Šudiņ iz vīnys rūkys pierstim var saskaiteit profesionalus viesturnīkus, kurim Latgola ir izpietis objekts vysu laiku i golvonais, a ni kaidu strēči i cytu temu storpā. Partū iz sarunu aicynuoju Daugovpiļs Universitatis ilggadeju vuiceibspāku, viesturis doktoru Henrihu Somu.
Tu īmi nu Latgolys laukim? Kur ir tova dzymtuo vīta?
Es sevi uzskotu par kolupīti. Bet piec pyrmuos pasis, kū maņ izdeve padūmu laikā, beja raksteits, ka es asu dzims Preiļu rajona Stradiņu cīma padūmē. Tūlaik tuods beja teritorialais īdaliejums. Muna tāva sāta beja iz rūbeža storp tūreizejim Preiļu i Daugovpiļs rajonim. Tān tys ir Rūžkolnu pogosts, bet tūlaik tei beja Stradiņu cīma padūme, kurys centrs beja piļneigi cytā pusē. Bet vysa myusu dzymtys dzeive ir nūrytiejuse saisteibā ar Kolupu, kura beja tiuļuokuo leluokuo apdzeivuotuo vīta. Nu tāva sātys leidz Kolupam ir kuodi 5 km. Kolupā es suoku vuiceitīs školā, beidžu Kolupa ostoņgadeigū školu. Bet vydškolā guoju iz pretejū pusi, Vuorkovu. Pamatā es sevi skaitu par kolupīti, jū ceļš iz školu beja gar Kolupa azaru i tāva sāta ir pošā Kolupa meža molā.
Interesanti, ka dzeivuodami laukūs, mes Daugovpili tod saucem par gorodu, bet ūtrū leluokū apdzeivuotū vītu Preiļus par Preilim. Beja taidys sarunys: kur brauksim? Da gorodai. Tod tys nūzeimej, ka da Daugovpilei. Bet, ja brauce da Preilim, tod tuo i saceja – da Preilim.
Dzymtys viesture, dzymtys saīti. Cik tys ir svareigi?
Maņ par dzymtys viesturi ir atminis jau nu bierneibys. Tāvs i muote, es uzskotu, beja maņ pyrmī viesturis školuotuoji. Tymā laikā, kod nabeja televizora i moz klausējēs radeju, tod daudz stuosteja, a puorejī vysi klausējēs. Muote ar tāvu bīži stuosteja par radinīkim, sauce jūs vuordus, uzvuordus, kuodi jī ir cylvāki. Ari braucem cīmā gon da muotis, gon tāva radinīkim. Piečuok jau, kod 90. godūs struoduoju augstškolā Daugovpilī, kod beja īspieja runuot atkluoti par dažaidim viesturis vaicuojumim, tod mes daudz vairuok uzzynovam par sovys dzymtys puorstuovim, par kurim padūmu laikā daudz nikuo nastuostēja. Pīmāram, muns tāvs beja latvīšu legionars, deļ tuo es agruok nikuo daudz navarieju par itū pūsmu uzzynuot. Bet piec 90. godim mes ar tāvu par itom lītom suokom daudz runuot. Es nu arhiva dabuoju tāva legionara filtracejis lītu. Leidzeigi beja ari ar cytim radinīkim. Deļ tuo, lai byutu īspieja sasatikt vysim, mes ar vēļ vīnu sovys dzymtys puorstuovi – Antonu Somu, apbraukuojam radinīkus, jūs dokumentus i dzeivi pīfiksējem. Tod izzeimējem pyrmū dzymtys kūku. Tys beja pyrms treisdesmit godu! Tys dzymtys kūks nu beja par stymulu sasatikt Somu dzymtys pīdereigajim. Mums ir bejuši četri dzymtys saīti, piec tuoda kai grafika ik piec pīcim godim. Prūtams, ka mes šim pasuokumam gatavojimēs – atjaunynojam dzymtys kūku, padūmojam, kuodi byutu interesanti stuosti, kuodi prīkšnesumi, kuods byus nūformiejums.
Piec dzymtys saītim es saprotu, ka leluokai daļai ir interese par sovys dzymtys viesturi. Maņ lykuos puorsteidzūši, ka piec pyrmuo saīta 2005. godā par tū daudz runuoja jaunuokuo paaudze, kura nabeja savstarpeji pazeistama. Videjuo i vacuokuo paaudze vīns ūtru pazeist, bet jaunuokī vīns ūtru napazeist.
Prūtams, ka par dzymtys viesturi var runuot nu akademiska vīdūkļa. Viesturnīkam dzymtys viesture ir tuods lobs pīmārs kuo paruodeit erudīceju – par ekonomiku, viesturi, etnografeju i tt. I vēļ kas svareigi – ar dzymtys viesturi nūsadorbojūt, daudz var izmontuot modernuos tehnologejis.
Kū par dzymtu viesturi vari pasaceit kai profesionals viesturnīks?
