Otrdien, 19. decembrī, norisinājās veselības ministra Hosama Abu Meri, ministrijas speciālistu, Daugavpils valstspilsētas, Augšdaugavas novada pašvaldības un Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) vadības tikšanās, kurā tika panākta vienošanās par valsts iesaistīšanos Daugavpils reģionālās slimnīcās darbības nepārtrauktības nodrošināšanā un turpmākajā pārvaldībā, „Latgales Laiku” informēja Veselības ministrijā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri tikšanās laikā akcentēja savu stratēģisko redzējumu par nepieciešamību valstij iesaistīties reģionālā līmeņa slimnīcu pārvaldībā. Tas ļautu nodrošināt ciešāku augstākā līmeņa -- klīnisko universitātes slimnīcu un reģionālā līmeņa slimnīcu -- savstarpēju sadarbību un integrāciju, sasniedzot virsmērķi: veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un efektivitātes uzlabošanos iedzīvotājiem visā valsts teritorijā.
Paredzams, ka tuvākajās divās nedēļās Veselības ministrijas, Daugavpils pašvaldības un Daugavpils reģionālās slimnīcas pārstāvji sagatavos konkrētu rīcību plāna piedāvājumu procesa uzsākšanai un īstenošanai.
Tikšanas dalībnieki bija vienisprātis, ka DRS ir lielākā reģionālā līmeņa slimnīca Latvijā ar stratēģisku nozīmi Latgales reģionā gan veselības pakalpojumu pieejamības, gan drošības ziņā, un ir svarīgi nodrošināt tās darbības nepārtrauktību. Ņemot vērā slimnīcas nozīmi veselības aprūpes sistēmā un tās kapitāldaļu turētāju konceptuālo skatījumu par nepieciešamību valsts iesaistei slimnīcas pārvaldībā, Veselības ministrijas iesaistīšanās DRS pārvaldībā tiks īstenota kā pirmais solis, īstenojot visaptverošu slimnīcu tīkla reformu visā Latvijā.
DRS vadītāja: slimnīca turpinās darboties un sniegs reģionā medicīnisko palīdzību
DRS valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode, vērtējot tikšanos, kurā bija iesaistītas visas puses, „Latgales Laikam” atzina, ka saruna ar ministru bijusi produktīva: “Daugavpils reģionālā slimnīca nekur nepazudīs, tā funkcionēs un turpinās sniegt reģionā medicīnisko palīdzību, diennakts režīmā šeit būs pieejami pakalpojumi, kas nav pieejami citās reģionālajās slimnīcās, piemēram, invazīvā kardioloģija.”
Lai arī finansiālā situācija iestādē saglabājas sarežģīta, ar astoņu mēnešu revīzijas ziņojumu DRS ir spējusi pierādīt, ka tā ir iestāde ar perspektīvu, un patlaban tai ir atcelts grūtībās nonākuša uzņēmuma statuss. Situācijas stabilizācija ļāvusi DRS atgūt ES struktūrfondu finansējumu -- CFLA iesaldēto maksājumu 2,4 miljonu eiro apjomā, kas slimnīcai ir ļoti būtiski.
Iesaldētos līdzekļus DRS varēja atgūt tikai pēc tam, kad tai tika noņemts grūtībās nonākuša uzņēmuma statuss. Viegli tas nenāca, taču slimnīcas jaunajai valdei to ir izdevies panākt. CFLA finansējuma atjaunošana ļaus DRS veikt nepieciešamos maksājumus projektā, kura gaitā ir iegādāts jauns jaudīgs rentgens, lineārais paātrinātājs, kā arī dažādas citas iekārtas.
Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa noņemšana pavērusi DRS iespēju pretendēt uz ES finansējumu arī nākamajā plānošanas periodā, kas slimnīcai stratēģiski ir ļoti svarīgi.
Patlaban slimnīcai ir trīs dibinātāji un valsts varētu nākt klāt kā ceturtais. Iespējams, ka tas varētu sakrist arī ar reģionālo slimnīcu līmeņošanu. Nākotnē DRS varētu kļūt par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sadarbības partneri. Tas varētu uzlabot gan medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, gan arī pētniecības darbu. DRS nokļūšana valsts redzeslokā ir svarīga arī pacientiem, jo daudzi procesi notiks citādāk nekā tas ir šobrīd.
