Laikraksts „Latgales Laiks” jau vēstīja, ka 15. un 16. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs oficiālā vizītē ieradās Daugavpilī un Augšdaugavas novadā. Viņš apmeklēja vairākas izglītības iestādes, muzejus un citas instances, kā arī tikās ar vietējo pašvaldību deputātiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Neskatoties uz Edgara Rinkēviča vizītes saspringto grafiku, avīzes „Latgales Laiks” reportierei izdevās parunāties ar valsts vadītāju.
Edgars Rinkēvičs par Latvijas prezidentu tika ievēlēts 2023. gada 31. maijā. Amatā būdams nepilnu gadu, viņš jau kļuvis par, iespējams, populārāko valsts vadītāju neatkarīgās Latvijas vēsturē. E. Rinkēvičs regulāri apmeklē dažādas Latvijas pašvaldības. Atgādinām, ka Valsts prezidents savā pirmajā reģionālajā vizītē devās uz Latgali, uz mazo un gleznaino Krāslavu.
Papildu komunikācijai ar pašvaldību amatpersonām prezidents atrod laiku, lai satiktos Latvijas iedzīvotājiem un atbildētu uz viņu bieži vien neērtajiem jautājumiem. Uz mani ļoti lielu iespaidu atstāja tas, kā Edgars Rinkēvičs rīkojās pēc viena no briesmīgākajiem pagājušā gada notikumiem -- spēcīgā negaisa un krusas, kas nopostīja labības sējumus un Latvijas iedzīvotāju īpašumus. Īpaši smagi cieta Dobeles novads. Un jau nākamajā dienā prezidents uzreiz pēc iepriekš plānotās pierobežas vizītes devās uz Dobeles novadu, kur vairākas stundas runājās ar vietējiem iedzīvotājiem, kas cietuši dabas stihijā, nevis omulīgā kabinetā klausījās politiķus. Un tieši viņš pēc šīs sarunas uzstāja, ka ir jāsamazina birokrātija jautājumos par kompensāciju izmaksu cietušajiem, lai cilvēki pēc iespējas ātrāk saņemtu nepieciešamos līdzekļus bojāto īpašumu atjaunošanai.
Valsts vadītājs tikās arī ar žurnālistiem, lai sniegtu atbildes uz aktuāliem jautājumiem.
Iespaidi par Daugavpili
Edgars Rinkēvičs jau ir viesojies Daugavpilī, bet būdams citā amatā. 2014. gada 7. novembrī viņš, būdams ārlietu ministrs, apmeklēja Robežsargu dienai veltīto svētku parādi. Kopš tā laika ir pagājuši gandrīz desmit gadi.
“Tādi paši iespaidi man bija arī pēc daudzu citu Latvijas vietu apmeklējuma. Es redzu daudz labu lietu, attīstību. Runājot ar domes deputātiem un izglītības iestāžu vadību, es atzīmēju, ka ir ļoti daudz līdzīgu problēmu, tādu pašu kā visā Latvijā. Mēs daudz runājām par izglītību, skolotāju algām, likmēm, situācijām skolās saistībā ar drošību, par vecāku atbildību un nepieciešamību meklēt papildu stimulus pilsētas attīstībai. Atklāti sakot, mani iespaidi ir gana patīkami.
No paša rīta tikos ar pašvaldības deputātiem, koalīcijas deputātiem, kā arī opozīcijas pārstāvjiem. Mēs runājām par lietām, kas varētu būt fundamentālas, un par šīm tēmām notiek diskusijas. Piemēram, Eiropas finansējums un Latvijas iespējas to saņemt. Par šo tēmu notiek ilgstošas diskusijas. Es runāju par Rīgas atdalīšanu no Latvijas pārējās daļas, lai reģioniem būtu iespēja saņemt vairāk līdzekļu attīstībai. Nav noslēpums, ka šajā ziņā atšķirība starp reģioniem ir milzīga. Rīgas reģions ir attīstītāks par pārējiem. Mēs runājām arī par industriālo parku, par situāciju, kad nepieciešams uzlabot ar drošību saistītas lietas, apvienojot to ar attīstību. Ar premjerministri esam runājuši par to, ka austrumu pierobežai jāpievērš īpaša uzmanība. Tagad es runāju ne tikai par Latgali, bet arī par Alūksnes un Gulbenes novadu, kas atrodas pie Latvijas austrumu robežas Vidzemes reģionā. Tiek veidota īpaša valdības komiteja austrumu pierobežas reģiona attīstībai un drošībai. Es tikos ar Saeimas Latgales apakškomisijas pārstāvjiem, mēs pārrunājām daudzus jautājumus, tostarp Latgales attīstības plānu, ko gatavoja daudzas ministrijas. Godīgi sakot, es gribētu, lai šis plāns tiktu pārstrādāts. Ir ļoti daudz skaistu frāžu, bet ļoti maz reālu darbu. Un arī tas ir saistīts ar Daugavpils attīstību. Runājot konkrēti -- tas ir tilts, ceļi, finansējums, kas nepieciešams infrastruktūras attīstībai izglītības jomā, un daudzi citi punkti,” sacīja prezidents.
Drošības tēma ir aktuālāka nekā jebkad agrāk
Jau trešo gadu Ukrainā notiek pilna mēroga karš. Un pagaidām, diemžēl, ir grūti pateikt, kad tas beigsies. Eiropas Savienība dara daudz, lai palīdzētu Ukrainai, aktīvi rīkojas arī Latvija. Daudzi lieliski saprot – ja neapturēsim Krieviju Ukrainā, nākamās var būt Baltijas valstis. Visā šajā periodā tiek pagarināts sankciju saraksts, daudzas valstis slēdz savas robežas. Somija pilnībā slēgusi robežu ar Krieviju, Igaunijā slēgts Narvas robežšķērsošanas punkts, Lietuvā atvērti tikai divi no sešiem kontrolpunktiem. Latvijā turpina darboties trīs valsts robežšķērsošanas punkti (ar Krieviju un Baltkrieviju). Līdz ar to uz robežas izveidojušās garas kravas auto rindas.
“Pašlaik sabiedrībā aktīvi tiek apspriesta šī tēma – ko darīt? Ar tirdzniecību, ar satiksmi. Tagad uz robežas ir praktiska problēma, un saistībā ar to rodas jautājums, ko darīt tālāk? Mums visiem jāsaprot, ka situācija, kurā atrodamies šodien, starptautiskā līmenī turpināsies vēl ilgi. Tuvākajā nākotnē es neredzu nekādas perspektīvas vai pozitīvas izmaiņas. Mums jāmeklē varianti, kā visas šīs ekonomiskās saites novirzīt uz valstīm, uz kurām sankcijas neattiecas. Uzskatu, ka tagad prioritāte uz robežas ir žogs un cīņa ar nelegālajiem migrantiem, kā arī militārās infrastruktūras stiprināšanu uz austrumu robežas. Ir jāizlemj, ko darīt ar mūsu kaimiņvalstīm. Zinu, ka Daugavpilī un Latgalē ir viens viedoklis, un diskusija var notikt vienā virzienā. Es zinu, kas notiek nacionālās politikas līmenī. Manuprāt, mūsu šodienas galvenā drošības problēma ir nelegālā migrācija un militārās infrastruktūras pastiprināšana pierobežā. Pašlaik pie mums viss nav tik sarežģīti kā pirms gada, es runāju par nelegālo migrantu skaitu, taču šī situācija jebkurā brīdī var mainīties. Ja aplūkojam statistiku kopumā vairāku gadu garumā, redzam, kā tā nemitīgi mainās: nelegālo migrantu skaits gan krītas, gan atkal pieaug. Mēs nezinām, kāda būs šī vasara, bet varu teikt, ka mūsu Iekšlietu ministrija gatavojas jebkuram scenārijam,” sacīja Valsts prezidents.
Strīdi par izglītības reformām
Pašlaik aktīvi tiek apspriestas reformas izglītības jomā. Ļoti daudzi nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumiem, jo nāksies slēgt daudzas skolas, īpaši laukos. Turklāt tieši laukos izglītības iestādēm ir ļoti liela nozīme, jo tās palīdz uzturēt tur dzīvību.
“Sākotnēji bija ļoti stingras prasības visiem Latvijas reģioniem, kas, manuprāt, bija absolūti nepareizi. Es tikos gan ar izglītības un zinātnes ministri, gan Ministru prezidenti, gan pašvaldību vadītājiem un Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem. Pašlaik austrumu pierobežas vidusskolās mācās ļoti maz skolēnu. Notiek aktīva diskusija par to, kādai jābūt zemākajai robežai. Pašvaldību vadītāji man saka, ka tiem jābūt 30 bērniem, ministrija piedāvā 45 skolēnus. Domāju, ka šī diskusija drīz beigsies, bet tas, ka austrumu pierobežai, atšķirībā no citiem reģioniem, būs cits statuss, ir skaidrs, bet vēl ir jāizdiskutē skolēnu skaits. Bērnam jānokļūst skolā pa ceļu, kas funkcionē visu laiku un netiek slēgts noteiktos periodos, piemēram, pavasarī palu vai sliktā stāvokļa dēļ, kā arī jānodrošina skolēnu autobusi. Un šim jautājumam nav jāgulstas tikai uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pleciem. Tam jābūt IZM, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kopīgam darbam. Mums jādomā gan par izglītības kvalitāti, gan tās pieejamību. Es kontrolēju šo jautājumu. Šodien dzirdētais radīja viedokli, ka Daugavpils ir sakārtojusi savu skolu tīklu. Tiesa, aina visā Latgalē ir atšķirīga,” Edgars Rinkēvičs pauda savu viedokli.
Valsts prezidents komentēja arī nacionālo aspektu Latvijā un atšķirības starp divām valsts lielajām pilsētām -- Liepāju un Daugavpili, bet par to uzzināsiet nākamajā laikraksta „Latgales Laiks” numurā, kas iznāks ceturtdien, 2. maijā.
