Aizvadītajā piektdienā, 19. janvārī, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notika 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīts pasākums, kura gaitā bija iespēja satikt barikāžu dalībniekus, pie ugunskura iemalkot karstu tēju un klausīties atmiņu stāstus par notikumiem, kas norisinājās pirms 33 gadiem, kad tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pulcējās Rīgā, lai aizsargātu atjaunotās Latvijas valstiskumu, „Latgales Laiku” informēja muzejā.
Lai sniegtu atbalstu ukraiņu karavīriem, kas šodien cīnās par savas valsts brīvību, Daugavpils skolēni kopā ar Zemessardzes 34. bataljona zemessargiem izgatavoja ierakumu sveces no materiāliem, ko muzejam nedēļas laikā saziedoja pilsētas iedzīvotāji.
Par barikāžu laiku Latvijas vēsturē tiek saukts laika posms no 1991. gada 13. līdz 21. janvārim, kad vairāk nekā 50 000 Latvijas, tostarp arī 200 Daugavpils un Ilūkstes iedzīvotāji, devās uz Rīgu gatavībā sargāt atjaunotās Latvijas Republikas neatkarību.
Lai gan Latvijas Republika tika proklamēta jau 1918. gada 18. novembrī, ceļš līdz neatkarīgai Latvijai, kāda tā ir šodien, nebija ne īss, ne viegls. Pēc padomju okupācijas Latvijas valstiskuma atjaunošana kļuva iespējama 20. gadsimta astoņdesmitajos gados, kad PSRS strauji mainījās politiskā situācija. Latvijas valstiskuma atjaunošanā liels nopelns bija Latvijas Tautas frontei, kas aktīvi sadarbojās ar dažādām Baltijas valstu nacionālajām kustībām.
1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Līdzīgu soli jau bija spērusi Lietuva un tam gatavojās arī Igaunija. Taču ar šādiem lēmumiem par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu nebija mierā PSRS vadība. Latvijā aktivizējās Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība jeb OMON, kas 1991. gada janvārī ieņēma Preses namu, paralizējot progresīvo laikrakstu izdošanu.
1991. gada barikāžu laiks sākās ar asiņainajiem notikumiem Viļņā, kad naktī no 12. uz 13. janvāri padomju armija uzbruka Viļņas televīzijas tornim, atklājot uguni un ar tankiem iebraucot civiliedzīvotāju pūlī. Toreiz 13. janvāra agrā rītā, pl. 4.00, Latvijas Radio ēterā Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks aicināja ļaudis pulcēties Doma laukumā Rīgā, lai paustu atbalstu Lietuvai un izteiktu protestu pret iespējamām provokācijām Latvijas teritorijā.
Jau tajā pašā dienā Daugavmalā notika Vislatvijas manifestācija, kurā piedalījās apmēram 700 000 iedzīvotāju, bet 13. janvāra vakarā pēc Tautas frontes aicinājuma simtiem cilvēku Rīgā veidoja barikādes no smagajiem auto, traktortehnikas un betona bluķiem pie svarīgākajiem valsts objektiem.
1991. gada barikāžu laikā kopumā Rīgā pulcējās ap 50 000 no visas Latvijas. Tostarp arī vairāk nekā 200 cilvēku no Daugavpils un Ilūkstes apkaimes. Šajā laikā tika bloķēta piekļuve stratēģiski nozīmīgākajiem objektiem, valsts pārvaldes iestādēm, radio un televīzijas ēkām. Dramatiskākie notikumi norisinājās 20. janvārī, kad OMON kaujinieki uzbruka Iekšlietu ministrijas ēkai. Uzbrukumā bojā gāja pieci cilvēki. 25. janvāris, kad zemes klēpī tika guldīti barikāžu upuri, tika noteikts kā sēru diena un barikāžu beigu datums. Savukārt 20. janvāris kļuva par 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu.
