Piektdien, 19. aprīlī, Daugavpilī, Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā, norisinājās cikla #DrošaLatvija darbnīca, kuras mērķis bija stiprināt informatīvās telpas drošību un sabiedrības noturību pret informācijas manipulācijām, tostarp dezinformāciju.
Darbnīcas gaitā notika krīžu situāciju simulāciju izspēle, diskusijas par aktuāliem jautājumiem saistībā ar uzticamas informācijas iegūšanu un izmantošanu, kā arī medijpratības lekcijas informācijas drošības un kopienu noturības stiprināšanai.
#DrošaLatvija darbnīcās ar savām zināšanām pašvaldībās dalījās Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors un mediju eksperts Ingemārs Vekteris, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga, drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš, policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.
Ingemārs Vekteris “Latgales Laikam” atzina, ka šīs mācības tiek rīkotas ar mērķi, lai saliedētu un apvienotu dažādas sabiedrības grupas gadījumiem, ja rastos nepieciešamība risināt kādu konkrētu jautājumu vai problēmu krīzes situācijās. Īpaša uzmanība mācībās paredzēta komunikācijai krīzes situācijā: “Lai nav tā, ka tikai lielu plūdu vai ugunsgrēka gadījumā tiek sākts domāt, ar ko jārunā un kas jāvēsta auditorijai. Uzsvars jāliek uz gatavošanos, cerot, ka nekad šīs prasmes nebūs jāizmanto praksē reālos notikumos.”
LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga atzina, ka, viesojoties dažādās pašvaldībās ar darbnīcām, ir zināms lepnums par to, ka cilvēki nevēlas būt pasīvi malā sēdētāji. Ne vienmēr visiem jautājumiem varēs sagaidīt vadlīnijas no augšas, tādēļ svarīgi, lai gatavība uzņemties atbildību nāktu kopā ar zināšanām, lai aktivitāte nestu vairāk labuma. Lai kādus scenārijus mēs izspēlētu, kad pienāks īsta krīze, realitāte būs pavisam cita, taču pārrunātais un iegūtās zināšanas palīdzēs saprast, kāds ir efektīvākais veids, kā mēģināt ātri reaģēt.
“Jau notikušās aktivitātes apliecina iedzīvotāju interesi un stingru apņēmību gan ieņemt proaktīvu lomu krīzes novēršanā vietējo kopienu līmenī, gan arī vēlmi apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, kas noderēs, lai kritiski izvērtētu dažādas ziņas un sniegtu savu ieguldījumu valsts noturības stiprināšanā,” uzsvēra Sigita Struberga.
Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals “Latgales Laikam” atzina, ka galvenais ir apbruņot cilvēkus ar zināšanām, kā atpazīt dezinformāciju, manipulācijas ar informāciju un kā tām pretoties. Īpaši būtiski tas ir krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumos, kad nepieciešams operatīvi rīkoties nepietiekamas informācijas, tostarp dezinformācijas apstākļos.
Atsaucoties uz jaunākajiem Valsts kancelejas pētījumiem, viņš norādīja, ka vien 47% iedzīvotāju parasti spēj atšķirt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un safabricētas: “Pētījumi liecina, ka Latvijas sabiedrība nav pietiekami zinoša par automatizētiem un mākslīgā intelekta darbinātiem rīkiem lētu, ātru un masīvu ietekmes operāciju veikšanai. Piemēram, tikai 35% respondentu uzskata, ka spētu atpazīt dziļviltojumus, 27% ar tiem jau esot saskārušies, kamēr vien 51% zina, kas ir boti un kā tie darbojas internetā.”
“Dezinformācijas izplatība uz tehnoloģiju straujās attīstības un cilvēku nepietiekamo prasmju fona rada nopietnus riskus mūsu sabiedrībai, ietekmējot sabiedrisko domu, demokrātiskos procesus, tostarp vēlēšanu iznākumu, kā arī nacionālo drošību. Izglītojošie pasākumi mērķēti uz dažādām grupām visos Latvijas reģionos, lai apbruņotu tās ar praktiskām prasmēm un attīstītu noturību kopienās pret iespējamām krīzēm nākotnē,” uzsvēra Bambals.
Vērtējot Daugavpilī notikušo diskusiju, Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs atzina, ka šeit tā bijusi, varbūt, pietuvinātāka realitātei, šeit cilvēki daudzas lietas jau ir parunājuši un atstrādājuši, jo izjūt robežas tuvumu un iespējamo apdraudējumu.
Darbnīcu cikls #DrošaLatvija tiek rīkots Valsts kancelejas un LATO kopīgi īstenotā projektā, kas paredz savstarpēji papildinošas aktivitātes dažādām mērķa grupām pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām, vietējo mediju pārstāvjiem un vidējās izglītības iestādēm, tostarp vecāko klašu skolēniem un pedagogiem.
Projekta #DrošaLatvija ietvaros līdzīgas darbnīcas jau noritējušas Ludzā un Rīgā.
