Cilvēkam, kurš ir piesaistīts ratiņkrēslam, reti kad izdodas kaut kur nokļūt. Bet tik ļoti gribas doties ārā jaukā saulainā dienā, paelpot svaigu gaisu, redzēt, kā draiskojas nebēdnīgi bērni vai priecāties par skaistu strūklaku. Un šodien, tostarp pateicoties daugavpilieša Andra Ondzula pūlēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir šāda iespēja. A. Ondzuls pastāstīja laikrakstam „Latgales Laiks” par sociālā taksometra pakalpojumu, kā arī par to, kā cilvēkiem ar invaliditāti iegūt autovadītāja apliecību.
Cilvēki, kuri nekad nav īpaši saskārušies ar veselības problēmām, diez vai spēs pilnībā saprast, ar kādām grūtībām saskaras cilvēks ar īpašām vajadzībām, piemēram, ratiņkrēsla lietotājs vai gulošs cilvēks. Katram ir savi iemesli. Vieni cieš no dažādām slimībām jau kopš dzimšanas, citi nokļuvuši satiksmes negadījumā vai noticis kāds cits nelaimes gadījums, kas izraisījis nopietnus mugurkaula bojājumus. Citi pārcietuši insultu, kā rezultātā ir piesaistīti pie gultas. Un, diemžēl, šādu stāstu ir ļoti daudz.
Šādiem cilvēkiem jau vairākus gadus palīgā nāk sociālais uzņēmējs Andris Ondzuls, kurš pats jau kopš mazotnes cīnījies par savu dzīvību, par tiesībām padarīt krāsaināku savu pelēko ikdienu. Tagad viņš ne tikai pilnveido sevi, bet arī palīdz citiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piepildīt pasauli ar pozitīvām emocijām.
Pirms neilga laika A. Ondzuls kopā ar Daugavpils pilsētas domes Sociālo dienestu sāka īstenot vairākas programmas: sociālais taksometrs un speciālais transports cilvēku ar invaliditāti nogādāšanai medicīnas iestādēs Latvijā.
– Andri, pastāstiet, lūdzu, vairāk par šiem diviem pakalpojumiem, ko īstenojat kopā ar Sociālo dienestu?
– Pavisam nesen kopā ar pašvaldību un Sociālo dienestu sākām darbu vienlaikus divos virzienos: sociālais taksometrs un gulošu cilvēku pārvadāšana. Un, ja sociālais taksometrs jau bija iepriekš, mēs tikai esam pilnveidojuši šo programmu, tad otrs pakalpojums ir jauns produkts. Vēl nesen gulošu pacientu radinieki nevarēja pasūtīt automašīnu, lai nogādātu savu tuvinieku uz izmeklējumiem slimnīcā. Tas bija kaut kas līdzīgs neiespējamajai misijai. Kā variants, protams, bija maksas pakalpojums, taču ne visiem ir līdzekļi, lai varētu atļauties šādu greznību. Es pats ļoti labi zinu, kādus pabalstus invalīdi saņem mēnesī, viņiem ir svarīgs katrs santīms. Jāmaksā par mājokli, jāpērk pārtika, un cik daudz naudas tiek iztērēts zālēm...
Tagad ir pieejams pašvaldības finansējums, tas ir, cilvēks par to nemaksā neko. Guloša persona var pasūtīt šo pakalpojumu un aizbraukt uz slimnīcu Rīgā vai jebkuru citu medicīnas iestādi Latvijā. Jūs zvanāt Sociālajam dienestam, sakāt, ka tādā un tādā dienā, tādā un tādā laikā jums ir pieraksts pie ārsta. Sociālā dienesta darbinieki to visu fiksē un pārsūta šo informāciju man. Savukārt es zvanu cilvēkam, noskaidroju nepieciešamās nianses, piemēram, kurš stāvs, vai ir jānones lejā, pēc pieredzes varu teikt, ka tas parasti ir jādara. Mēs aizvedam pacientu, palīdzam arī ārstniecības iestādē, tad paņemam un vedam mājās.
-- Kā jums radās šī ideja?
– Patiesībā man tā radās jau sen. Ikviens, kurš seko līdzi manām aktivitātēm sociālajos tīklos, zina, ka mani tas interesē jau sen. Es gribēju palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Un tagad redzu, ka, ņemot vērā pieprasījumu, atsauksmes, šķiet, ka mēs darām ļoti labu un vajadzīgu darbu. Un ir labi, ka mums tas izdodas.
– Pastāstiet, lūdzu, par sociālā taksometra pakalpojumu?
-- Šis pakalpojums, kā jau teicu iepriekš, bija arī agrāk. Taču tagad esam to paplašinājuši tādā ziņā, ka ņemam cilvēkus ratiņkrēslos un palīdzam tikt lejā. T. i., viņam vairs nevienam tas nav jālūdz. Mūsu automašīnās ir pietiekami daudz vietu: astoņas sēdvietas plus divas vietas cilvēkiem ratiņkrēslā. Pateicoties tam, mēs varam uzņemt vairāk cilvēku un aizvest viņus uz vajadzīgo vietu pilsētas robežās. Mēs cenšamies saviem klientiem radīt patiesi komfortablus apstākļus.
-- Cik šis pakalpojums ir pieprasīts?
– Tas ir gana pieprasīts, bet te jārēķinās, ka Sociālajam dienestam ir noteikti ierobežojumi. Sociālā taksometra pakalpojums ir pieejams 10 braucieniem mēnesī. Piemēram, jūs vēlaties doties uz parku pastaigā. No mājām līdz parkam ir viens brauciens. Atpakaļ -- jau otrs. Šis pakalpojums pieejams sēdošiem I un II grupas invalīdiem, kā arī bērniem ar invaliditāti.