Parāda lavīnveida pieaugumu DRS radīja darbības turpināšana Covid-19 laika režīmā
DRS ar parādiem pabeidza arī iepriekšējo gadu, taču tie nebija tik kritiski. Šīs sniega lavīnai līdzīgās finansiālās problēmas ārstniecības iestādē sākās šī gada sākumā. Galvenais iemesls tām bija tas, ka DRS pārvaldības modelī nebija veiktas nepieciešamās izmaiņas un slimnīca turpināja strādāt Covid-19 laika režīmā, kaut bija jāmaina gan personāla piesaiste, gan arī ārstnieciskie procesi atbilstoši valstī esošajai epidemioloģiskajai situācijai.
Lielākā DRS problēma patlaban ir līdzekļu iztrūkums finanšu plūsmās. Pašlaik situāciju ir izdevies stabilizēt, DRS nav bankrotējusi un turpina sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī. Situācijas uzlabojumu DRS ir izdevies panākt tai skaitā vienojoties ar personālu, daļa no kura izmaksai decembrī paredzēto algu ir piekritusi saņemt janvārī.
“Ar šo ārkārtas paziņojumu par panākto vienošanos ar darbiniekiem, par ko esmu viņiem ļoti pateicīga, DRS nāca klajā pirmdien, 18. decembrī. Viena lieta ir skaitļi budžetā un finanšu pārskatos, bet pavisam cita lieta ir reālā naudas plūsma,” norādīja Inta Vaivode.
Turpinot darboties un attīstīties, DRS jaunajos ES atbalstītos projektos cer iegādāties gan jaunu aprīkojumu, gan arī veikt infrastruktūras izmaiņas, kas nepieciešamas slimnīcas attīstībai.
Grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa atcelšana un tas, ka valsts ir lietas kursā par to, kas notiek iestādē un DRS turpina darboties, ļāvis tai vairot arī piegādātāju atsaucību: “Individuāli ar katru piegādātāju slēdzam līgumus par parādu apmaksas grafikiem. Ceru arī uz pozitīvu rezultātu jaunajā finanšu gadā, kad DRS būs rezerves telpa manipulācijām ar finansējumu jaunajam periodam, un kad būs veiktas reformas iekšējās pārvaldības strukturālā.”
DRS parādu summa patlaban pastāvīgi mainās, taču slimnīcas vadītāja Inta Vaivode pieļauj, ka gadu DRS varētu noslēgt ar 6 miljonu eiro zaudējumiem.
Iepriekš iekrātos parādus mēģinās mazināt dažādos veidos
Iepriekš iekrātos parādus DRS plāno atmaksāt, gan pateicoties nākamgad paredzētajam valsts finansējuma palielinājumam medicīnas nozarei, gan kāpinot sniedzamo pakalpojumu apjomu. Patlaban DRS ir pieteikusi Nacionālajam veselības dienestam jaunas programmas attīstībai reģionā.
Piemēram, ir tikusi akceptēta bērnu paliatīvās aprūpes kabineta darbība, kas ir jūtīgs un svarīgs moments bērniņiem, kuri nonākuši slimnīcā ar smagām diagnozēm. Šāda programma pagaidām netiek realizēta nevienā citā ārstniecības iestādē Latgalē. Tāpat DRS plāno paplašināt onkoķirurģijas klāstu, kā arī lielākā apjomā sniegt visu līguma ietvaros paredzēto ambulatoro aprūpi.
Otra lieta ir iekšējās reformas. To gaitā plānots būtiski samazināt virsstundu skaitu, kas DRS izmaksā dubultā. Paredzams, ka vienošanos slēgšana ar darbiniekiem par summēto darba laiku triju mēnešu griezumā ļaus būtiski mazināt virsstundu apjomu. Provizoriski tas ļaus DRS ietaupīt vismaz 2 miljonus eiro gadā.
“Visdrīzāk, DRS arī nākamo gadu nespēs noslēgt ar pozitīvu bilanci. Taču slimnīcas uzdevums ir samazināt zaudējumu apmēru. DRS jaunajai valdei ir redzējums, kā stabilizēt situāciju DRS un izvest to no krīzes,“ skaidroja Inta Vaivode.
Vai slimnīcā tiks paaugstināti pakalpojumu tarifi, būšot atkarīgs no valsts redzējuma. “DRS joprojām ir daudzas pakalpojumu programmas, kur tarifs ir mazāks nekā pakalpojuma pašizmaksa. Klasisks piemērs tam ir pacientu ēdināšana, kas vidēji izmaksā 10 eiro diennaktī, bet valsts apmaksā tikai 7 eiro. Tas ir jautājums, kas skar veselības aprūpi visā valstī, ne tikai Daugavpili,” norādīja Inta Vaivode.