Bīži myusdīnuos mes runojam par dažuodim audzynuošonys pasuokumim, bet es dūmoju, ka vīns nu tuodim efektīguokim audzynuošonys momentim ir ari šei interese par dzymtu. Mums ir tuods īskots, ka dzymtys stuostus var izveiduot piec dažuodim viesturis olūtim – na tikai arhiva lītom, bet ari tom lītom, kas ir mums apleik. Tom, kurys kotram ir sātā, bet bīži mes tom napīvieršom uzmaneibu. Tik atškireibā nu viesturis olūtim arhivā, šim lītom, kas ir mums apleik, tom ir audzynūša nūzeime, jo šuos lītys globojās dzymtuos nu paaudzis iz paaudzi. Nu paaudzis iz paaudzi tuos lītys palīk giminis kolekcejuos, giminis īpašumūs. Kotrā nu šom lītom ir īmīsuota informaceja par paguotni. Stuostūt par šom lītom, mes kotrys turpynojam sovys dzymtys stuostu. Taidā veidā mes veicam, pat naapzynuoti, tū dorbu, kū oficiali sauc par audzynuošonu.
Kod tu saproti, ka grybi byut diplomeits viesturnīks?
Es bīži par itū vaicuojumu esu dūmuojs. Atkuortuošu, ka pyrmī, kas mani īvirzēja viesturis virzīnī, beja tāvs ar muoti. Īpaši tāvs, kuram beja lela dzeivis pīredze – izakarovs dažaiduos armejuos. Bejs piec kara filtracejis nūmetnē. Juo stuosti maņ vysod beja interesanti.
Tod stypruoka interese pasaruodeja jau Kolupa školā. Es pat atcerūs tū šaļti piec stuņdem. Es palyku ilguok školā i najauši sasatyku ar sovu klasis audzynuotuoju, viesturis školuotuoju Antoninu Trantovsku (vāluok Bogdāne). Jei kuortova kaut kaidys mapeitis i mani pasauce sovā kabinetā. I suoka stuostēt par viesturi – redzi, tuodys lītys, tuodys lītys. Te ir sakruota viesture. Es tī beju vīns. Es padūmuoju – a deļ kuo jei maņ tū stuosta? Deļ kuo tīši maņ? Es guoju da sātai i tai ilgi dūmuoju. Tuoļuok Vuorkovys vydškolā viesturis školuotuojs Jāzeps Pīzelis jau mani ļūti mierktīceigi vadeja itymā virzīnī. Viesturis olimpiadēs pīsadalieju, braucem iz Reigu. Deve školuotuojs vysaidu papyldliteraturu. Maņ beja tod jau puorlīceiba, ka es varātu studēt viesturi. Ja ari beja nalelys šaubys, tod tuos beja storp viesturi i geografeju.
Tovys autoritatis viesturis zynuotnē? Cylvāki, metodis, školys?
Munys autoritatis viesturis jūmā? Breiniškeigi obi viesturis školuotuoji – Kolupa školā i Vuorkovys školā. Jī beja azartiski, tuodi interesanti, reizē ari cīši praseigi pasnīdzieji. Tuoļuok beja Latvejis Universitate, tī jau ir vasala rynda profesoru, kotrys beja ar kū ta interesants, aizrauteigs. Pīmāram, profesors Maksims Duhanovs, kurs laseja breiniškeigys lekcejis par Eiropys 20. g. s. 30. godu viesturi. Pēteris Krupņikovs, tuods aizrauteigs pasnīdziejs. Palyka atmiņā ar tū, ka jis cīši grybēja, lai mes vairuok zynuotu nu viesturis – pats organizēja ekskursejis pa Reigys centru. Maņ tys leidz šudiņdīnai ir atmiņā – tī objekti, par kurim pavysam cytā rakursā jis stuosteja. Par viestnīceibom, kuru tūlaik jau nabeja. Interesanti beja.
Ja runoj par praktiskom lītom – kuo īsamuoceit raksteit pareizi, pietejumu veikt, tekstu veiduot – maņ paleidzēja Antonijs Zunda, kas tūlaik vēļ beja jauns pasnīdziejs, bet beja muns kursadorbu i diplomdorba vadeituojs. Piec tam, kod es jau suoku studēt doktoranturā, izaveiduoja lītiški kontakti ar profesoru Albertu Varslavānu, kurs beja muna dorba zynuotniskais vadeituojs. Liktineiga lūma munā dzeivē beja profesoram nu Daugovpiļs Joelam Veinbergam. Mes ar jū najauši sasatykom studentu zynuotniskā konferencē Reigā. Jis 1981. godā mani uzaicynuoja struoduot iz Daugovpili, beja muns dorba audzynuotuojs. Mentors, kuo jis saceja. Es par itū pateiceibā esmu sarakstiejs raksteņu – nalelys atminis. Joels Veinbergs maņ daudz īvuicēja, vysvaira ar poša pīmāru. Šis slavenais profesors, prūtams, daudzus ītekmēja.
Intervejis suokums. Nūslāgums sekuos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Latgolys viesturnīks" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri