dzimis 1982. gada 12. novembrī Rīgā. Politiķis, ekonomists, bijušais diplomāts. Viņš absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu un studējis ekonomiku Stokholmas Universitātē. Strādājis Latvijas vēstniecībā Zviedrijā. Ilgu laiku strādāja Satiksmes ministrijā, tostarp par padomnieku, pārstāvēja šo institūciju starptautiskā līmenī. Bija viens no partijas „Kustība „Par!”” dibinātājiem, bet 2021. gadā izstājās no tās un pievienojās partijai „Progresīvie”. 15. septembrī stājās satiksmes ministra amatā, nomainot Nacionālās apvienības pārstāvi Jāni Vitenbergu.

Inese Lībiņa-Egnere

Latvijas Republikas tieslietu ministre. Dzimusi 1977. gada 25. septembrī Rīgā. Juriste un politiķe. Pārstāv partiju „Vienotība”. Absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, kā arī Alberta Ludviga universitāti Freiburgā, Vācijā. Ir doktores grāds jurisprudencē. 2011. gadā iestājās „Zatlera Reformu partijā”. Ārkārtas vēlēšanās tika ievēlēta 11. Saeimā. 2014. gadā pievienojās „Vienotībai”. 2022. gadā vadīja Latvijas Tieslietu ministriju Krišjāņa Kariņa valdībā un saglabāja šo amatu Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdībā.

Hosams Abu Meri

Latvijas Republikas veselības ministrs. Dzimis 1974. gada 20. augustā Libānā. Saeimā ievēlēts no “Jaunās Vienotības”. Ārsts un politiķis. 1993. gadā ieradās Latvijā, kur sāka studēt medicīnu Latvijas Medicīnas akadēmijā. Strādā medicīnas iestādēs par gastroenterologu endoskopistu. Arābu kultūras centra, kā arī Libānas kultūras biedrības Latvijā dibinātājs. 2007. gadā kļuva par Latvijas pilsoni. Politikā kopš 2014. gada. Bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. 2022. gadā tika ievēlēts par Saeima deputātu no “Jaunās Vienotības”, un šī gada 15. septembrī ieņēma veselības ministra amatu Evikas Siliņas valdībā, nomainot Līgu Meņģelsoni, kura pārstāvēja „Apvienoto sarakstu”.

Inga Bērziņa

Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre. Dzimusi 1963. gada 1. augustā Kuldīgā. Ilgu laiku vadīja Kuldīgas novada domi. 1986. gadā toreizējo Latvijas Valsts universitāti absolvējusi kā ģeogrāfe, ģeogrāfijas pasniedzēja, bet 1997. gadā Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds ģeogrāfijā. Kādu laiku strādāja par pedagoģi. Politikā kopš 2001. gada. Kuldīgas pašvaldības vēlēšanās piedalījās „Tautas partijas” sarakstā, kur ieņēma domes priekšsēdētāja vietnieces amatu. Pēc tam kļuva par pašvaldības vadītāju. 2022. gadā ievēlēta Saeimā no “Jaunās Vienotības”, bet no 15. septembra vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nomainot Māris Sprindžuku no “Apvienotā saraksta”.

Armands Krauze

Latvijas Republikas zemkopības ministrs. Dzimis 1970. gada 10. jūnijā Rīgā. Biškopis, agronoms, politiķis. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, ieguvis maģistra grādu. Kopš 2000. gada ir Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs. Politikā kopš 2010. gada. Bija ievēlēts 10. Saeimā no Zaļo un zemnieku savienības. Strādāja par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru, pēc tam -- par premjerministra Māra Kučinska parlamentāro sekretāru. Pirms nedēļas kļuva par Zemkopības ministrijas vadītāju Evikas Siliņas valdībā. Krišjāņa Kariņa valdībā šo amatu ieņēma Didzis Šmits no „Apvienotā saraksta”.