Kas attiecas uz gulošu pacientu nogādāšanu slimnīcās Latvijā, tad šajā gadījumā pakalpojums ir pieejams līdz sešām reizēm gadā, un viens brauciens ietver cilvēka nogādāšanu slimnīcā un pēcāk -- nogādāšanu atpakaļ mājās. Protams, gribētos, lai šādu braucienu būtu vairāk, bet, ņemot vērā pilsētas budžetu, pašlaik, diemžēl, neko vairāk nevaram piedāvāt. Abi pakalpojumi ir ļoti pieprasīti. Diezgan bieži mūsu automašīnas ved klientus uz Rīgu, lai nogādātu, piemēram, klīniskajā slimnīcā. Arī sociālais taksometrs ir ne mazāk populārs. Ir cilvēki, kuri vienkārši vēlas doties pastaigā un paelpot svaigu gaisu. Un ir arī tādi, kas lūdz, lai viņus aizved uz kapsētu vai baznīcu, lai atvadītos no miruša radinieka vai drauga. Pirms dažām dienām sievieti ratiņkrēslā aizvedām uz staciju, no kurienes viņa kopā ar pavadošo personu devās pastaigā pa Rīgas ielu.
– Vēl vienu jaunu pakalpojumu, kas beidzot ir pieejams arī Daugavpilī, tagad izmantojat arī jūs. Šajā gadījumā vairs nav runa par pašvaldības finansējumu, toties tagad cilvēkiem ar invaliditāti ir iespēja tepat, Daugavpilī, iegūt vadītāja tiesības.
-- Jā, es jau pat braucu pie stūres. Patiesībā šis nav mans pirmais mēģinājums saņemt vadītāja apliecību. Pirms kāda laika to varēja izdarīt tikai Jūrmalā -- tur bija vienīgā autoskola, kur mācīja braukšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viņiem ir automašīna, kas aprīkota ar rokas vadību. Bet, lai nokārtotu eksāmenus, būtībā bija jādzīvo Jūrmalā. Vai varat iedomāties, cik daudz naudas bija jāsamaksā, lai iegūtu autovadītāja apliecību? Tā bija milzīga summa. Savulaik es iesāku tur mācīties, bet, diemžēl, nepabeidzu, jo trūka finanšu līdzekļu. Un tad, pagājušajā gadā, mans labs draugs pateica, ka viņam ir doma uzsākt šādu projektu -- mācīt braukt cilvēkus ar invaliditāti. Protams, es atbalstīju viņa iniciatīvu, pavisam nedaudz palīdzēju viņam ar projektu, jo man ir pieredze šajā jomā. Mums viss izdevās un es biju pirmais apmācāmais Daugavpilī. Draugs uzstādīja mašīnai visu nepieciešamo, tostarp rokas vadības ierīces, viss tika reģistrēts, un tagad es braucu. Teoriju var nokārtot jebkurā autoskolā, bet speciālais auto Daugavpilī un Latgalē ir tikai viens. Tagad esam vienā līmenī ar Jūrmalu. Mēs ar draugu pat uzfilmējām video, vēlamies uzskatāmi parādīt, cik tas viss ir iespējams un pieejams. Tur, protams, brīžiem būs jāliek „pīkstuļi”, ko lai dara -- tie ir darba momenti (smejas).
-- Starp citu, ir vēl viena interesanta jūsu ideja, par kuru vēlamies pastāstīt. Jūs diezgan aktīvi lietojat sociālos tīklus, stāstot, kas notiek, kā rīkoties, un sniedzat norādījumus. Kāpēc?
– Es saprotu, ka tas ir nepieciešams. Saņemu daudz atsauksmju, cilvēki pateicas. Dažreiz cilvēki saskaras ar problēmām un ir neziņā, ko darīt. Piemēram, cilvēku piemeklējis insults, viņš ir gulošs. Pacients tiek izrakstīts no slimnīcas, bet tuvinieki pat nezina, kā viņu pārvest mājās, kas mājās nepieciešams ērtai aprūpei, kādai jābūt gultai, kas jāiegādājas. Cilvēki šādās situācijās ir bezpalīdzīgi un viņiem nolaižas rokas. Katru reizi, kad man piezvana, mēģinu noskaidrot, kas noticis, kas ir un kā nav. Iesaku, kā rīkoties. Taču saprotu, ka varu to izskaidrot tikai kādam, kas ar mani ir sazinājies. Bet cilvēku, kam nepieciešama tamlīdzīga palīdzība, ir daudz vairāk. Tā nu man ienāca prātā doma sagatavot šādus padomus, ieteikumus un publicēt tos sociālajos tīklos. Tagad ir doma īstenot šādu projektu televīzijā, vietnē „YouTube”. Es zinu, cik tas ir svarīgi un nepieciešami, pats esmu to visu piedzīvojis, bet tomēr spēju mainīt savu dzīvi, piepildīt to ar košām krāsām un pozitīvām emocijām.
– Paldies par interesanto sarunu!
Vairāk par jaunajiem pakalpojumiem -- sociālo taksometru un gulošu pacientu pārvadāšanu -- var uzzināt Daugavpils Sociālajā dienestā. Savukārt Andra Ondzula informācijai var sekot viņa lappusē sociālajos tīklos -- vienkārši ievadiet viņa vārdu un uzvārdu un piesakieties. Turklāt ar Andri vienmēr var sazināties pa tālruni 20010113.
