„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. aprīlis
Svētdiena
Gundega, Terēze
+7.3 °C
daļēji mākoņains

Cilvēka atmiņa...

Aleksejs Gončarovs

Cilvēka mūžs ir īss, un tas tiek vērtēts nevis pēc gadiem, bet pēc darbiem. Atstāt pēdas cilvēku atmiņā ir ļauts viens dažiem izredzētajiem.

Ir pagājuši desmit gadi, kopš Jevgeņijs Iļiņecs atstājis grēcīgo zemi, šogad viņam apritētu 85 gadi. Tāpēc viņš bija pelnījis piemiņas vakaru, par kuru parūpējās Krāslavas novada muzeja kolektīvs. Vietējie novadpētnieki savāca un saglabāja vērtīgākos eksponātus -- gleznas un koka skulptūras, viņa bajānu, kā arī vienkāršus galdniecības instrumentus.

Mākslinieka, muzikanta, kokgriezēja Jevgeņija Iļjiņeca rokās atdzīvojās viss, kam pieskārās viņa otas vai cirvītis ar kaltu. Tāpēc cilvēki nesa no visas pilsētas kokus, celmus un nesaskaldāmus bluķus uz darbnīcu zem klajas debess, un tēlnieks tos pārvērta zvēriņu, zivju, putnu skulptūrās. Es zinu droši, ka mūsu amatnieks izveidojis vismaz desmit lāčus cilvēka augumā. Kad Jevgeņijs paņēma rokās bajānu, skumjas vienmēr pārvērtās priekā. Mūsu baltkrievu biedrības ansambļa „Kutok” solists, dvēsele un vadītājs. Būdams dziļi ticīgs cilvēks, Jevgeņijs dziedāja korī pareizticīgo baznīcā. Gadsimtu mijas nemierīgajos laikos nelabojamais optimists izdomāja savai dzimtajai Krāslavai uzdāvināt pasaku valstību. Pilsētas nomalē, pie paša rokām būvētas mājas, meistars uzcēla namiņu, tam visapkārt -- dažādas koka skulptūras. Cilvēka roku veidotais atpūtas parks bija neticami populārs -- tur norisinājās spontāni atpūtas vakari, tika svinētas jubilejas, satikās iemīlējušies cilvēki...

Ir sāpīgi par to runāt, bet smagajos gados arī ļaunums nesnauda, un tagad no pasaku valstības vairs nav ne miņas. Toties tā joprojām dzīvo cilvēku atmiņās! Protams, izdevīgāk un ērtāk ir dzīvot lielā pilsētā, bet mazā pilsētiņā tevi atceras, un tā ir noticis arī ar Jevgeņiju Iļjiņecu.

Mājīgajās muzeja telpās sapulcējās gluži vai radinieku kompānija. Par laimi, ir saglabājusies filma par Iļjiņecu, kuru ar prieku noskatījāmies. Daudzi veltīja Jevgeņijam labus vārdus un ikoniskā frāze "cilvēkiem veltīts mūžs” tika atkārtota vairākkārt. Mēs dziedājām jubilāra mīļākās dziesmas.

Ir bēdīgi dzīvot pasaulē, neizraisot citu interesi. Krāslavietim Jevgeņijam Iļjiņecam izdevies atstāt spilgtas pēdas pilsētas vēsturē, kuru ne velti es spītīgi saucu par radošo cilvēku šūpuli, dzimteni un talantīgu dzejnieku, gleznotāju, fotogrāfu, amatnieku patvērumu...

Uz jaunās tūrisma sezonas sliekšņa Krāslava aicina ciemos, kur gleznaino Daugavas loku krastos pilsētiņas mājīgajā muzejā viesi varēs iepazīties ar mūsu slaveno keramiķu Valda un Olgas Pauliņu unikālajiem darinājumiem.

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.