„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 28. aprīlis
Svētdiena
Gundega, Terēze
+7.9 °C
daļēji mākoņains

Daugavpilī pieminēja sarkanā terora upurus

Publicitātes bildes

25. marts ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas vēsturē. Šajā dienā tālajā 1949. gadā desmitiem tūkstošu cilvēku, tostarp bērni, tika izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Jau daudzus gadus, atceroties šos notikumus, pie visām mājām mūsu valstī tiek izkārti Latvijas karogi ar sēru lentēm un notiek dažādi pasākumi, kuros tiek pieminēti nevainīgie sarkanā terora upuri.

Tas, ko darīja Josifs Staļins, iedzina cilvēkos šausmas. Viņš iznīcināja savas valsts iedzīvotājus. Cilvēki gāja bojā visā PSRS teritorijā, un tautība viņu nemulsināja. Daudz cieta arī Baltijas valstis. VDK darbinieki ieradās mājās un nešķirojot nošāva vai deportēja uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem latviešus, krievus, igauņus, lietuviešus…

1949. gada 25. martā no Baltijas valstīm uz attāliem PSRS apgabaliem tika izvesti 95 tūkstoši cilvēku, no kuriem aptuveni 40 tūkstoši bija Latvijas iedzīvotāji. Arī Daugavpils tika iekļauta šajā asiņainajā sarakstā. No mūsu pilsētas tika izsūtīti 113 cilvēki, no Daugavpils rajona – 1468 Latvijas iedzīvotāji.

25. martā Daugavpilī, Andreja Pumpura skvērā pie piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem, jau daudzus gadus pulcējas cilvēki, lai godinātu komunistiskās varas upuru piemiņu.

Atceres brīdī Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolnieču izpildījumā skanēja 1949. gada 25. martā no Naujenes pagasta izsūtītās Teklas Gribustes-Peipiņas pierakstītās atmiņas, ko viņa 2008. gadā nodevusi Daugavpils Politrepresēto klubam. Atmiņās dalījās Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Jānis Rasnačs. Skanēja dzeja Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas, Vienības pamatskolas un Saskaņas pamatskolas audzēkņu izpildījumā.

Par nežēlīgā režīma upuriem aizlūdza Daugavpils dekanāta dekāns Daugavpils Svētā Pētera Ķēdēs draudzes prāvests Mārtiņš Klušs.

Ziedu nolikšanā piedalījās arī Daugavpils politiski represēto kluba biedri, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvji, Daugavpils skolu audzēkņi un pedagogi, kā arī tie, kuru likteņi savijušies ar deportāciju upuru dzīvesstāstiem.

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.